Mīļie muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” biedri, draugi un atbalstītāji!
Kari diemžēl vienmēr skrien roku rokā ar bēgļiem. Šoruden aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada rudenī, tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās, lai glābtos no atkārtotas padomju okupācijas. Daudziem tie ir bijuši 80 gadi, kas pavadīti, dzīvojot un uzturot latvietību ārpus Latvijas robežām.
Pieminot un atceroties šos notikumus, gan presē, gan Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) kā “mēneša priekšmetus” īpaši izcēlām mūsu krājumam ziedotas bēgļu gaitās līdzpaņemtas vienkāršas saimnieciskas lietas, piemēram, rūpīgi glabātu ziepju gabalu. Latviešu bēgļu bērnu aizraujošos piedzīvojumus no jauna esam izstāstījuši rakstu sērijā, kas lasāma gan muzeja “blogā”, gan sabiedriskā medija portālā LSM.lv. Divas mūsu šā gada izstādes, “Pārsteidzošais folio” un “Līdz pasaules malai un atpakaļ”, efektīgi rādīja to, ko latvieši ar savu uzņēmību, izdomu, pašcieņu, neatlaidību un galu galā arī ar prieku ir paveikuši ārpus savas dzimtenes – vietās, kur, bieži viņiem pašiem negribot, citu ļaužu un varu dzīti, tie ir nonākuši. Mūsu septiņpadsmitajā darbības gadā piedāvājām jaunas iespējas plašākai publikai iesaistīties, katra mēneša otrajā otrdienā aicinot tuvāk iepazīt mūsu krājumu LNB telpās. Vairākas reizes atsaucāmies aicinājumam mūsu tautiešu izceļošanas stāstus stāstīt Latvijā nonākušajiem Ukrainas kara bēgļiem. Savukārt tiem, kas meklēja ļoti praktisku veidu kā palīdzēt līdzcilvēkiem Ukrainas kara trešajā gadā, sadarbībā ar “2×2” un Valsts asinsdonoru centru divas reizes atvērām mūsu Berga bazāra telpu durvis asins ziedošanai.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” www.lapamuzejs.lv ir sabiedriska organizācija – privāts, LR Kultūras ministrijas akreditēts profesionāls muzejs. Mēs esam vienīgais muzejs pasaulē, kura galvenais uzdevums ir apkopot liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā, apliecinot ar saviem inovatīvajiem projektiem ārzemju latviešu pieredzi kā vērtīgu un neatņemamu daļu no Latvijas vēstures un kultūras mantojuma. Muzeja krātuve ar vairāk kā 33 000 fiziskām un digitālām izceļošanas liecībām atrodas Rīgā, LNB telpās, un mūsu birojs ar nelielu tematisku izstāžu zāli un pasākumu telpu jau ceturto gadu atrodams Rīgas centrā – ļoti viegli sasniedzamajā Berga bazarā.
Muzeja ikdienas darbu veic trīs pilna laika un trīs daļēja laika darbinieki, 2 neatsverami brīvprātīgie, kā arī aktīva 5 personu valde, kas strādā bez atlīdzības. Muzejs ir šie cilvēki, kas tajā iegulda savu laiku, zināšanas un pārliecību. Stāstam par bēgļu un citu izbraucēju pieredzi ar iejūtību un sapratni, meklējam jaunus veidus, kā iesaistīt sabiedrību muzeja darbībā. Katru gadu arī mērķtiecīgi strādājam, lai mūsu projektiem piesaistītu atbalstu no Kultūras un Ārlietu ministrijām, Valsts kultūrkapitāla fonda, Sabiedrības integrācijas fonda, Rīgas domes, Latviešu fonda u.c. institūcijām. Tomēr ZIEDOTĀJU atbalsts ir pamats muzeja krājuma veidošanai un uzturēšanai, kā arī jauno projektu un ar to saistīto izglītojošo programmu sagatavošanai.
Ceram šajā gadumijas akcijā no jums, mūsu atbalstītājiem, saņemt 42 000 USD jeb 40 000 EUR. Kāds dāsns ziedotājs ir apsolījis dubultot pirmos saziedotos 15 000 USD. Lūdzu, palīdziet mums tikt pie šīs brīnišķīgās dāvanas! Visi šie līdzekļi nepieciešami, lai varam sekmīgi turpināt veidot mūsu krājumu un īstenot nozīmīgus projektus, ar ko muzejs ir pazīstams, saņemot arī muzeja profesionāļu vairākkārtīgu atzinību. 2025. gada beigās muzejam ir atkārtoti jāakreditējas. Gatavojoties šai stingrajai pārbaudei, esam piesaistījuši vēl vienu pilna laika krājuma darbinieku arvien augošā krājuma apstrādei. Ar jūsu sirsnīgo atsaucību pagājušās vasaras Kanādas Dziesmu svētkos esam sākuši gardu darbu pie vērienīga 2026. gada projekta “Māju garša: latviešu ēdieni pasaulē.” Visbeidzot, puse no lūgtā finansējuma ir nepieciešami mūsu stūrakmens – nepārtraukti augošā muzeja krājuma – telpu nomai LNB, kā arī mūsu mājīgo muzeja telpu Berga bazārā nodrošināšanai.
