MUZEJA EKSPEDĪCIJĀS IEGŪTIE PRIEKŠMETI
Lai arī pandēmijas laiks ir apturējis muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” došanos ekspedīcijās uz latviešu kopienu centriem pasaulē, tomēr dzīve ierobežojumu apstākļos ir ļāvusi vairāk uzmanības pievērst muzeja krājuma priekšmetiem un to izpētei. Viena no muzeja krājuma kolekcijām ir “Latvieši – Krievija”, to veido priekšmeti, fotogrāfijas dokumenti, audio un video ieraksti, kas saistīti ar latviešu diasporu Krievijā. Kopš 19. gadsimta otrās puses tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai savā īpašumā iegūtu zemi un sāktu patstāvīgi saimniekot. Gan šaipus, gan taipus Urālu kalniem veidojās lielāki un mazāki latviešu ciemi, no kuriem daži vēl pastāv arī mūsdienās.
Muzeja krājumā ir vairāk nekā 5700 priekšmetu, kas atklāj latviešu dzīvi Sibīrijā, Baškīrijā, Lauru kolonijā bijušajā Pleskavas guberņā (vēlāk Igaunijā) un citur. 2015. gadā muzejs “Latvieši pasaulē” sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu īstenoja ekspedīciju uz latviešu ciemiem Sibīrijā – Timofejevku, Suhonoju un Lejas Bulānu. Sibīrijā satiktie latvieši uzdāvināja muzejam vairākus vērtīgus priekšmetus, kas atklāj ne tikai latviešu dzīvesveidu Sibīrijā, bet arī ciemu un latviešu kopienas vēsturi, to samazināšanos un arī izzušanu.
Loga rotājums (naļičņiks) no Baubeļu – Kalniņu mājas Lejas Bulānā
Kādreiz šis meistara Krauzes izgatavotais kokgriezums rotāja Baubeļu – Kalniņu ģimenes māju Lejas Bulānas pirmajā ielā. Te savulaik dzīvojis 1956. gadā dzimušais Vilis Kalniņš, kura senči atstāja dzimto zemi un devās uz Jeņisejas guberņu Austrumsibīrijā.
Vilim ilgus gadus darba vieta bija taiga, kur viņš jaktējās jeb medīja un ķēra kažokzvērus: “Es maz Bulānā dzīvoju. Es, kā skolu beidzu, tā aizbraucu, Minusinskā mācījos. Par šoferi izmācījos. Kad apprecējos, tad Bulānā dzīvoju, divi bērni Bulānā radījās (piedzima).” 2015. gadā Vilis strādāja par šoferi un dzīvoja Minusinskā, kas ir tuvākā pilsēta Lejas Bulānas ciemam. Vilis uz dzimto ciemu aizbrauc ik pa laikam – pazvejot, pamedīt, satikt draugus. Tolaik Vilis plānoja, ka tad, kad aizies pensijā, atgriezīsies dzīvot Lejas Bulānā.
Zili nokrāsotās, kokā grieztas logu apmales joprojām ir ļoti raksturīgas Sibīrijas ciemiem, arī mājām, kurās dzīvoja un dzīvo latvieši.
Vairāk par Sibīrijas latviešiem ikviens var uzzināt mājaslapas sadaļā “Digitālās izstādes” – “Cita Sibīrija”.
