LATVISKI IZROTĀT MĀJU
Daudzi latvieši, kas pēc Otrā pasaules kara bija nonākuši bēgļu (DP) nometnēs Vācijā un citur, darināja dažādus daiļamatniecības darbus, lai aizpildītu brīvo laiku. Bēgļiem izsniegtās armijas segas pēc pārkrāsošanas pārtapa tautas tērpos, bet no izārdītiem džemperiem iegūtā dzija – jaunos rokdarbos. Vīrieši apguva kokgriešanu, intarsiju un rotas lietu darināšanu. Ierosmei noderēja no Latvijas līdzpaņemtās grāmatās un mājsaimnieču pierakstu kladēs noskatītie dekoratīvie raksti.
Nonākot jaunajās mītņu zemēs, rokdarbi kalpoja latvietības uzturēšanai. Ārzemju latviešu mājokļus varēja atpazīt pēc pirmā acu uzmetiena. Piederību latviešu kultūrai apliecināja uz dīvāniem izvietotie krāšņie, krustdūrienā izšūtie spilveni ar latviskiem rakstiem, austie galdauti, plauktos izvietotie māla trauki un citi priekšmeti ar tradicionāliem latviešu simboliem, krāsām un formām. Daiļamatnieki savus darinājumus pārdeva tautiešiem, dāvināja draudzes namiem un dievnamiem. Latviešu dziesmu svētkos un kultūras dienās vienmēr notika daiļamatniecības izstādes, latviešu daiļamatnieki piedalījās arī multikulturālo mītņu zemju tautību izstādēs.
Laika gaitā latvieši ārzemēs ir attīstījuši savu individuālo stilu daiļamatniecībā, piemēram, Otrā pasaules kara bēgļu latviešu kopienām raksturīgi darinājumi ir no koka veidoti latviski daudzžuburu svečturi, dekoratīvie šķīvji un pulksteņi.
Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā glabājas latviešu daiļamatnieku darinājumi no dažādām valstīm, kas liecina par centieniem saglabāt piederību Latvijai, ilgstoši dzīvojot ārzemēs.
Dzidras Ādamsones (1931-2018) apgleznotās porcelāna lelles
1944. gada rudenī Dzidra Šēnberga devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1947. gadā Dzidra ar vīru Žani Ādamsonu izceļoja uz Brazīliju un apmetās uz dzīvi Sanpaulu, aktīvi iesaistoties latviešu sabiedriskajā dzīvē.
20. gs. 70. gadu sākumā pēc pārcelšanas uz Riodežaneiro Dzidra sava prieka pēc sāka mācīties pie keramiķes Klabiņas, kura bija beigusi Parīzes Mākslas akadēmiju. Dzidras apgleznotās porcelāna lellītes tika izstādītas Sanpaulu Imigrantu izstādēs un dāvinātas draugiem visā pasaulē. Viņa lepojās, ka visām lellītēm esot etnogrāfiski pareizi tērpi, noskatīti Latvijā izdotās grāmatās par latviešu tautas tērpiem.
2009.gadā Dzidra muzejam “Latvieši pasaulē” uzdāvināja trīs lellītes, tās tālajā ceļā pavadīdama ar vārdiem: “Nu manas meitenes brauks uz Latviju!”
Citāts no Dzidras Ādamsones intervijas 2009. gadā: “Es sāku latvietes, tās tautas meitas, darīt, skatoties grāmatās, un zināmā mērā kā nevis mākslu darbu, – mīlestības darbu. Jo es domāju, tik tiešām jāmīl tas, ko tu dari. Lielākā daļa cilvēku ar normālām acīm neredz nemaz, cik smalki tās manas latviešu meitenes ir izbrudierētas.”
