“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2019

DZIESMU SVĒTKI KATRU GADU 

Vairāk nekā septiņdesmit gadus ārpus Latvijas ir pastāvējusi latviešu dziesmu svētku tradīcija.

Aizsākušies pirmajos trimdas gados bēgļu nometnēs, uzplaukumu piedzīvojuši jaunajās mītnes zemēs 20. gadsimta 50. – 80. gados, joprojām ārpus Latvijas notiek dziesmu svētki, kopā pulcējot gan nesen izceļojošos latviešus, gan bēgļu gaitās devušos un viņu pēcnācējus. Ārzemēs rīkotie dziesmu svētki turpina būt nozīmīgs pasākumu kopums latviešu kultūras un identitātes uzturēšanai un saglabāšanai ārpus Latvijas.  

Ik gadu kāda pilsēta pasaulē kļūst par īstenu Latviju, kur uz teju katra ielas stūra skan latviešu valoda un dziesmas, satiekami priecīgi, lepni un skaisti latvieši tautas tērpos un svētku norises vietas rotā meijas, Latvijas karogi un svētku plakāti.

Ārī 2019. gadā dziesmu svētki notika divās vietās: Eiropas Kultūras svētki  Dublinā, Īrijā, un Vispasaules latviešu dziesmu svētki Toronto, Kanādā.

Šķīvis – piemiņlieta no pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem ASV, 1953. gadā.
Dāvinājusi Vaira Pelēķis Kristofere 

Pirmajos dziesmu svētkos ASV piedalījās tūkstošiem latviešu, kuri ieradās no visas Ziemeļamerikas, lai piedalītos kā skatītāji vai dalībnieki: kopējais visu dziesmu svētku sarīkojumu apmeklētāju skaits sasniedza ap 12 500 cilvēku. Svētki ilga trīs dienas, kuru laikā notika koru koncerts un koru gājiens, teātris, mākslas izstāde, kultūras pēcpusdiena, svētku dievkalpojumi un tautas deju koncerts. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis Kārlis Dzirkalis un sekretārs Hermanis Kreicers pateicības rakstā apraksta svētkus:  “Ar dziesmu skaņām varējām saukt pēc mūsu brīvības un stiprināties ticībā un nacionālā pašapziņā. Un, kopā sanākot, mēs varējām apzināties savu spēku un vienību. Tāpēc notikušajiem Dziesmu svētkiem ir liels svars un nozīme trimdas vēsturē un mūsu kultūras saglabāšanā.”