“Bet ko ĪSTI jūs meklējiet muzejam?” – tas ir jautājums, ko dzirdam bieži no latviešiem ārvalstīs, kurus sastopam, kad esam ekspedīcijās, aktīvi vācot materiālus muzeja krājumam. Kopš muzeja dibināšanas esam īpašā muzeja attīstības fāzē – kurā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izveidot bagātīgu vēstures liecību krājumu par latviešu migrāciju un diasporu. Tādēļ, cik vien iespējams, dodamies regulārās ekspedīcijās pie latviešu kopienām ārzemēs, mērķtiecīgi vācot priekšmetus, dokumentus, fotogrāfijas un stāstus. Neskatoties uz to, ka muzejam ir sava oficiālā krājuma politika, kurā ir uzskaitīts, kādus materiālus muzejs vāc, no šī oficiālā dokumenta tomēr nav tik vienkārši saprast, kuras no katra indivīda daudzajām piederošajām lietām varētu būt nozīmīgas muzeja krājumam!
Daudzreiz muzeju interesē pavisam ikdienišķas, “necilas” lietas – galvenais, lai tās palīdz ilustrēt kādu svarīgu tēmu saistībā ar latviešu dzīvi ārzemēs. Piemēram, Aina Novadnieks bija pavisam pārsteigta, kad ciemojāmies pie viņas Ziemeļanglijā! Mums interesēja veikalā nopērkama plastmasas “Tupperware” bļoda ar vāku, kuru Aina ir gadiem lietojusi, lai tajā atpūtinātu mīklu, kad cep rupjmaizi. Šī bļoda, kā stāstīja Aina, ir vislabākā un uzticamākā lieta, bez kuras rupjmaizes cepšana viņas virtuvē būtu neiedomājama. Ainas stāsts par rupjmaizes cepšanu Anglijā pēc Otrā pasaules kara – par izejvielām, kuras nevarēja atrast, par ģimeni un latviešu sabiedrību Bradfordā, kurai maize tika cepta – kopā ar šo uzticamo darba rīku, plastmasas bļodu (jā, atzīstam, ka vēl labāks eksponāts būtu kūpošs, smaržīgs rupjmaizes kukulis!), palīdz ilustrēt muzejam interesējošo tēmu – latviešu ēdieni un to gatavošana diasporā.
Citu reizi ekspedīcijas laikā sēdējām pie galda Toronto latviešu centrā un stāstījām par muzeju, un tika uzdots jautājums: “Vai ir kāda īpaša lieta, ko ļoti meklējam iekļaušanai muzeja krājumā?” Toreiz, ceļojot Kanādā, bijām daudzus stāstus uzklausījuši par pirmajiem obligātajiem darbiem, kurus latvieši uzņēmās 20. gadsimta 50. gados pēc iebraukšanas Kanādā pēc gadiem, pavadītiem Eiropas bēgļu nometnēs. Tādēļ uzreiz atbildēju, ka meklējam ķiveri, kura ir piederējusi kādam latvietim, kas pēc iebraukšanas strādāja zelta raktuvēs Kanādas iekšzemes provincē… Un – galdiņ klājies! Kanādas latvietis Jānis Valdmanis paceļ roku – viņam ir tāda veca ķivere pagrabā! Tā savulaik piederējusi Jānim Peniķim, kurš no sākuma bija strādājis zelta raktuvēs, vēlāk pārgājis uz urāna raktuvēm. Jānis varētu mums rītdien to atvest! Tā mēs krājumā ieguvām brīnišķīgu priekšmetu, kas ilustrē grūto un bīstamo darbu, ko daudzi jauni latviešu vīrieši uzņēmās, lai atmaksātu jaunajai mītnes zemei par iespēju pārcelties uz turieni.
Muzeja “Latvieši pasaulē” darbiniekiem sarunās, lasot un domājot par latviešu sabiedrību un pieredzi ārpus Latvijas, un plānojot nākotnes izstādes un projektus, izveidojās tāds kā “vēlmju saraksts” muzeja krājuma papildināšanai. Ļoti vēlamies saņemt dāvinājumā vairākus priekšmetus, kuri varētu ilustrēt muzejam un diasporai svarīgas tēmas. Padalos ar daļu no šī “vēlmju saraksta” šeit – ar cerību, ka varētu notikt līdzīgi kā ar zeltrača ķiveri! Muzejs “Latvieši pasaulē” priecātos saņemt dāvanā šo lietu kopā ar stāstu!
Ja Jums garāžā vai pagrabā ir kāds no šeit minētajiem priekšmetiem un vēlaties to dāvināt muzejam, lūdzu, rakstiet uz info@lapamuzejs.lv! Mēs labprāt saņemtu ziņu no Jums un pārrunātu iespēju par šo priekšmetu dāvināšanu muzejam un to pārvešanu uz Latviju!
