Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstādes ”SAVĒJIE! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā” varoņi ir latvieši profesionāļi, kuri dažādās jomās – zinātnē, mākslā, aktiermeistarībā, astroloģijā, ražošanā, sportā, mūzikā un citās sfērās – ir guvuši ievērojamus panākumus pasaules mērogā. Izstādes tapšanā piedalījos, veicot interviju transkribēšanu, kā rezultātā pavadīju gandrīz 200 stundas klausoties izstādes varoņu teiktajā, un iedziļinoties katras jomas specifikā. Īpaši vēlos izcelt mūzikas slavenības, kuru darbi tiek apbrīnoti daudzās pasaules valstīs.
Digitālā izstāde skatāma muzeja mājaslapā.
Mūzika ir komunikācija, ko viegli uztvert bez vārdiem, tā ietekmē mūsu emocijas, raisa atmiņas un spēj mainīt noskaņu. Man bija iespēja ielūkoties autoru un izpildītāju izjūtās un vēstījumā. Transkribējot intervijas, vēlāk meklēju un klausījos stāstījumos pieminētos skaņdarbus. Daži no skaņdarbiem pasaulē ir guvuši lielu ievērību, bet Latvijā mazāk zināmi. Taču tie ir brīvi pieejami interneta resursos, tādēļ piedāvāju ieskatu mūzikas pasaulē, kurā ir iespēja noskatīties un klausīties skaņdarbus, ko komponējusi Lolita Ritmane, izpildījušas Marina Rebeka un Iveta Apkalna, kā arī dzirdēt mūzikas izpildījumu uz Dāvida Kļaviņa būvētajām klavierēm.
Komponiste Lolita Ritmane ir piedalījusies projektā “Women warriors the voices of change” (“Varones: Pārmaiņu balsis”), kuram komponējusi vairākas daļas. Projekta idejas autore ir ASV diriģente Eimija Andersone (Emy Anderson), kura apvienojusi desmit komponistes, lai radītu darbus, kas vēsta par astoņsimt gadu ilgo sieviešu tiesību vēsturi, klimata pārmaiņām un citām globālām tēmām.
“Fantastisks uzvedums! Uz lielā ekrāna bez runāšanas tiek rādīta dokumentālā filma par sievietēm. Es tur trīs lielus gabalus komponēju. Esmu ļoti lepna par to darbu. Sevišķi viens no tiem darbiem ir kādas 11 minūtes garš, ļoti spēcīgs; es ļoti ceru, ka mēs varēsim braukt pa visu pasauli un sniegt koncertuzvedumus,” stāsta Lolita Ritmane intervijas laikā 2021. gada jūnijā.
Uzvedumā fināla skaņdarbā “We Rise” skan arī Rīgas Doma meiteņu kora TIARA balsis.
Operdziedātāja Marina Rebeka pasaulē ir ievērojama komponista Džoakino Rosīni (Gioachino Rossini) operu dziedājumu interprete. Rosīni operu āriju sarežģītība un īpatnība ir tā, ka dziedātājam pašam ir jāraksta savai balsij variācijas, kuras parāda labākās balss īpašības.
Dž. Rosīni operas “Viljams Tells” fragments
“Viens no lielākajiem momentiem manā dzīvē ir saistīts ar Latviju – un tā ir mana uzstāšanās mūsu mīļajā Latvijā, kur man palūdza uzstāties Latvijas Dziesmu svētku sitmgades jubilejas atklāšanas koncertā. Tas man bija tāds moments, kuru es laikam nekad neaizmirsīšu savā dzīvē, pēc tam ilgi negulēju, man tas bija milzīgs saviļņojums un liels gods, tiešām paldies par to!” stāsta Marina Rebeka intervijas laikā 2021. gada maijā.
2018. gada XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšanas koncerts Rīgā
Dāvids Kļaviņš ir klavieru būvētājs, kurš dzīvojis un ražojis klavieres Vācijā, Ungārijā un citviet pasaulē. Pašlaik dzīvo un vada savu darbnīcu Kuldīgā.
Koncertklavieres “Una Corda” tika radītas, lai uz tām atskaņotu J. S. Baha mūziku. To skanējums ir maigāks nekā flīģelim un citām koncertu klavierēm, tuvināts tādam instrumentam, kāds varēja būt J. S. Baha dzīves laikā, kam tieši tikusi komponēta šī mūzika.
Pianists Teleki Gergo (Teleki Gergő) atskaņo J. S. Baha skaņdarbu “Goldberg Variations” uz “Una Corda” koncertklavierēm Ungārijā.
Ērģelniece Iveta Apkalna kopā ar ģimeni dzīvo Berlīnē, Vācijā, un Rīgā, Latvijā. Mūziķe uzstājas dažādās pasaules vietās un uztur ciešu kontaktu ar Latviju, organizējot ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi” un citus projektus Latvijā.
Īpaši nozīmīgs bija koncerts 2012. gada 31. martā Lucernā, Vācijā, kopā ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri diriģenta Marisa Jansona vadībā.
Šis koncerts tika filmēts un ierakstīts CD formātā, un tajā Iveta Apkalna spēlē ērģeļkurpēs, kuras šobrīd ir kļuvušas par muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma daļu un izstādes “SAVĒJIE! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā” eksponātu.
Izstādē redzēsiet arī Lolitas Ritmanis diriģenta zizli, Dāvida Kļaviņa āmuru klavieru skaņošanai, Marinas Rebekas kleitu un rotaslietas.
Ar rakstā minēto autoru sasniegumiem (kā arī citiem latviešiem – profesionāļiem pasaulē, tostarp arfisti Dženevīvu Langu (Genevieve Lang)) varat iepazīties, līdz 30. janvārim apmeklējot izstādi “SAVĒJIE! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā” eksponātu Berga Bazāra skatlogos Rīgā.
Virtuāli izstāde skatāma muzeja mājaslapā jebkurā pasaules vietā un laikā.