Aicinām uz tikšanos ar Lauru latviešu kolonijas pētniecēm Brigitu Tamužu un Ievu Vītolu 2025. gada 10. maijā pl. 14.00 Alūksnes Novada muzejā.
Pasākuma laikā Ieva Vītola un Brigita Tamuža no muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” pastāstīs par Lauru latviešu kolonijas vēsturi, nozīmīgākajiem notikumiem un Lauru latviešu identitātes iezīmēm, ko atklāj atmiņu stāsti un pieraksti, fotogrāfijas, arhīva dokumenti.
Kopš 2024. gada muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” īsteno pētījumu par Lauru latviešu kolonijas vēsturi. Muzeja krājumā glabājas vairāki priekšmeti un dokumentāras liecības par Lauru latviešu koloniju. Īpaši vērtīgs kolekcijas papildinājums saņemts no Lauru latviešu pēcteces, alūksnietes Violas Korpas, kura pirms 20 gadiem, izstrādājot savu bakalaura darbu, veica apjomīgu pētījumu Lauru latviešu koloniju. Violas Korpas muzejam uzdāvināto materiālu kopumu veido gan vairāki Lauru latviešu dzīvesstāsti un biogrāfiski dzimtu apraksti, gan vismaz 400 fotogrāfijas, gan skolas liecības, goda raksti, vēstules, apsveikuma kartītes u.c. Apjomīgais materiālu vākums pēc zinātniskās izpētes un apstrādes nonācis muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā, nozīmīgi papildinot kolekciju “Latvieši pierobežā”, kur par Lauru latviešu koloniju jau uzkrātas liecības no muzeja ekspedīcijas Pleskavas apgabalā 2017. gada augustā.
Lauru koloniju 1860. gadu sākumā izveidoja vairākas latviešu ģimenes, kas izceļoja no Smiltenes, Alūksnes, Trikātas un Piebalgas apkārtnes, lai savā īpašumā iegūtu zemi un uzsāktu patstāvīgu saimniekošanu. Līdz Pirmā Pasaules kara beigām Lauru latviešu kolonija administratīvi atradās Krievijā, Pleskavas guberņā. Kopš 1920. gadā Lauri kļuva par jaunizveidotās neatkarīgās Igaunijas Republikas daļu. Pēc Otrā pasaules kara visa bijusī Lauru kolonijas teritorija tika iekļauta Krievijas Federācijā. Lauru latviešu kolonija beidza pastāvēt 20. gadsimta 60. gados, kad kolonijas iedzīvotāji pamazām pārcēlās uz dzīvi Latvijā, daudzi no viņiem uz Alūksni un tās apkārtni.
Mūsdienās par Lauru kolonijas izveidotājiem un viņu atstāto mantojumu liecina latviešu celtās baznīcas drupas ciema ceļmalā un Lauru kapsēta, kas ar katru gadu kļūst arvien pamestāka un kur uz kapu pieminekļiem lasāmi daudzi, jo daudzi latviešu uzvārdi. Diemžēl, kaut Lauri atrodas pavisam netālu no Latvijas robežas, mūsdienās tur ģeopolitisko apstākļu dēļ nokļūt vairs nav iespējams.
Gan Latvijā, gan arī Igaunijā joprojām dzīvo daudzi Lauru latviešu pēcteči, kuriem ir liela interese par savu senču dzīvesvietu un dzimtas vēsturi.
Laipni aicināts ikviens interesents, jo īpaši Lauru latviešu pēcteči un Alūksnes novada iedzīvotāji, kuri dzimuši Lauros! Gaidīsim!
Esiet silti gaidīti pie “Latviešiem pasaulē”!
Pasākumi iespējami, pateicoties ziedojumiem, kā arī Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, Sabiedrības integrācijas fonda un Rīgas Domes atbalstam.
Paldies!
