BĒGĻI OTRAJĀ PASAULES KARĀ
Represijas, apcietināšanas un izsūtīšanas padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. gadā dziļi satrieca daudzus Latvijas iedzīvotājus. 1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai armijai, apmēram 180 000 (10%) Latvijas iedzīvotāju atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās, meklēdami glābiņu rietumos. Lielākā daļa varēja paņemt līdzi tikai izdzīvošanai nepieciešamo – dokumentus, drēbes, traukus un citas ikdienišķas lietas. Neskatoties uz ierobežotajām iespējām, koferos tomēr tika iepakoti arī priekšmeti bez praktiskas vērtības. Tie kā laimes simboli svešumā atgādināja par iepriekšējo dzīvi.
Rotaļlieta “Bērītis”
To Juris Krustāns izveda no Latvijas bēgļu gaitās 1944. gada rudenī
Jurim Krustānam bija 4 gadiņi, kad viņš ar vecākiem, māsu Maiju un krusttēvu izbrauca no Rīgas ostas. “Bērīti” Jurim uzdāvināja viņa vecāku kolēģi, Apsīšu Jēkaba pamatskolas skolotāji. Tā bija viena no nedaudzajām mantiņām, ko varēja paņemt līdzi no Latvijas. Pēc dramatiskām bēgļu gaitām caur Polijai un Vācijai Krustānu ģimene, tāpat kā daudzi latviešu bēgļi, nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, kur dzīvoja vairākus gadus līdz izceļošanai uz jaunu mītnes zemi – ASV.
Jura māsa Maija Šlesere (dz. Krustāne) atcerās: “Mēs (bērni) nekā nevarējām ņemt līdzi. Mums tikai, ko vecāki nesa – mugursomas un koferīšus.”
Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā glabājas priekšmeti, fotogrāfijas un intervijas par latviešu bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā.
