Atskatoties uz aizvadītā tematisko pasākumu cikla “Rudens LaPa” tiešsaistes sarunu pasākumiem, publicējam muzeja “Latvieši pasaulē” valdes priekšsēdētājas Sarmas Muižnieces Liepiņas uzrunu pasākumu cikla vakarā “Rudens LaPa – Rakstnieku cēliens”, kas norisinājās 2020. gada 12. novembrī. Šī tiešsaistes pasākuma video ierakstu aicinām noskatīties muzeja lapā sociālajā tīklā “Facebook” – https://www.facebook.com/LatviansAbroad/videos.
“Labvakar, labdien, labrīt, LaPa saime, rakstnieki, klausītāji malu malās, kastu kastēs!
Jauki būt kopā ar jums šai cēlienā – šai laika posmā!
Man lūdza, pirms rakstnieki lasa savus darbus, īsi iepazīstināt ar “rakstnieku cēlieniem” ārpus Latvijas pēc Otrā pasaules kaŗa. Daži no jums esat bijuši klāt daudzos, citi “iegriežaties” pirmo reizi.
Inguna Daukste-Silasproģe savā vērienīgajā grāmatā “Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā” raksta, ka “1946. gadā dibinātā Latviešu Centrālās komitejas Mākslas aģentūra bija apzinājusi 750 māksliniekus un 174 rakstniekus un žurnālistus.”
Tas 174 ir noteikti ir aptuvens skaitlis, bet nenoliedzams ir fakts, ka šie apmēram 200 no Latvijas kaŗa beigu posmā bēgļu gaitās devušies rakstnieki un žurnālisti bija pirmais latviešu literātūras mugurkauls, kas dažādās kombinācijās sanāca cits ar citu un ar saviem klausītājiem, lasītājiem trimdā. Vispirms Vācijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, drīz jau Austrālijā, ASV, Kanadā, Dienvidamerikā. Ar uztraukumu, ar spītu, ar sirsnību rakstnieki ir dalījušies ar savu izdomāto, pārdomāto, sarakstīto.
Rakstnieku cēliens. Tas, šķiet, ir vārdu salikums, literāru sarīkojumu apzīmējums, kas ārpus Latvijas tiek vairāk lietots. Un tomēr nelieto tik bieži, kā pati biju domājusi! Latvieši, saprotams, ir bijuši varen radoši arī ar šo notikumu apzīmējumu dažādību! Tiek rīkoti rakstnieku vakari un rīti, pat rakstnieku pēcpusdienas (kaut laikam ne rakstnieku pusdienlaiki vai launagi). Notiek autoru vakari, rakstnieku skates, rakstnieku dienas. Tiek rīkoti rakstnieku jubileju atzīmēšanas vakari un autoru piemiņas vakari. Korporācijas rīko savus literāros sarīkojumus, Latviešu fonds rīko “Dzeja un Tēja”. Toronto notika “Zelta Zirgs un Zaļā Zoss”. Jauniešu pulciņi, literāras kopas, 2×2, 3×3, LaRa, ALLB (Austrālijas latviešu labdarbības biedrība), Preses biedrība rīko savus sarīkojumus, rakstnieku sanākšanas. Vispasaules jaunatnes kongresi, Jaunatnes dziesmu svētki, Kultūras dienas, dziesmu svētki dažādos krastos un kontinentos katrs piedāvā savu. Minsteres Latviešu ģimnazija un pat vasaras vidusskolas rīko radošus literārus sarīkojumus.
Šajos, daudz un dažādi apzīmētos, literāros sarīkojumos ne reti tiek iesaistīti aktieŗi, mūziķi, reizēm pat kāds dejotājs. Daži gandrīz vai teatrāli uzvedumi zib spožās krāsās uz skatuvēm, citi rit mierīgi, sveču gaismā, kādas pasaulē izkaisītās latviešu saimes biedrības namā, kur vietējie sanākuši ieklausīties savējos.
