RAKSTNIEKU CĒLIENI
Rudenī Latvijā ir ierasts atzīmēt Dzejas dienas, kas pulcē kopā dzejniekus un viņu daiļdarbu cienītājus. Ārpus Latvijas līdzīga veida literāros sarīkojumus mēdz dēvēt par “rakstnieku cēlieniem”. Tos rīko ārzemju latviešu dziesmusvētku, kultūras dienu un dažādu paaudžu nometņu (2×2 un 3×3) ietvaros. “Rakstnieku cēlienos” literātiem ir iespēja dalīties ar saviem jaunākajiem darbiem, satikt citus rakstniekus un tuvāk iepazīt savu publiku.
Okupācijas laikā latviešu rakstnieki ārpus Latvijas veidoja rosīgu sabiedrības dzīvi, tika izveidotas gandrīz 150 izdevniecības, kas izdeva jaundarbus un pārpublicēja latviešu klasiku. Latvieši visā pasaulē pirka un lasīja šo apgādu izdevumus. Klajā tika laisti ne tikai romāni, dzejoļu krājumi un izglītojoši izdevumi, bet arī regulāri publicēta periodika: avīzes, žurnāli, rakstu sērijas.
Dzejnieces un rakstnieces Rūtas Skujiņas rakstāmmašīna,
kuru viņai sagādāja Kalamazū pilsētas Labdarības fonds 1954. gadā
Rūta Skujiņa (1907-1964) Otrā pasaules kara beigās ar meitām devās bēglu gaitās uz Vāciju. Pēc pieciem Vacijas bēgļu nometnēs pavadītiem gadiem viņas 1949. gadā izceļoja uz ASV. Pirmos gados viņa strādāja smagu un sev neierastu fizisku darbu kā mājkalpotāja un fabrikas strādniece, tomēr arī rakstot un publicejot dzejoļus, stāstus un impresijas trimdas latviešu presē. Sākumā Rūta Skujiņa manuskriptus rakstīja ar roku, bet vēlāk meklēja iespēju, kā tikt pie rakstāmmašīnas ar Eiropas jeb Vācijas taustiņu sakārtojumu. Tāda rakstāmmašīna bija daudz dārgāka, nekā viņa varēja atļauties. Rūtas mazmeita Sarma Muižniece Liepiņa stāsta: “Tad 1954. gadā notika Ziemassvētku brīnums – Kalamazū pilsētas Labdarības fonds (Kalamazoo Foundation) viņai šo rakstāmmašīnu uzdāvināja…” To bija sarunājusi latviešu māksliniece Nora Drapče. Ar šīs rakstāmašīnas palīdzību tapuši vairāki Rūtas Skujiņas literārie darbi trimdā, tostarp autobiogrāfiskas prozas impresijas “Sirds dzīvo no niekiem”(1963) un atmiņu stāsts “Vējš svaida kaijas”(1964).
