LATVIEŠU GARĪDZNIEKU DARBS TRIMDĀ
Latviešu mācītāji trimdā bija ne tikai garīgie līderi, kuri organizēja draudžu dzīvi, izpildīja reliģiskos rituālus un sniedza morālu atbalstu cilvēkiem, kuri bija zaudējuši dzimteni, tuviniekus un ierasto dzīvi. Mācītāji aktīvi iesaistījās trimdas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Jaunajās mītnes zemēs latvieši vispirms sāka pulcēties kopīgos dievkalpojumos, dibināt draudzes un būvēt baznīcas, tikai pēc tam radās latviešu nami un centri. Baznīcai un draudzēm joprojām ir ļoti liela nozīme latviskuma uzturēšanā, tās pulcina tautiešus ne tikai reliģiskos, bet arī sabiedriskos sarīkojumos.
Prāvesta Aleksandra Veinberga (1905 – 1991) dienesta koferītis
1944. gadā Alojas un Staiceles luterāņu draudžu mācītājs Aleksandrs Veinbergs ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1949.gadā Veinbergi pārcēlās uz ASV. 1950. gadā A. Veinbergs kopā ar apkārtnes latviešiem nodibināja Vašingtonas (DC) latviešu evaņģēliski luterisko draudzi, kas vēl joprojām darbojas pašu būvētajā dievnamā un sabiedriskajā namā. Prāvests A. Veinbergs apkalpoja arī latviešu luterāņus Virdžīnijā un Merilendā. Viņš ilgus gadus vadīja latviešu luterāņu darbu ASV, ir vairāku grāmatu autors, kā arī bieži runāja “Amerikas Balsī”.
Šo koferīti A. Veinbergs iegādājās 1951. gadā mācītāja darbā nepieciešamo priekšmetu glabāšanai. A. Veinbergs koferīti ņēma līdzi, apmeklējot smagi slimos un noturot dievkalpojumus ārpus Vašingtonas.