Kaut šobrīd (techniski) pandēmijas iespaidā mēs, rīkotāji, klausītāji un rakstnieki, katrs esam iekārtojušies mazos kvadrātiņos nevis vienādos neērtos krēslos, šodienas Rudens LaPa rakstnieku cēliens, man liekas, formātā vistuvāk līdzinās “Rakstnieku dienai” pirmajās Latviešu Kultūras dienās Austrālijā 1951. gadā.
Kā tā? Citēju no grāmatas “Latviešu Kultūras dienas Austrālijā 1951-1970”:
“Rakstnieku diena, kas 29. decembrī notika Sidnejas techniskās kolledžas aulā, sākās ar prof. P. Jureviča ļoti piemērotu referātu Latvieši svešas kultūras vidē. H. Kaupmanis apmēklētājus iepazīstināja ar 3 autoriem – prof. K. Ābeli, M. Eglīti, T. Tomsonu un viņu darbiem. K. Ābele pēc tam lasīja savas balādes, M. Eglītis stāsta Draugs fragmentu. T. Tomsona dzejoļus skandēja pats dzejnieks un aktieris K. Gulbergs.”
Tāpat kā mums šodien. Īss referāts, pāris rakstnieku; daži lasa dzeju, viena lasa prozu. Ir pa balādei un arī pa profesorei.
_______________
Plauktā atrodu 1. Latviešu Dziesmu Svētki Kanadā biļetenu (grāmatiņu?) Un patiešām jauki tajā lasīt, ka tieši ar Rakstnieku vakaru 1953. g. 9. oktobrī sākās pirmie dziesmu svētki Kanadā! Lasu, ka Latviešu preses biedrības Kanadas kopas Rakstnieku vakars notika Sv. Andreja baznīcas telpās College un Jarvis ielu stūrī, Toronto. Ieeja bija pret labprātīgiem ziedojumumiem, sākot ar 50 centiem.
Bet – kur Austrālijā pirmo kultūras dienu Rakstnieku cēlienā uzstājās četri vīrieši, pirmo Kanadas dziesmu svētku Rakstnieku vakarā uzstājās tikai viens vīrietis, rakstnieks Jānis Veselis, un astoņas sievietes rakstnieces: (Angelika) Gailīte, (Irma) Grebzde, (Mirdza) Kroņleja, (Biruta) Senkēviča, (Ella) Andersone, (Ingrida) Vīksna, (Anna) Riekste un (Velta) Toma. 6 autori lasīja prozu, tikai 3 dzeju.
_________________
Šķirstot dziesmu svētku vadoņus, var arī uziet mazliet mulsinošu informāciju, kas prasās pēc izskaidrojuma.
Piemēram: Septītajos vispārējos dziesmu svētkos ASV Milvokos 1983. gadā ir izreklamēti TRĪS atsevišķi literāri sarīkojumi!
Pirmais: Latviešu rakstnieku apvienības (LaRa) rakstnieku rīts, kuŗā piedalās 6 autori – gandrīz visi starp 20 un 35 gadu vecumu. (Sedliņš, Muižniece, Runģe, Rita Laima, Dzirne un Kļaviņš). Visi dzimuši, auguši, skolojušies ārpus Latvijas.
Otrs – Latviešu preses biedrības rakstnieku cēliens ar 15 rakstniekiem – tajā nav neviena, kuŗš NAV dzimis Latvijā. Daudziem dzimšanas datums ir ap 1911. gadu, pat pirms Latvijas brīvvalsts laika.
Un tad vēl Vadonī ir izsludināts TREŠAIS literārais sarīkojums: “Dzejā viju Latviju: Literārs uzvedums vārdos, skaņās un ainās.” Tekstu sarakstījis Valters Nollendorfs. Iestudējusi Elza Tauriņa Mintika.
Kāpēc trīs dažādi? Kas noticis? Literārais atplaukums? Trimdā, 1983. gadā?
Nu – teiksim tā – tas vēl bija laiks, kad “latviešu sabiedrība ārpus Latvijas bieži dalījās.”
