SKARBI APSTĀKĻI MŪŽAMEŽĀ
VĀRPA ir neliels ciems Sanpaulu (São Paulo) štata iekšzemē Brazīlijā, kur joprojām dzīvo latviešu pēcnācēji un vecākā paaudze vēl prot runāt latviešu valodā.
Vārpu nodibināja izceļotāji no Latvijas 1922. gada novembrī. Lielākā daļa no viņiem bija baptisti, kuri paši sevi dēvēja par atmodniekiem. Viņus vadīja cieša pārliecība, ka visdrīzākajā laikā sagaidāma Kristus otrreizēja atnākšana, kurai pienācīgi jāsagatavojas. Pēc viņu domām, vislabāk no grēkiem varēja attīrīties Brazīlijas mūža mežā, tālu no civilizācijas vilinājumiem.
Sākuma posms latviešiem Brazīlijā bija dramatisks. Karstais klimats, neierastais ēdiens, tīra dzeramā ūdens trūkums un smagais fiziskais darbs mūža mežā prasīja daudzas dzīvības. Arī garīgajā dzīvē nācās piedzīvot vilšanos, jo vadoņu apsolītā paraušana (nonākšana debesīs) nepiepildījās, kaut arī netrūka tādu, kuri nebeidza to gaidīt līdz pat mūža beigām.
Stikla vāzes, kuras Jānis un Matilde Apsis izveda no Latvijas, kad pārcēlās uz Brazīliju 1922. gadā.
Šīs vāzes kādreiz rotāja Apšu lauku mājas “Kalnu Pori” Smiltenes tuvumā. Jānis Apse bija Smiltenes baptistu draudzes sludinātājs un viens no pirmajiem praviešiem, kurš sludināja, ka jābrauc uz Brazīliju gatavoties pasaules galam. Viņš esot piedzīvojis vīziju, kurā vārds “Amerika” bijis pušķots ar smagām kviešu vārpām.
1922. gadā Jānis kopā ar sievu Matildi un pieciem bērniem (no divām laulībām) devās uz Brazīlijas mūžamežiem. Tur viņi piedalījās baptistu kolonijas Vārpa veidošanā. Pirmajos gados kolonijas iemītnieki dzīvoja skarbos apstākļos, tomēr šīs vāzes tika rūpīgi saglabātas un nodotas mantojumā dēlam Ansim, pēc tam mazdēlam Fernandam.
“Latvieši pasaulē” muzeja krājumā glabājas priekšmeti, fotogrāfijas un intervijas par latviešu kolonistiem Brazīlijā 20. gadsimta sākumā.
