LAI TIKTU SADZIRDĒTI
Latviešu organizācijas ārpus Latvijas mērķtiecīgi strādāja, lai uzturētu dzīvu Latvijas neatkarības ideju padomju okupācijas laikā. Viena no galvenajām politiskajām organizācijām bija Amerikas Latviešu Apvienība (ALA, dibināta 1951. gadā). 1966. gadā tās individuālo biedru skaits bija sasniedzis 9000. No 20. gadsimta 70. gadiem ALA birojs atradās Vašingtonas priekšpilsētā Rokvillē, tas deva iespēju Latvijas okupācijas laikā operatīvi piegādāt informāciju ASV valdībai un presei. ALA arī rīkoja demonstrācijas, pastkartīšu nosūtīšanas akcijas, disidentu tikšanās ar ASV pārstāvjiem un citas politiskas akcijas. Viens no ALA galvenajiem darbības mērķiem bija latviešu tautas pašnoteikšanās atjaunošana.
Kontaktu saraksts Rolodex sistēmā, ko lietoja Anita Tērauda un Ojārs Kalniņš Amerikas latviešu apvienības birojā Vašingtonā Trešās atmodas laikā.
20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā darbs ALA birojā bija ļoti saspringts, jo organizācija centās zibenīgi reaģēt uz notikumiem Latvijā, par tiem informējot ASV valdību un presi. Šajos sarakstos ir sakopoti vissvarīgākie pasaules latviešu sabiedrības, ASV un starptautiskās preses, ASV valdības darbinieku un Latvijas aktīvistu kontakti. Laikā, kad vēl nebija mobilo telefonu un interneta, šie adrešu saraksti deva iespēja ātri sazināties.
Anita Tērauda, ALA ģenerālsekretāre Vašingtonā, atceras ALA darbības organizēšanu 1991. gada janvārī: “Kad janvāra dienas atnāca, tad katrs zinājām, ko darīt. 15 minūtes pēc tam, kad atskanēja šāvieni Rīgā, kas nogalināja tos sešus, to jau zināja State Department (ASV iekšlietu ministrija)… ALA birojā bija 24 stundu dežūra.”
“Latvieši pasaulē” muzeja krājumā glabājas priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un intervijas par trimdas latviešu politisko aktivitāti.