_________________
Kā jau zināt, “Latvieši pasaulē” mūzejs un pētniecības centrs izmanto savdabīgus priekšmetus, artefaktus, lai stāstītu par latviešu dzīvēm ārpus Latvijas.
Protams grāmatas ar autoru veltījumiem no literāriem sarīkojumiem, prese, sevišķi jāizceļ Tilta žurnāla Hugo Skrastiņa skaidrie uzņēmumi, dziesmu svētku vadoņi, sarīkojumu programmas, uzvestu dzeju virkņu teksti, sarīkojumu apmeklētāju foto, video un audio ieraksti, katrs vēsta par ārpus Latvijas notikušiem rakstnieku cēlieniem. Bet kas cits? Tradicionāli literāro sarīkojumu iekārtojums bija diezgan standarta: tautiska sedziņa, svečturis, ziedi, ūdens glāzes. Agrāk arī pelnu trauki. Pults. Ja laimējās, labi strādājošs mikrofons, atbilstošs telpas lielumam un platumam.
Man iešaujas prātā vēl dažas lietas: piemēram, kāda klausītāja programma, uz kuras atzīmēts, tieši CIK ILGI katrs autors lasīja, ar pasvītrojumiem un izsaukuma zīmēm. Šādas, ar rokas pulksteni cieši saistītas piezīmes nodarbināja cēlienu laikā manu tēti, un ticu, ka viņš nebija vienīgais.
Aiz manis šodien fonā esmu piespraudusi divus Lindas Treijas un Gaŗezera vasaras vidusskolas jauniešu darinātus autoru portretus no 2017. gada Baltimoras Dziesmu svētku rakstnieku cēliena. Tajos interpretēti dzejniece Baiba Bičole un Valters Nollendorfs. Tiem blakus piespraudu mākslinieka Ilgvara Šteina dizainā Pāvila Johansona dzejas plakātu. Ceļinieka izdevniecība to izdeva ap 1974. gadu. Varbūt jums ienāk prātā kaut kas cits īpatnējs, kas jums mājās no kāda rakstnieku cēliena vai arī no kāda pavisam neformāla literāra pasākuma? Varat arī pa šī sarīkojuma laiku savas idejas par šādiem ilustratīviem priekšmetiem no rakstnieku cēlieniem ierakstīt “čatā”.
__________________
Nobeigšu savu stāstījuma daļu un ar to pāreju uz pasākuma “Rakstnieku cēliena” daļu ar vienu savu dzejoli. Pandēmijas posms dažiem ir nozīmējis vairāk laika mājās un ar to iespēju mazliet izšķirot plauktus, skapjus un atvilktnes. Japāniete Marie Kondo saraksta tekstu pēc teksta par to, kā veiksmīgi atvadīties no mantu kaudzēm bet latviešu grāmatmīļiem tas nav tik viegli.
“Nepaturēt”* cīņā pret “Ja gadījumā”
Latviešu grāmatas Trimdā
Ja neesi vilcis gadu –
iekar!
Cita skapī!
Ja neesi trīs gadus ielicis ziedu –
izlej ūdeni!
Atvadies.
Jau vakar.
Ja neesi kārojis, aplaizījis, apēdis šonedēļ –
met mežā, ber purvā, kompastā lej!
Ja neesi lasījis 60 gadu –
paturi.
PA TUR I !
AL FA BĒ TIS KI!
Bērni nelasa latviski?
Noteikti paturi.
Katrā plauktā. Katrā kaktā.
Vairākās kopijās!
Esi miris?
Drošības dēļ –
paturi.
Vēl kādu laiciņu.
Kastēs. Stingrās.
Savai aizaiznākošai dzīvei
Rojā. Kolkā. Varbūt Liepājā.
Ja gadījumā…
*“The Life-changing Magic of Tidying Up : The Japanese Art of DeCluttering and Organizing” (Marie Kondo, Oct. 2014)