Muzejs “Latvieši pasaulē” ir sācis darbu pie projektu, kuru plānojam pabeigt šī gada laikā: interneta datubāzes www.dpalbum.lv pārņemšana. Datubāzes 5000+ fotogrāfijas un liecības no ikdienas bēgļu nometnēm Vācijā pēc Otrā pasaules kara tiks pievienotas muzeja “Latvieši pasaulē” krājumam un saglabātas nākotnes paaudzēm. Par interneta datubāzes pirmsākumiem un tās nākotni stāsta muzeja galvenā kuratore Marianna Auliciema. Plašāk par datubāzes fotogrāfijām tiks stāstīts muzeja pirmajā tiešsaistes pasākumā “Pavasara LaPa”, kas šo ceturtdien notiks portālā “Facebook”.
Es pavadīju bērnību, klausoties vecāku un vecvecāku stāstus par dzīvi bēgļu nometnēs pēckara Vācijā. Šī pieredze, kā daudziem ārzemēs nonākošiem latviešu bēgļiem, definēja viņu tālāko dzīvi ārpus Latvijas – draudzības, sabiedrības un kontaktu loki, kurus veidoja bēgļu gados; izdzīvošanas paņēmieni un jaunas zināšānas, ko ieguva, dzīvojot nometnes apstākļos; svarīgie priekšmeti, kuri tika izmantoti un loloti nometņu šaurībā, iekārtojot mājokli; pārdzīvojumi, kuri tika piedzīvoti, gaidot kādu stabilitāti vai skaidrību nākotnei – visi šie aspekti tika sīki atstāstīti un ievīti manās sarunās ar vecāko paaudzi par dzīvi, attiecībām, ģimeni, saimniecību. Kopā ar vecmāmiņām pavadīju ilgas stundas, pētot fotogrāfijas no šiem pieciem “uz koferiem” nodzīvotajiem gadiem bēgļu nometnēs Vācijā: Volterdingenā, Cellē, Vircburgā. Liekas, ka šis pārejas posms, dzīvojot starp mājām Latvijā un Austrālijā, ir ieminis dziļas pēdas manas ģimenes kolektīvajā zemapziņā un ieņem nozīmīgu vietu mūsu ģimenes locekļu lēmumos un pasaules uztverē.
Gandrīz visi latvieši, kuri izbēga uz Rietumiem Otrā pasaules kara beigās (ap 180 000 Latvijas iedzīvotāju), pavadīja vairākus gadus, dzīvojot šajās gandrīz 300 bēgļu nometnēs pēckara Vācijā, Austrijā un Dānijā. Nometnēs apstākļi bija trūcīgi, bet ciešami. Par spīti visam, tajās zēla kultūra, izglītības un politiskās aktivitātes. Atstājot savas mājas, daudzi bēgļi domāja, ka prombūtne būs īslaicīga un ka Sabiedroto Armija turpinās karu, līdz visas komunistu pārņemtās zemes tiks atbrīvotas. Kad šīš cerības nepiepildījās, jau 1947. gadā sākās izceļošana no DP bēglu nometnēm uz pastāvīgu dzīvi Beļģijā, Anglijā, Amerikā, Kanadā, Austrālijā, Argentīnā un citur. 1952. gadā visas nometnes Vācijā, izņemot divas, tika slēgtas.
Vizuālā dokumentācija par dzīvi bēgļu nometnēs ir samērā liela, salīdzinājumā ar to, kas ir fotografēts tieši bēgļu gaitās, mūkot no Padomju frontes – DP fotogrāfijās ir pārliecinoši redzams tas iespaidīgais latviešu daudzums, kurš nonāca Vācijas bēgļu nometnēs. Pētot šo fotogrāfiju vizuālos pavedienus un to stāstus, var daudz saprast un uzzināt par šo trimdas sākuma posmu. Daudzās ģimenēs ir saglabājušās fotogrāfijas no nometņu laikiem.
Mani pašu šīs fotogrāfijas vienmēr ir fascinējušas, un tādēļ 2003. gadā kopā ar vīru, datora dizaina speciālistu Džeremiju Smīdsu (Jeremy Smedes) un domubiedriem Dainu un Juri Zalāniem (Juris ir diplomēts vēsturnieks) izdomājām veidot interneta fotogrāfiju datubāzi ar DP nometņu bildēm. To atklājām 2004. gadā ar 1000 fotogrāfijām un aprakstiem par latviešiem bēgļu nometnēs Vācijā pēc Otrā pasaules kara.
