IZGLĪTĪBA KĀ TRIMDAS PRIORITĀTE
Otrais pasaules karš izjauca tūkstošiem jauniešu nodomu iegūt augstāko izglītību. Tikai neliela daļa jauniešu, kuri, dodoties bēgļu gaitās, bija spiesti pārtraukt studijas Latvijas augstskolās, varēja tās turpināt kādā no Eiropas augstskolām vai 1945. gadā nodibinātajā Baltijas Universitātē Hamburgā (Pinebergā), kur strādāja profesionāli mācībspēki no Baltijas valstīm.
Jaunajās mītņu zemēs parasti netika atzīti jauniebraucēju izglītības dokumenti. Lai strādātu savā profesijā, nācās par jaunu kārtot eksāmenus un apgūt vietējo valodu, tādēļ sākumā latvieši lielākoties pelnīja iztiku, strādājot grūtus un mazkvalificētus darbus. Nav brīnums, ka trimdinieki saviem bērniem vēlējās nodrošināt labāku dzīvi un veiksmīgāku iedzīvošanos jaunajos apstākļos, tādēļ lielu vērību pievērsa bērnu izglītībai. Pateicoties ģimeņu pašaizliedzībai un uzstājībai, liela daļa latviešu jaunās paaudzes iestājās augstskolās. Latviešu jauniešu vidū bija izplatītas inženierzinātņu, jurisprudences, arhitektūras, medicīnas, t. sk. zobārstniecības, u. c. studijas. Tāpat kā Latvijā, arī trimdā augstāko izglītību centās iegūt sievietes. Daudzās zemēs, piemēram, Austrālijā un Dienvidamerikas valstīs, tolaik tas bija neierasti.
Jura Sinkas izlaiduma cepure, 1953. gadā absolvējot Oksfordas universitāti Lielbritānijā. Muzeja “Latvieši pasaulē” krājums. Jura Sinkas dāvinājums.
Juris Sinka (1927-2001) izbrauca no Rīgas bēgļu gaitās, būdams pusaudzis. Pēc vairākiem Vācijas bēgļu nometnēs aizvadītiem gadiem viņš pabeidza ģimnāziju, ko bija aizsācis Rīgā 1939. gadā. 1950. gadā Jurim laimējās iegūt stipendiju studijām prestižajā Oksfordas universitātē. Tur viņš studēja filozofiju, politisko vēsturi un tautsaimniecību. 1953. gadā Juris kļuva par bakalauru. Par studiju laiku Juris atcerējās: Studējot senatnīgajā universitātē, jutos kā sevišķas, nepelnītas Dieva dāvanas saņēmējs. Cik zinu, biju pirmais pēckaŗa latviešu students šajā universitātē.
Tūlīt pēc universitātes beigšanas Juris sāka darbu Lielbritānijas radio BBC, kur nostrādāja līdz 60 gadu vecumam. 1993. gadā, kad Juris tika ievēlēts Latvijas 5. Saeimā, viņš atgriezās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.
