Minētāji un ziedotāji.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
pateicas saviem 2024. gada atbalstītājiem
Latvietis, šķiet, nespēj nejūtīgi paiet gaŗām kokam. Mežā tas jāapbrīno. Dārzā, vienalga kur pasaulē, noteikti jāiestāda. Virtuvē ik dienas jāpieskaŗas. Ziemā jāmaisa zupas un vasarā savārītas ogas ar pussadilušām, bet vēl “ļoti labām!” koka karotēm. Dekoratīvi koka šķīvji rotā trimdinieku māju sienas. Tie piekārti blakus gleznām ar – jā, bērzu birztalām un dižozoliem. Gleznās zaļo apses un palmas, vītoli un eikalipti. Sociālajos medijos pēc puteņiem apbrīnojam apsnigušo skuju koku attēlus, pēc viesuļvētrām jūtam līdzi kokiem ar salauztiem zariem, nolauztām galotnēm.
Gandrīz katram ģimenē bijis kāds mežsargs. Koka lādes dibenā, tarbā vēl glabājas vecmāmiņas lāpīšanas piederumi; dučiem pogu, diegi uz koka spolēm. Koka grāmatu plauktos guļ simtiem grāmatu, dažādās valodās; to lappuses no koka šķiedrām. Vismīļākie, saudzējamie darbarīki ir bieži no koka vai ar koka roktuŗiem. Aiŗi. Cirvji. Āmuri. Tos paceļot, vēl izjūt to iepriekšējo lietotāju delnu siltumu, darba tikumu. Labprāt ieklausāmies no liepu zariem grebtu stabuļu skaņās un no liepu saknēm darinātu kokļu melodijās. Tautas dziesma skan: Tēva lauka galiņā, tur uzauga kupla liepa, deviņiem žuburiem. No saknēm kokles taisa, no zariem stabulītes.
Muzeja “Latvieši pasaulē” pārstāvji pērnvasaras dziesmu svētkos Toronto, Kanādā piedzīvoja to, ka pat tirdziņā, dziļi viesnīcas pagrabstāvā, kur neiespīdēja ne pat viens saules stars, latvieši, lieli un mazi viens pēc otra nāca pie muzeja galdiņa pamieloties ar Kanādas Tērvetes medu un Latvijas maizi, izšķirstīt izstādītās ārpus Latvijas izdotās pavārgrāmatas, atpazīt draugus un paziņas muzeja krājuma fotogrāfijās, un piedalīties sena koka darbarīka svara minēšanas sacensībā. Darbarīks bija Misisaugas saimnieka savai sievai no oša koka izgrebta vairāk kā 65 gadus veca kāpostu stampa. Ilgus gadus lietota. No laika zoba mazliet iesprēgājusi, bet pamatīga, saturīga. Aicinājām katru to paturēt rokās un minēt tā svaru kilogramos vai mārciņās.
Minēšanai piegāja ar lielu nopietnību. Daži pat atgriezās vairākkārt. Minētāji pievēra acis, cieši saķēra koka rokturi, cēla uz augšu un leju, dažreiz pagrieza stampu uz sāniem. Turēja to rokās kā miltu maisu vai klēpī kā kaķi. To cilāja kā vingrošanas svarus, pavicināja kā sporta nūju. Vai grūda kā kāpostu stampu. Viens prātīgs puisītis turēja darbarīku vienā rokā, bet otrā – lielus maisus Rāmkalnu saldumu, kuru svars viņam bija zināms. Vistuvāk stampas patiesam svaram (5 mārciņas un 8.6 unces vai 2,512 kilogrami) minēja Ēriks Eglītis (koks, saprotams!) no Toronto un Jim Whitehead (latvietes otrā puse) no Kingstonas. Abi laimēja muzeja jaunajam projektam Māju Garša. Latviešu ēdieni pasaulē dizainētus priekšautus.
Minējumus iesniedza 140 personas; 94 bija mārciņās, 46 kilogramos. Interesanti, ka tikai 8% minējumu bija mazāki par darbarīka īsto svaru, lielais vairums minēja, ka stampa sveŗ vairāk, pat krietni vairāk. 58 personām likās, ka stampa sveŗ vairāk par 7 mārciņām: netrūka ne 9, ne 10, ne 11, ne 12, 13, 14, 15, 16, 18, ne 20, ne 22 un pat ne 35 mārciņu (~16 kilogramu) minējumu. Ko tas nozīmē, ka vairums latviešu, nopietni apsveŗot, minēja, ka kāpostu stampas svars viņuprāt ir krietni lielāks nekā tas patiesībā bija?