Datubāzes saturs oriģināli tika veidots pēc “crowdsourced” principa – cilvēki paši varēja pievienot savas bildes un aprakstus vai nosūtīt mums digitālas fotogrāfijas ievietošanai datu bāzē. Mums tobrīd likās, ka ir svarīgi, ka šie kara bēgļu laika stāsti un fotogrāfijas tiek identificētas un saglabātas nākamajām paaudzēm katras atsevišķas ģimenes albumos.
Šodien datubāzē ir aptuveni 5000 fotogrāfiju, iesūtītas no vairāk nekā 200 dāvinātājiem. Lielu daļu no šīm fotogrāfijām pievienoja brīvprātīgie talcinieki ASV – Edgars Zariņš jun. un Dagnija Neimane. Projektu sākotnēji finansēja Latviešu fonds ar lielā projekta piešķīrumu, vēlāk mazākas summas projektam ziedoja privāti ziedotāji, PBLA un Goppera fonds. Taču pēdējos 16 gados darbs pie datubāzes uzturēšanas un papildināšanas galvenokārt ir bijis bez finansējuma, pavisam brīvprātīgs un neatkarīgs no citas organizācijas atbalsta.
Kad datubāzi atvēra, tās saskarne bija apdomāta, dizains bija piemērots, mājas lapā tika izveidotas un iekļautas arī divas tiešsaistes izstādes par bēgļiem un skautiem, un gaidām. Meklēšanas funkcija strādāja efektīgi. Diemžēl pirms 15 gadiem, datu bāzes izveides un atklāšanas laikā, datori nebija tik jaudīgi kā tagad, un tika (mazliet naivi) pieņemts lēmums fotogrāfijas saglabāt un izstādīt tikai mazā izšķirtspējā, jo digitāli glabāt tik lielu foto apjomu bija tobrīd ļoti dārgs un sarežģīts pasākums. Bija doma – ja publikācijām vai citām vajadzībām būs vajadzīgas lielākas izšķirtspējas fotogrāfijas, varēsim sazināties ar fotogrāfiju dāvinātājiem.
Gadiem ejot, mājaslapai, saprotams, radās vairākas kļūmes gan tehnikas, gan izmantotās programatūras novecošanās dēļ, piemeklēja domēna vārda problēmas un citas likstes. Brīvprātīgais princips datubāzes uzturēšanai darbojās, bet ne tādā “jaudā”, kā bija vajadzīgs. Tā rezultātā šodien mājas lapa “DP albums” ir ar pavisam citu (vienkāršotu) izskatu un programmatūru, reducētām meklēšanas iespējām, ar citu adresi un bez vizuāli jaukās, speciāli piemērotās saskarnes un tematiskajām izstādēm. Daļa no fotogrāfiju īpašniekiem tagad ir jau aizsaulē, un ar viņu pēctečiem nesanāk kontaktēties, ja nepieciešamas vēsturiskās bildes lielākā izšķirtspējā…
DP albums šodien
Publikas interese par bēgļu nometnēm pēdējos gados manāmi aug. 2020. gadā bildes no dpalbum.lv tika piegādātas tuvu pie simts foto pētniekiem, muzejiem, organizācijām, galvenokārt izstādēm un publikācijām. Mans darbs un atbildība par DP albūmu regulāri saplūst ar darbu, ko daru kā galvenā kuratore muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē”. Neskatoties uz to, ka muzejam pašam ir sava kolekcija ar DP nometņu fotogrāfijām un ka šī tēma ir viena no pamattēmām, par kuru muzejs aktīvi vāc materiālus, meklēšanas ērtības un kolekcijas apjoma ziņā ir daudz izdevīgāk sameklēt DP nometņu fotogrāfijas par zināmām tēmām tieši datubāzē www.dpalbum.lv.
