“Mēneša priekšmets” – maijs 2024

Latviešu zvejnieku ciems Lietuvā

Sventāja ir sens kuršu ciems, kuru mūsdienu Latvijas kartē vairs neatrast. Tas tāpēc, ka 1921. gadā, neilgi pēc Latvijas valsts nodibināšanas, tika juridiski precizēta Latvijas – Lietuvas robeža, un Rucavas pagasta dienvidu daļu piešķīra Lietuvai. Robežu šķīrēji to argumentēja ar faktu, ka tā lietuviešiem būs iespēja tikt pie jūras un būvēt ostu (toreiz Klaipēda vēl atradās Vācijas teritorijā). Ostu Sventājā tā arī neuzbūvēja, un zvejnieku dzīve varēja ritēt nemainīgā gaitā vēl līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem, kad tur sāka aktīvi būvēt atpūtas namus un kempingus. Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas Sventāja palika Lietuvas teritorijā. Mūsdienās tā ir Palangas pilsētas daļa – Šventoji. Līdz mūsdienām jūras tuvumā ir palikušas tikai dažas senās zvejnieku viensētas, un tikai vairs retajā dzirdama senā kuršu – latviešu valoda.
(Tekstu sagatavoja Janta Meža.)

Annas Bielis mantotie dūraiņi no Sventājas. Jantas un Ilmāra Mežu dāvinājums.
Annas Bielis mantotie dūraiņi no Sventājas. Jantas un Ilmāra Mežu dāvinājums.

Šie cimdi ir daļa no Dienvidkurzemes cimdu tradīcijas. Dūraiņi tika darināti Sventājā, Lietuvā 20. gadsimta 20. gados. Tie nāk no Annas Bielis (dz. Putŗis, 1932–2019) mātes pūra. Anna ar savu vīru, zvejnieku Jāni dzīvoja Sventājā, viensētā pie jūras. Anna atcerējās Sventājas latviešu ģērbšanās tradīcijas no agrākiem laikiem, kad sievas baznīcā un godu reizēs vilkušas tautastērpus: mājās austas vadmalas lindrukus jeb brunčus un vesti ar zomšis (samta) apšuvumiem, galvā duj’ (divi) lakatus, kājās virs sietavām vilka baltas vilnas zeķes.

Anna Bielis savās mājās Sventājā 2009. gadā. Aivja Šmuldera fotogrāfija.
Balčus kāzas Sventājā 20. gadsimta 30. gados. Foto no Ilmāra un Jantas Mežu personīgā arhīva.
Balčus kāzas Sventājā 20. gadsimta 30. gados. Foto no Ilmāra un Jantas Mežu personīgā arhīva.

Latvieši Pasaulē