„Latvieši pasaulē” iet pie sabiedrības ar „Antiques Roadshow” tipa sarīkojumu

22. septembra pēcpusdienā Filadelfijas Brīvo Latvju Biedrībā pulciņš Filadelfijas tautiešu pieredzēja vēl latviešu sabiedrībā neredzētu sarīkojumu, ko rīkotāji aprakstīja šādi: „Topošais ārzemju latviešu muzejs ‘Latvieši pasaulē’ (LaPa) satiek amerikāņu TV programmu ‘Antiques Roadshow’”.

Tāpat kā populārajā TV programmā, cilvēki bija aicināti atnest uz sarīkojumu kādu savai ģimenei sevišķi nozīmīgu relikviju, kuru viņi bija paņēmuši līdzi no Latvijas vai kura liecinātu par viņu dzīvi pirmajos gados jaunajā vidē. Kamēr TV programmā dažādi senlietu speciālisti mēģina izskaidrot priekšmeta izcelšanos un novērtē tā tirgus vērtību, LaPa ‘“Roadshow” sarīkojumā  uzmanības centrā bija relikviju īpašnieki. Katrs īpašnieks pastāstīja publikai par priekšmetu – tā vēsturi, izcelšanos, un lomu viņu dzīvē ārpus Latvijas. Pēc tam muzeju speciālistu padome izvērtēja priekšmeta nozīmi muzeja krājumā, kā tas varētu tikt lietots muzeja ekspozīcijās un izstādēs un ko tas nozīmē vēstures, kultūras un sabiedriskā kontekstā.
Piedāvātie stāsti un priekšmeti bija ļoti interesanti, vērtīgi un  arī aizkustinoši, piemēram, autores Veras Čakares un mākslinieka Alfreda Kalniņa bēgļu gaitās Čehoslovākijā radītā bērnu bilžu grāmata 1944. gada Ziemassvētkos. Astoņās lappusēs grāmata attēlo tradicionālo, jautro, satraukumu un gaidu pilno gatavošanos Ziemassvētkiem, kā to parasti darīja Latvijā miera laikos – tēvs atnes eglīti no sniegotā meža, bērni to pušķo, mācās dzejoļus, cep piparkūkas un svētku vakarā eglīte deg košām svecītēm un bērni saņem dāvaniņas no Ziemassvētku vecīša. Pēdējā lappuse rāda, kas tanī laikā notiek Latvijā – karavīri tranšejā, eksplozijas, bumbas, šautenes, karš, un pāri visam neziņa par to, kas notiks. „Nevienai citai bērnu grāmatai pasaulē nav tik tumšas, bezcerīgas un briesmīgas beigas,” liecina grāmatas īpašnieks un autores mazdēls Jānis Čakars. Jānis plāno pārpublicēt grāmatu un lūdza atsaukties visus (rakstot uz epastu: chakarsj@gmail.com), kam ir kādas ziņas par mākslinieku Alfredu Kalniņu.

Citi stāsti un priekšmeti bija tikpat nozīmīgi. Andra Zvārgule nolasīja vēstuļu izvilkumus, ko viņas māte, iemīļotā Nacionālā teātra aktrise Nina Melbārde, bija rakstījusi DP nometnē, uzskatāmi un dažreiz arī dramatiski aprakstot bēgļu gaitas un nometņu dzīvi. Viņa arī izstādīja savs tantes DP nometnē gatavoto tautu meitu, kam bijis liels noiets nometnē. Pēteris Dajevskis atnesa koka sēdekli, ko ģimene bija saglabājusi no zirga ratiem, ar kuriem viņa māte, populārā Nacionālā teātra aktrise Helga Gobzine bija braukusi visu ceļu no viņas mājām Džūkstē līdz pat Mērbekas DP nometnei Vācijas angļu zonā. Par to, kā rati ar zirgiem tika uz kuģa –  stāsts pats par sevi!
Vairāki cilvēki atnesa vēsturiskus tautas tērpu svārkus. Atstājot Latviju kara laikā, Maijas Mednes mamma bija lietojusi sava tautas tērpa svārkus maisu vietā. Toties Intas Grundes mamma izaudusi brunčus DP nometnē no diegiem, ko viņa ieguvusi, izjaucot no Latvijas līdzpaņemto segu, kas piederējusi viņas vīra mātei. Edgars Dāle pastāstīja par skaisto kristāla trauciņu, ko no Latvijas izveda viņa vecmamma, pēc tam, kad viņas vīru, trauciņa īpašnieku, komunisti bija izsūtījuši uz Sibiriju. Askolds Žagars atnesa lielu, no Latvijas līdzpaņemtu gleznu.  Toties cirkus māksliniece Frida Adamsons parādīja klātesošiem sava vīra pulksteņa ķēdīti, gatavotu no Latvijas monētām. Arī šodienas izceļotāji no Latvijas bija pārstāvēti ar Jolantas Mockas porcelāna tējas servīzi. Jolantas mamma servīzi bija ieguvusi, stāvot garā rindā padomju laikā. No Latvijas līdzpaņemtie priekšmeti varētu tikt pievienoti „Latvieša koferis” izstādei, ko LaPa mūzeja līdzstrādnieki gatavo „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” svinībām 2014.gadā. Izstāde būs apskatāma Rīgā, t.s. stūra mājā no maija sākuma līdz septembra beigām.
Andris Grunde iepazīstināja klātesošos ar International Tracing Service (ITS) Vācijā, kura archīvos atrodas miljoniem personīgo dokumentu no  Otrā pasaules kara laikiem. ITS labprāt atrod dokumentus un izdod to kopijas, viņu interneta adrese: www.its-arolsen.org/

Sarīkojumu ievadīja ilustrācijām bagāts Maijas Hinkles stāstījums „power point” formātā par „Latvieši pasaulē” muzeju – tā mērķiem, darbību, projektiem un tuvākā laika plāniem. Vairāk par muzeju var uzzināt muzeja interneta vietnē, rakstot uz lapainfo@gmail.com, vai uz Facebook: Latvians abroad – museum and research centre. 
Priekšmetu vērtētāju panelī piedalījās ALA Latviešu muzeja direktore Lilita Berga, LaPa muzeja bijušā valdes priekšsēdētāja Maija Hinkle un LaPa bijušais valdes vicepriekšsēdis Ints Dzelzgalvis. Vērtēšanu bagātināja mūzeju speciālista Pētera Dajevska komentāri. Liels paldies Sandrai Milevskai par ģeniālo ideju – apvienot LaPa muzeju ar populāro TV programmu – un Lailai Gensertei par ļoti prasmīgi novadīto sarīkojumu. No apmeklētāju un vēlāk arī citu cilvēku sacītā,liekas, ka sarīkojums izdevās lielisks. „Jums jārīko vēl viens sarīkojums Filadelfijā, jo tagad mēs saprotam, kas šis vispār ir par pasākumu. Man arī mājās ir lietas, ko parādīt,” šis bija vairākas reizes dzirdēts komentārs. Tagad tikai jāmēģina izdomāt vārdu latviešu valodā, kas atbilstu šāda veida pasākumam.
Muzeja līdzstrādnieki ir gatavi aizvest LaPa „Roadshow” arī uz citām kopienām Ziemeļamerikā. Interesentus lūdzam sazināties ar Maiju Hinkli, maijahinkle@verizon.net vai zvanot uz 607-273-1319.
Raksta autors: Maija Hinkle