- Vēstules – sarakste starp Padomju Latviju un Rietumiem. Jau vairākus gadus muzejs strādā pie tēmas par saziņu starp cilvēkiem abās “dzelzs priekškara” pusēs – ar domu atspoguļot emocijas, komunikāciju un prakstisko dzīvi ģimenēs, kuras tika šķirtas uz gadu desmitiem.
- Novusa galds (darināts trimdā) un/vai novusa turnīra balva/kauss. Novuss tika (un vēl tiek!) kaislīgi spēlēts latviešu kopienās ārpus Latvijas, ir organizēti turnīri, čempionāti, ārzemēs dzīvojoši latvieši ir darinājuši un tirgojuši novusa galdus un piederumus. Muzeja krājumā pašreiz nav neviena priekšmeta, kas saistītos ar novusa spēlēšanu ārpus Latvijas!
- Arheoloģiskais tautas tērps – iegādāts Latvijā 20. gadsimta 90. gados. Muzeja krājumā ir vairāki tautas tērpi, kas izvesti no Latvijas bēgļu gaitās vai darināti ārpus Latvijas okupācijas laikā. Šo kolekciju vēlamies papildināt ar tādu tērpu, kas ir komplektēts un nopirkts Latvijā 20. gadsimta 90. gados, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un aizvests uz savu mītnes zemi. Šajā laikā bija “modē” greznie arheoloģiskie tērpi ar mēlītēm un misiņa zvaniņiem.
- Plakāts, ko nesis koris vai tautas deju grupa Dziesmu svētku gājienā. Dziesmu svētku gājienos ārpus Latvijas vienmēr ir bijusi tradīcija katrai deju kopai vai korim nest plakātu, uz kura ir uzrakstīts kopas vārds. Šādi plakāti parasti tika darināti centralizēti, ar vienotu stilu un izpildījumu.
- Augstskolas talārs vai tā sastāvdaļa – no kalpošanas universitātē, absolvēšanas vai kā korporācijas regālija. Nonākot trimdā, latviešiem bija īpaši svarīgi izskolot savus bērnus – dēlus un meitas. Universitātes izglītība ir bijusi ļoti augsti vērtēta trimdas latviešu vidū, tādēļ krājumam meklējam priekšmetus, kas atspoguļo latviešu studentu kopas un latviešu attieksmi pret augstāko izglītību.
- Kādas pilsētas telefonu grāmata no 1970. vai 1980. gadiem. Latvieši, pārvācoties uz jaunu pilsētu, nereti meklēja citus latviešus, izmantojot telefonu grāmatas – tajās tika meklēti latviešiem raksturīgie uzvārdi – Bērziņš, Krūmiņš, Celmiņš, Ozoliņš…
- Rūpnīcas “Red Wing” māla krūka no Minnesotas, kurā skābēti kāposti. Šīs krūkas, darinātas “Red Wing” rūpnīcā, bija iecienītas starp Minnesotas latviešiem (ASV) kā kāpostu skābējamie trauki. Muzeja krājumā jau ir vairākas abras, kas darinātas ārpus Latvijas, taču nav neviena priekšmeta saistībā ar kāpostu skābēšanu!
- Loterijas rats vai kaste no latviešu nama. Latviešu sabiedrības ārpus Latvijas ir cēlušās un izdzīvojušas, galvenokārt balstoties uz latviešu kopienu brīvprātīgi ieguldīto laiku un ziedotāju līdzekļiem. Latviešu namos daudzu gadu garumā ir rīkotas loterijas un citas īpašas līdzekļu vākšanas akcijas. Loterijas bija slavenas ar savām latviskajām balvām – izšūtiem spilveniem, tautiskām lellēm, vietējo mākslinieku darbiem vai pašmāju saimnieču ceptām tortēm.
- Atribūts no vasaras nometnes šķēršļu gājiena vai cits priekšmets, kas saistās ar vasaras nometnēm. Svarīga trimdas kultūras dzīves daļa bija latviešu skolas un vasaras nometnes bērniem un jauniešiem. Šķēršļu gājieni ir neatņemama vasaras nometņu sastāvdaļa, kurā audzinātāji un skolotāji veido aizraujošus piedzīvojumus un izaicinājumus nometņu dalībniekiem.