Ar lielu pateicību paziņojam, ka 2024. gada ziedošanas akcija ir noslēgusies ar lieliskiem rezultātiem, jo kopš iepriekšējās akcijas beigām muzejam saziedoti $55460 USD jeb €53850, t.sk. $6250 jeb €6040 – muzeja nākotnes mājvietas fondam, un tostarp arī ļoti nozīmīgais $15000 “matching grant” ziedojums, par kuru rakstījām jums decembrī! No sirds pateicamies visiem ziedotājiem, kas mūs dāsni atbalstījuši no 2024. gada 21. janvāra līdz š. g. 20. janvārim!
Muzeja darbības turpināšanai ziedojuši:
Gunta Aizpure, Zinta Amoliņš, Silvija Andernovica, Māra Apele Blūmiņa, Maija un Andris Auliciemi, Inese Auziņa-Smith, Anita un Roberts Bataragi, Selga Beņķe, Andra Berkolds, Ilze Bērziņa, Valdis Bērziņš, Ilga Bērzkalna, Māra Bērztīss, Uldis Bluķis, Uldis Brūns, Aleksandrs Čakste, Māra Maija Celle, Anda Cook, Astra Audra Dāboliņa, Pēteris Dajevskis, Guna Dancīte, Vanda Dauksta un Arnis Kākulis, Tom un Sarma Davidson, Dzidra un Neil Daykin, Uldis Dimiševskis, Dzintars Dzilna un Māra Grīslis, Aija Ebdene, Iveta Eilande, Elisa Freimanis, Jānis Frišvaldis, Jānis Grāmatiņš, Grants Grava, Ieva Griffin, Daina Grosa, Ieva Hartwell, Astra Holmes, Aleks Humeyumptewa, Tija Iles, Vita Kākulis, Liene Kalniņa, Renāta Kalniņš, Lauma Kalns-Timans, Ilze un Jānis Kancāni, Krista Kliesmete, Daina Krastiņa, Gunta Krasts Voutyras, Zuze Krēsliņa-Sila, Dagnija Krēsliņš, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība, Tālis Lazdiņš, Valda Liepiņa, Jūlijs Liepiņš, Pēteris Liepiņš, Sandija Linde, Jānis un Daina Lucs, Astra Mangulis, Aija Moeller, Lalita Muižniece, Sarma Muižniece Liepiņa, Viktors Muižnieks, Maira Muižnieks Rieger un Ed Rieger, Zintis Muižnieks un John Nelson, Guna Mundheim, Baiba Ozols, Gunta un Ārijs Pakalns, Anita Pāža, Pasaules brīvo latviešu apvienība, Ilze Pētersons, Māra un Guntis Plēsumi, Andris Pružinskis, Pēteris Puķītis, Mārtiņš un Kristīna Puteņi, Ināra Reine, Genadijs Ribakovs, Jānis M. Riekstiņš, Janet Roberts un Sigurds Brīvkalns, Gunta Robežniece, Laila Robiņš, Īrisa Roze, Juris Rozītis, Dainis Ruņģis, Ineta Ruskule, Vizma Sanders, Tālis Sēja un Māra Bolis, Arnis Siksna, Aldis Simsons, Aivars Sinka, Uldis un Sandra Sīpoli, Diana Stamberga, Uldis Straujums, Vilnis Straume, Reinis Sveikovskis, Brigita Tamuža, Agija Tomme, Pauls Toutonghi, Maija Veinbergs Hinkle, Ieva Vītola, Agnes Wood, Maija Zaeska, Lilita Zaļkalns, Bertrams un Laima Zariņi, Ģirts un Velga Zēgneri, Sarma Zemīte, Ieva Zuicena, kā arī vairāki anonīmi ziedotāji.
Pastāvīgās mājvietas fondam ziedojuši:
Amerikas Latviešu Palīdzības fonds, Vilma Bolšteins, Lauris un Gunta Eglīši, Iveta Grīnbuša, Dace Ķezbers, Astra Māliņš, Austra Ozols Gaige, Laila Robiņš, Maija Veinbergs Hinkle.
Kāda īpaša cilvēka piemiņai ziedojuši:
Dace un Gundars Aperāni (Lilitas Bergas piemiņai), Lilija Gabliks un Inga Dankers (Jāņa Gablika piemiņai), Iveta Grīnbuša (Valtera un Maijas Grīnbušu piemiņai), Zinta Kūlīts (mātes Elzas Mekšas piemiņai), Dagnija Neimane (Marutas Hiegel piemiņai), Vitauts R. Vītoliņš (meitas Lauras un tēva Jāņa Vītoliņu piemiņai).
Liels paldies arī visiem dāsnajiem anonīmajiem ziedotājiem mūsu telpās Berga bazarā Rīgā, kā arī Kanādas latviešu dziesmu un deju svētkos šovasar Toronto. Paldies sakām arī visiem tiem muzeja biedriem, kuri ir veikuši savas ikgadējās biedru iemaksas, jo arī tās ir nozīmīgs mūsu darba turpināšanas avots!
Sarma Muižniece Liepiņa – muzeja valdes priekšsēde
Uldis Dimiševskis – muzeja izpilddirektors
