VĒSTULES NO ĀRZEMĒM
Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis padomju Latvijā, ir atmiņas par vēstulēm un pakām, ko “aizokeāna radi” sūtījuši vai nu viņu pašu vai paziņu ģimenēm. Padomju okupācijas varas kontroles apstākļos kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret komunikāciju ar Rietumiem, pirmajos pēckara gados rakstiskā saziņa notika ļoti piesardzīgi, lai tiešā tekstā neatklātu cilvēku likteņus, atrašanās vietas vai saiknes ar vēstuļu autoriem. Vēlāk, kad sākās paciņu, to saturs daudziem padomju režīmā dzīvojošajiem palīdzēja atvieglināt grūtos materiālos apstākļus. Informācijas izmaiņa vēstulēm paturēja dzīvu saikni starp ģimeņu locekļiem, viņu divām pasaulēm un paturēja aktuāli atmiņās no pirms kara brīvās Latvijas.
Skolotāji Pēteris un Auguste Grāvītis un viņu meita Ilga izbrauca no Sausnējas pagasta bēgļu gaitās Otrā pasaules kara beigās. Viņi nonāca Hannoverē, Vācijā.
Jau 20. gadsimta 50. gados viņi sāka sarakstīties ar radiniekiem Latvijā. Nereti viena vēstule tika sūtīta radiniekiem laukos, tā tad tika pārrakstīta un sūtīta tālāk citiem radiem. Vēstulēs tika aprakstīti dzīves apstākļi, ikdienas prieki un bēdas, ģimenei svarīgi notikumi, iekopēta dzeja, stāstītas atmiņas no Latvijas laikiem, ilgas pēc tēvzemes, pateicības par sūtījumiem. Sarakste notika līdz 1984. gadam, kad Auguste Grāvīte nomira.
Notika arī apmaiņa ar lietām. No Vācijas sūtīja zeķubikses un zeķes, kafiju, garšvielas. Savukārt no Latvijas sūtīja grāmatas un plates. No Pētera Grāvīša vēstules 21.8.1965:
Mums šodien pārsteiguma diena… atsaiņojot palikām abi no brīnumiem vai mēmi: vispirms mīļās Rīgas konfektes, pēc tam 8 lielās un 6 mazās skaņu plates! Bijām abi patiesi pārsteigti par tik rūpīgi izdarīto darbu izvēli. Ir labākais no labākā, pie kā kādreiz sirds ir silusi! Pievakarē noklausījāmies Emīļa Dārziņa plates, jāsaka taisnība – ar mitrām acīm… Un pēc “Ļaustās priedes” bijām tā iekšēji aizkustināti, ka teicu: nē, šodien vairāk nē, lai sirds pakavējas pie dzirdētā, izjustā…
