Jau otro mēnesi rit darbs pie digitālās fotogrāfiju datubāzes “www.dpalbum.lv” pārņemšanas un fotogrāfiju ievietošanas muzeja “Latvieši pasaulē” palīgkrājumā. Īsumā tas šobrīd nozīmē apstrādāt katru no vairāk nekā pieciem tūkstošiem fotogrāfiju par latviešu ikdienas dzīvi bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara, pielāgojot un sistematizējot aprakstus, kā arī tos papildinot, ja nepieciešams.* Par to vairāk, tuvojoties Jāņiem, stāsta projektā iesaistītais muzeja darbinieks Toms Pāvils.
Darbs pie šī projekta ir bijis izaicinājumu pilns, katru dienu iegūstot jaunas zināšanas par latviešu dzīvi pārvietoto personu DP nometnēs (displaced persons vai pārvietotās personas) pēckara Vācijā. Ir fotogrāfijas, kam ir viegli pārslīdēt pāri, jo visa informācija jau ir dota. Taču ir arī pietiekami bieži gadījumi, kad ir tomēr krietni daudz laika jāvelta to izpētei – fotogrāfijas apraksta veidošanai, norādīto personu korektai piefiksēšanai, kā arī precīzas atrašanās vietas definēšanai. Šis, pēdējais uzdevums, ne tikai ļauj papildināt muzeja krājumā esošo sarakstu ar DP nometnēm, kurās dzīvoja latvieši, bet arī pilnveido zināšanas par nometņu iemītnieku pārvietošanos un dzīvi tajās. Nometnēs cilvēki apprecējās, dzima bērni, tika veidotas skautu un gaidu vienības – un notika arī svinības, kas uzturēja prieku un bieži arī latvisko identitāti.
Jāņu svētki ir bijuši neatņemama latviešu DP nometņu sastāvdaļa jau kopš daudzu nometņu izveidošanas 1945. gadā. Tādēļ šoreiz, karstā, svelmainā Latvijas vasarā, es vēlētos aicināt visus interesentus ielūkoties Jāņu svētku atzīmēšanas svinībās latviešu pārvietoto personu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Aicinu ielūkoties smaidīgajās sejās, novērtēt tautastērpu melnbalto spožumu, dziedāt līdzi mēmajām Jāņu dziesmām, varbūt pat izjust līksmi, ko viena otra fotogrāfija nes! Un es aicinu svinēt – svinēt prieku, svinēt vasaru, svinēt kopābūšanas laimi!
* Par šīs datubāzes pirmsākumiem un to, kādēļ datubāzes pārņemšana ir jāveic, var plašāk lasīt muzeja galvenās kuratores – kas ir arī viena no datubāzes sākotnējiem autoriem – Mariannas Auliciemas marta ierakstā mājaslapas sadaļā “Muzejs runā”.