Izstāde “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” (2023)

Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un ir vismaz viens tautastērps, kas tiek augstu godāts un cienīts – vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija no Latvijas, vai mantots no paaudzes paaudzē, vai pašu gatavots, austs un šūdināts, vai varbūt pasūtināts pie kāda no daiļamatniekiem. Tautastērps veido un uztur saikni ar Latviju.

Izstādē 40 tautastērpi atklāja to darināju un valkāju pieredzi Eiropā, Austrālijā un abās Amerikās. Izstādē bija arī divi tautastērpi no Krievijas – ar grūtībām atvesti no Baškīrijas un Omskas šogad, par spīti kara pārtrauktajiem sakariem. Eksponātu vidū bija bēgļu gaitās līdzi paņemti, no kara materiālu pārpalikumiem bēgļu nometnēs veidoti, trimdā pašu darināti un no paaudzes paaudzē nodoti tautastērpi. 

Daļa izstādes tērpu ir pašu rokām trūcīgos apstākļos darināti un apliecina to gatavotāju izdomu – krekls no izpletņu zīda, brunči no pārkrāsotas segas, saktas no lidmašīnu stikla un rotas no ūdens boileru kapara. Turpretī citi izstādītie tautastērpi apliecina latviešu daiļamatniecības meistarību un daudzveidību. Atšķirta no Latvijas, latviešu daiļamatniecība diasporā ieguvusi jaunu nozīmi un citas izpausmes. 

Izstādi papildināja priekšmeti un fotogrāfijas, kas atklāj, cik dažādiem mērķiem tautastērpi kalpojuši. Tos vilka ne tikai kāpjot uz skatuves, bet arī kā svētku apģērbu nozīmīgos dzīves notikumos – kāzās, arī izlaidumos. Tautastērpi bija iecienīts demonstrantu apģērbs trimdā – tie bija koši, atšķirīgi un pamanāmi. Tautastērpi mītņu zemēs reprezentēja Latviju – pieņemšanās, politiķu vizītēs, multikulturālās izstādēs un festivālos tie rādīja latviešu kultūru un vēsturi citām tautām.