LATVIEŠU STRĀDNIEKI VĀCIJĀ
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un Padomju Savienības sabrukuma 20.gadsimta 90. gadu sākumā daudzi Latvijas iedzīvotāji devās uz ārzemēm, lai labāk nopelnītu un uzlabotu savus dzīves apstākļus. Daļa pēc kāda laika atgriezās Latvijā, citi izvēlējās apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārpus dzimtenes. Kopš Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā, jo īpaši ekonomiskās krīzes gados, cilvēku plūsma no Latvijas intensīvi pieauga. Aplēsts, ka 21. gadsimtā ap 250 000 Latvijas iedzīvotāju ekonomisku un citu iemeslu dēļ ir atstājuši Latviju.
Maciņš, izgatavots no džinsu bikšu kabatas. To darinājis Laimons Spridzāns Vācijā 1993. gadā.
Celtnieks Laimons Spridzāns 1993. gadā no Latvijas devās uz Vāciju, lai strādātu par celtnieku latviešu brigādē kādā dzelzsbetona rūpnīcā netālu no Braunšveigas (Braunschweig). Darba nedēļas ilgums bija sešas dienas, latviešu strādnieki mitinājās mazā vagoniņā. Lielāko daļu sapelnītās naudas latvieši sūtīja uz Latviju. Ja kāds brigādes dalībnieks brauca uz Latviju, viņš veda naudu arī darba biedru ģimenēm.
Lai nopelnītā nauda droši nonāktu galā, viņi to ielika pašgatavotā maciņā, ko, braucot uz Rīgu ar vilcienu, uzkāra kaklā un paslēpa zem drēbēm. Nauda, ko tolaik varēja Vācijā nopelnīt, Latvijas apstākļiem bija ievērojama.
Laimons atceras:
“Ja prasīja, cik Vācijā pelnīja, viena atbilde visiem bija – “Vairāk par Gunti Ulmani – bišķi!””
Muzejs “Latvieši pasaulē” aicina atsaukties cilvēkus, kuri pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir izbraukuši dzīvot, strādāt un mācīties ārpus Latvijas un vēlas padalīties ar savu izceļošanas stāstu un ārvalstīs gūto pieredzi.
