Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” valsts svētkos dāvina Latvijas skatītājiem dokumentālās filmas “VALIANT! BRAUCIENS UZ BRĪVU LATVIJU” brīvseansus.
Filmas pirmizrāde Latvijā notiks Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”, 18. novembrī, kam sekos filmas bezmaksas seansi 20. novembrī Rēzeknē, 24. novembrī Jēkabpilī un 25. novembrī Siguldā. Seansos, kas notiks “zaļajā režīmā”, piedalīsies filmas veidotāji un kāds no filmas varoņiem. Pirmizrādē Rīgā, uz kuru ielūgumus varēs izņemt kinoteātra kasēs no 16. novembra, skatītājus sagaidīs arī ļoti īpašs viesis – filmas galvenā varone, automašīna “Valiant”!
Aukstā kara noslēguma fāzē 20. gs. 80. gados Ziemeļamerikas latviešu jauniešu politiskās demonstrācijas piesaistīja preses uzmanību Baltijas valstu okupācijas jautājumam. Tas bija laiks, kad tikai retais amerikānis prata atrast Latvijas vārdu uz pasaules kartes. Filma ir stāsts par šo laiku – par trimdas latviešu jauniešu izdomu, trakulīgumu, drosmi un nacionālpatriotisko stāju, kas tiek atklāts, izmantojot vienas ļoti īpašas automašīnas dzīvesstāstu. “Valiant” ir Ņūdžersijā, ASV, dzīvojošā latvieša Jura Bļodnieka Chrysler markas automašīna, kuru viņš ar draugiem aprakstīja ar drosmīgiem pretpadomju saukļiem: “Nyet, nyet, Soviet!”, “Go(rbachev) to hell!” (Gorbačov, ej uz elli!) u.c.. Juris šo automašīnu ikdienā izmantoja, braukājot pa savu dzimto štatu, tādējādi pievēršot uzmanību Padomju Savienības nelikumīgajai Baltijas valstu okupācijai. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas auto tika novietots Jura pagalmā un laika gaitā sarūsēja. Taču tad radās doma to atdzīvināt un sūtīt uz Latviju, dāvinot to muzejam un pētniecības centram “Latvieši pasaulē.”
Filmā paralēli bagātīgiem arhīvu materiāliem ir iekļautas intervijas ar Latvijai nozīmīgiem sabiedriskajiem darbiniekiem, atklājot viņu jaunības gaitas, kurās cīņa par Latvijas neatkarības atjaunošanu bija pašsaprotama. Savās atmiņās dalās Latvijas ilggadīgais vēstnieks Pēteris Elferts, mācītājs Māris Ķirsons, politiķe Vita Tērauda, jurists Ivars Slokenbergs, kā arī pats auto īpašnieks Juris Bļodnieks. Filmā tiek ilustrētas gan formas, gan satura ziņā ļoti daudzveidīgas, izdomas bagātas un pat “teatrālas” latviešu protesta akcijas, kuras tika organizētas ar mērķi piesaistīt preses uzmanību: Brīvības kuģa brauciens gar Baltijas valstu jūras robežu, pieķēdēšanās pie Padomju vēstniecībām daudzviet pasaulē, asiņošana uz Padomju Savienības karoga un kāju iebetonēšana milzīgos cementa klučos. Filmai īpašu noskaņu piešķir trimdas rokgrupu “Akacis” (ASV) un “Ļembasts” (Austrālija) radītā mūzika, kura 20. gadsimta 80. gados bija ļoti iecienīta latviešu vidū.
Filmas producents ir muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”, kas darbu pie filmas sāka 2017. gadā, saņemot Jura Bļodnieka nozīmīgo dāvinājumu, kurš muzeju sadarbības ietvaros pēc pirmizrādes glabāsies Rīgas Motormuzeja krājuma telpās. Filmas režisore Māra Pelēce un montāžas režisore Dita Gruze abas ir ASV dzīvojošas un strādājošas latvietes. Filmas idejas autore un producente Marianna Auliciema ir muzeja “Latvieši pasaulē” galvenā kuratore.
Filmas klātienes seansiem sekos tiešsaistes pasākums 30. novembrī, kad sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, notiks saruna ar mācītāju Māri Ķirsonu un tā laika aktīvisti Annu Muhku, kuri dalīsies atmiņās par vienu no trimdas laika nozīmīgākajām demonstrācijām, kas notika Eiropas drošības un sadarbības 1980. gada konferences laikā Madridē, Spānijā. Turklāt, sadarbībā ar Nacionālo kino centru, filma sākot ar 30. novembri būs skatāma bez maksas visā Latvijas teritorijā skatītāju iecienītajā portālā www.filmas.lv.
Ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu filma tiks izrādīta arī Latvijas skolās nākamā gada pavasarī. Filmas pirmizrāde ārpus Latvijas notiks 2022. gada vasarā Dziesmu un deju svētku laikā Minesotā, ASV.
Filmas tapšanu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKKF KultūrElpa, Amerikas Latviešu apvienības Latviešu Institūts, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras Fonds, ASV Vēstniecība Rīgā, Latviešu organizāciju apvienība Minesotā, TILTS kultūras biedrība, Daugavas Vanagi Kanādā, Andrejs Vāpe Snr. un 80 individuāli ziedotāji visā pasaulē.