Ir skaidrs, ka informācija, kura ir savākta un pieejama šajā datubāzē, ir nozīmīga daļa no Latvijas vēstures. Skatoties uz to, ka tehnoloģijas strauji mainās un mājas lapu mūžs bieži vien ir daudz īsāks, nekā no sākuma tika plānots, ir liels sasniegums, ka DP albuma dati mājas lapā ir saglabājušies un pieejami internetā jau 17 gadus! Bet ir arī skaidrs, ka šo nozīmīgo datu apsaimniekošanu un pilnveidošanu ir jānodod kādai lielākai organizācijai, kurai ir pieredze un kapacitāte saglabāt šo svarīgo vēsturisko informāciju nākotnei.
Tādēļ ir tapis projekts, kura ietvaros muzejs un pētiecības centrs “Latvieši pasaulē” pārņems datus, kas atrodas www.dpalbum.lv. Ir iecerēts, ka projekta laikā dati no pašreizējās datubāzes tiks eksportēti uz muzeja “Latvieši pasaulē” palīgkrājumu un tiks papildus ievietoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā bibliotēkā. Tas nozīmē, ka DP albums – fotogrāfijas un stāsti par bēgļu nometņu laiku Vācijā – tiks saglabāti valsts akreditēta muzeja krājumā un arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā, tie būs drošībā un būs garantēta to pieejamība nākotnes paaudzēm.
Aplēšam, ka šo datu pārvietošana tādā kvalitātē, kā ir vajadzīgs, prasīs lielu spēku, kurā būs jāiegulda vismaz 10 mēnešu instensīvs darbs. Sākumā būs vajadzīgs gan muzeja krājuma glabātājas ieguldījums, lai izplānotu visefektīvāko struktūru un procedūru šo 5000 vienību iekļaušanai krājumā. Būs nepieciešamas arī Latvijas Nacionālās muzeja IT speciālistu darbs datu pārnešanai jaunā datubāzes sistēmā. Pēc tam vislielākais darbs būs šajā projektā nodarbinātajam muzeja darbiniekam, rediģējot un pielāgojot katru no datubāzes ierakstiem, lai tie būtu viegli lietojami un meklējami jaunajā datubāzē – ar precīziem atslēgas vārdiem un teksta aprakstiem. Vēl ir iecerēts kontaktēties ar ģimenēm, kurām joprojām mājās glabājas DP albuma fotogrāfiju oriģināli, aicinot sagādāt jaunajai datubāzei lielākas izšķirtspējas kopijas no nozīmīgajām bildēm. Projekta beigās plānojam arī atjaunot divas interneta izstādes par DP nometnēm – “Dieva Putniņi” par dzīvi bēgļu nometnēs un “Tālos Ceļos” par skautiem un gaidām nometnēs. Rezultātā šis unikālais vēsturiskais materiāls būs apkopots vienuviet un droši saglabāts nākošajām paaudzēm – tas būs ērti pārskatāms, meklējams, atrodams, pieejams gan “Latvieši pasaulē” muzeja fotogrāfiju datubāzē www.latviesipasaulefoto.lv, gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā krājumā.
Ir iecerēts, ka šo darbu atbalstīs vairāki fondi ārzemēs un Latvijā, kuriem ir jau iesniegti projekta pieteikumi – Latviešu fondam, PBLA Kultūras fondam, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas izsludinātajam konkursam. Iecerēts projekta pieteikumu iesniegt arī ALA Kultūras fondam. Šobrīd mēs vēl gaidām ziņas par atbalstu, taču ļoti ceram uz labiem rezultātiem!
Vissvarīgākie dalībnieki DP albuma projektā līdz šim ir bijuši visi tie cilvēki un ģimenes, kuri uzticēja projekta autoriem savas bildes un atmiņas par dzīvi nometņu laikā. Sirsnīgs paldies par piedalīšanos un iesaistīšanos šajā projektā! Esmu pārliecināta, ka jūsu ģimeņu stāsti un pieredze par šiem laikiem ir ļoti svarīga, lai saprastu Latvijas vēsturi kopumā un trimdas latviešu sabiedrības attīstību. Tā ir pelnījusi tikt iekļauta nacionāli nozīmīgu organizāciju krājumos, lai būtu pieejama ikvienam un tiktu izmantota pētniecībā un vēstures atspoguļošanā nākotnē!