- Viesu grāmata no latviešu mājām, kurā ir izlasāmi citu latviešu ģimeņu viesu vārdi, apciemojumi, novēlējumi vairāku gadu garumā. Šādas viesu grāmatas agrāk bija ļoti populāras, un tās savā ziņā atklāj latviešu sabiedrības “mikrokosmu” – ciemošanos, svinības, viesu vizītes no Latvijas, gadskārtu paražas, sabiedrības notikumus u.c.
- Latviešu basketbolista tērps vai daļa no tērpa. Latviešu bēgļiem bija liela ietekme uz basketbola sporta attīstību vairākās valstīs pēc Otrā pasaules kara. Muzeja krājumam meklējam atribūtus, kuri atspoguļotu latviešu aizraušanos ar basketbolu, piemēram, kādas komandas uniformu (latviešu komandas vai latvieša, kas piedalās mītņu zemes komandā), apbalvojumus u.c. Interesē arī citi sporta veidi un to atribūti.
- Tipiskas skatuves dekorācijas (bērzi, Latvijas lauku ainas elementi), kuras ir atkārtoti izmantotas teātra izrādēs latviešu namos. Teātra izrādes allaž ir iepriecinājušas latviešu nama apmeklētājus visā pasaulē. Parasti namam bija savs krājums ar “tipiskiem” latviešu lauku ainavas rekvizītiem, kuri tika izmantoti vairākkārt dažādām izrādēm. Nereti šīs dekorācijas bija kāda vietējā latviešu mākslinieka darbs.
- Ģitāra, kura spēlēta latviešu svētkos, vai tās kaste (iespējams, ka kaste izrotāta ar lipekļiem no latviešu svētkiem un pilsētām). Muzeja krājumā ir vairāki mūzikas instrumenti, ieskaitot kokles, akordeoni, trompetes, ar kuriem ir spēlēta latviešu tradicionālā mūzika. Šoreiz meklējam ģitāru, bungas, sintezatoru vai citus instrumentus, kas atspoguļotu tieši populārās rokmūzikas atskaņošanu latviešu svētkos.
- Rokdarbnieces šujamkaste ar saturu – diegiem, adatām, dzijām, pogām utt; vai citi daiļamatniecības rīki – koka iededzināšanai, izgrebšanai utt. Latviešu rokdarbi ir viens no visredzamākiem veidiem, kā tika kopta latvietība ārpus Latvijas. Dīvāns ar krustdūrienā izšūtu spilvenu ir bieža parādība diasporas latviešu mājās, kā arī koka sienas sķīvis vai citi daiļamatniecības izstrādājumi. Muzejam ir kolekcija ar daiļamatnieku darbiem, bet derētu arī amatnieku un rokdarbnieču darbarīku komplekti!
- Darba rīki vai citi piederumi no “pirmajiem obligātiem darbiem” pēc ierašanās mītņu zemē – strādājot laukos, slimnīcā, būvējot mājas, rūpnīcā utt. Pirmie obligātie darbi pēc ierašanās mītņu zemē bieži bija melnstrādnieku darbi, ar kuriem varēja atpelnīt ceļu. Šajos darba piedāvājumos parasti netika ņemtas vērā darbinieka iepriekšējās darba kvalifikācijas vai darba iemaņas. Dažiem šiem darbiem (piemēram, slimnīcas sanitāres) bija izaugsmes iespējas, un latvietes arī turpināja strādāt slimnīcās kā medmāsas, kurām bija īpašas uniformas, nozīmītes un darba aprīkojums.
- Tautas tērps vai tā daļa, kas darināta no nestandarta materiāliem. Bēgļu nometnēs Vācijā trūka materiālu, ar ko darināt tautas tērpus, tādēļ nereti saktas tika darinātas no skārda bundžām, krekli – no izpletņu zīda, brunči – no krāsotām vecām segām utt.
- Dienasgrāmatas, rakstītas bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās. Muzejs īpaši meklē dienasgrāmatas, kurās ir aprakstīti pārdzīvojumi un maršruti, ceļojot no dzīvesvietas Latvijā uz evakuācijas ostu.
- Izbraukšanas atļauja vai citi dokumenti, kuri atspoguļo bēgšanu/evakuāciju no Latvijas teritorijas. Muzeja krājumā ar dokumentiem ir jau ļoti labi pārstāvēts dzīves posms bēgļu nometnēs, taču mums ir daudz mazāk dokumentu, kas saistīti ar izbraukšanu no Latvijas un ceļu līdz bēgļu nometnēm.
Protams, šīs lietas tikai tad ir nozīmīgas, ja tām līdzi nāk priekšmeta stāsts – kurš to ir lietojis, kurā laikā un vietā. Noderīgas ir arī fotogrāfijas vai dokumenti, kas papildina un padziļina gan cilvēka pieredzes stāstu, gan ilustrē pašu priekšmetu.