PROM NO BĒGĻU NOMETNĒM
Lai pēc Otrā pasaules kara ātrāk tiktu prom no bēgļu nometnēm, daļa latviešu pieteicās melnstrādnieku darbiem. Vīrieši devās uz ogļu raktuvēm Lielbritānijā, Beļģijā un Francijā. Savukārt jaunas sievietes izmantoja iespēju doties uz Lielbritāniju, kur darbaspēka piesaistes programmā “Balt Cygnet” bēglēm no Baltijas, Ukrainas un Polijas tika piedāvāts darbs tuberkulozes un citās slimnīcās.
Lai arī daudziem bēgļiem jau bija iesākta izglītība vai daļēji iegūta profesija, lai varētu iegūt atļauju mācīties tālāk vai pieņemt citus profesionālus piedāvājumus, jaunajā darba vietā obligāti bija jānostrādā noteikts laiks. Dziedātājas Margaretas Daškevicas māsa Zigrīda atceras pirmos mēnešus, strādājot slimnīcā Anglijā: “Māsa dziedāja, un mums viena cita [apkopēja] bija profesionāla pianiste. Vari iedomāties? Grīdas mazgātāja tagad spēlē Šopēnu!”
Pēc diviem bēgļu nometnēs Vācijā pavadītiem gadiem Margareta Daškevica (precējusies Putce, 1919-2019) ar māti un māsu 1947. gadā pārcēlās uz Lielbritāniju, kur sāka strādāt vienkāršus darbus psihiatriskajā slimnīcā Kentas grāfistē. Pēc slimnīcas vadības ierosinājuma Margareta iestājās medmāsu skolā, kuru absolvēja 1954. gadā. Margareta ilgus gadus strādāja par medmāsu Londonas slimnīcā, aprūpējot ķirurģijas un ortopēdijas slimniekus. Pie savas darba formas viņa allaž nēsāja jostu ar sudraba sprādzi, kas ir tradicionāla medmāsiņas apģērba sastāvdaļa Anglijā.
Līdztekus darbam medicīnā Margareta bija skolota dziedātāja un pazīstama soliste. Margareta bieži uzstājās dažādos sarīkojumos bēgļu nometnēs, vēlāk kopā ar Albertu Jērumu un citiem latviešiem koncertēja gan trimdinieku, gan Anglijas sabiedrībā. Margareta aktīvi iesaistījās latviešu sabiedrībā Lielbritānijā, viņa bija skolotāja latviešu skolā un vadīja tautas deju ansambli.