Ko paveicām 2024. gadā, liekot lietā visa pagājušā gada laikā saziedoto un dažādos projektu konkursos papildus piesaistīto finansējumu?
Muzeja izstāžu zālē Berga bazārā izveidojām trīs izstādes. Pavasara izstādē “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949” piedāvājām izzināt neparastu gadījumu – 1949. gadā sastādītu, tomēr nekad neizdotu grafikas darbu kolekciju, kas savu skatītāju gaidīja 74 gadus. Vasaras izstādi “Līdz pasaules malai un atpakaļ” veidojām ar domu par mūsu mazajiem apmeklētājiem – bērniem. Tajā par izceļošanas iemesliem dažādos laikos un par latviešu dzīvi tuvās un tālās zemēs vēstīja raiba muzeja priekšmetu izlase. Savukārt rudenī sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes studentiem izstādē “Leduszeme – akmeņi un cilvēki” ar multimediju palīdzību sniedzām ieskatu Islandes latviešu dzīvesstāstos.
Mūsu mājīgajās telpās Berga bazārā Rīgā piedāvājām tematiski raibu 38 sarīkojumu programmu dažādām interesēm: lekcijas, sarunas, diskusijas, filmu izrādes, zolītes un novusa vakarus, sadziedāšanos un trimdas autoru grāmatu apspriešanu. Filmēto sarīkojumu ierakstus var skatīties muzeja interneta lapā.
Šogad piedāvājām jaunu iespēju tuvāk iepazīt mūsu sakrāto pasaules latviešu mantojumu – reizi mēnesī atverām muzeja krātuves durvis publikai. Muzeja kuratores Mariannas Auliciemas un krājuma glabātājas Gunas Dancītes vadībā apmeklētāji var aplūkot izstādēs neredzamus priekšmetus un iepazīt to aizraujošos stāstus; uzzināt, kā muzejs vāc liecības par pasaules latviešiem un kā tās tiek saglabātas nākamām paaudzēm.
Arī šogad ar pasaules latviešu mantojumu iepazīstinājām vairāk kā 20 skolēnu grupas – gan mācību gada laikā skolās, gan vasaras nometņu dalībniekus muzeja telpās. Mazākajiem apmeklētājiem sarūpējām milzīgu kontinentu karti, un uzdevumus veidojām tā, lai tos varētu veikt arī tie, kas vēl tikai mācās lasīt.
Jūlijā devāmies uz Kanādu un ar savu galdiņu piedalījāmies Dziesmu svētku tirdziņā Toronto. Stāstījām par muzeja neseniem un topošiem projektiem, tostarp 2026. gada ieceri “Māju garša”, piedāvājām Latvijas rupjmaizi ar medu, lūdzām atpazīt Kanādas latviešus mūsu krājuma fotogrāfijās un aicinājām piedalīties savdabīgā konkursā. Īpašs paldies tiem apmeklētājiem, kas sniedza intervijas un dāvināja priekšmetus muzeja krājumam.
Kopš vasaras esam atsākuši piedāvāt muzeja krāšņo izstādi “Stāstu sega”. Tā ir lielformāta tekstilmozaīka, kura veidota no vairāk nekā 1000 maziem auduma kvadrātiņiem un atspoguļo ārzemju latviešu vienotību un viņu daudzveidīgos dzīves gājumus ārpus Latvijas. Izstāde bija apskatāma Ulbrokā, Jersikā, Līksnā un līdz šā gada beigām ir Tukumā. Nākamgad tā būs redzama Rīgā, Preiļos, Talsos un Ventspilī.
Rūpējoties par muzeja ilgtspējīgu nākotni, stiprinājām sadarbību ar Latvijas valsts pārstāvjiem. Septembrī iepazīstinājām kultūras ministri Agnesi Lāci ar muzeja līdzšinējo darbību, sasniegumiem, nākotnes iecerēm un izaicinājumiem. Muzeja 17 gados uzkrātā pieredze un Latvijas izceļošanas vēstures mantojuma saglabāšanā paveiktais iegūst profesionālu novērtējumu no Latvijas institūcijām, piešķirot nozīmīgus līdzekļus muzeja ikdienas darbībai. Gada laikā spējām piesaistīt valsts atbalstu gandrīz 100 000 EUR vērtībā.
Muzeja krājums šogad audzis par vairāk kā 5000 vienībām, paldies par to priekšmetu dāvinātājiem! Ar muzeja krājumu regulāri iepazīstinām pētniekus un interesentus. Ik mēnesi LNB ātrijā izrādām savu Mēneša priekšmetu. Ar prieku uzzinājām, ka mūsu muzeja kolekcija bijusi viena no visvairāk skatītajām datu bāzē digitalabiblioteka.lv tās pirmajā darbības gadā. Piedalāmies radio raidījumos, uzstājamies sarīkojumos un semināros – par to var lasīt mūsu interneta lapā.
Ar savu ziedojumu lūdzam Jums palīdzēt mums turpināt muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” krājuma apstrādi, izstāžu un dažādu interaktīvu nodarbību un skolu programmu attīstību. Sirsnīgs paldies!
Sarma Muižniece Liepiņa, muzeja valdes priekšsēde
Uldis Dimiševskis, muzeja izpilddirektors