Lauru latviešu kolonija
Pēc dzimtbūšanas atcelšanas un pasu iegūšanas 19. gadsimta otrā pusē notika aktīva latviešu izceļošana uz dažādām Krievijas impērijas guberņām. Šāda lēmuma pamatā galvenokārt bija ekonomiski motīvi, jo izceļotāji vēlējās savā īpašumā iegūt zemi un uzsākt patstāvīgu saimniekošanu. 19. gadsimta 60. gados vairākas latviešu ģimenes no Smiltenes, Alūksnes, Trikātas un Piebalgas apkārtnes izveidoja latviešu zemnieku koloniju Lauros, Pleskavas guberņā, netālu no Pečoriem. Zināms, ka 1863. gadā Lauru kolonijā dzīvoja un saimniekoja 376 latvieši.
Līdz Pirmā Pasaules kara beigām Lauri atradās Pleskavas guberņā, starpkaru posmā kolonijas teritorija tika sadalīta starp Igauniju un Latviju, bet kopš 1944. gada visa bijusī Lauru kolonijas teritorija iekļauta Krievijas Federācijā. Drīz pēc Otrā pasaules kara beigām ciema iedzīvotāji sāka pamazām pārcelties uz dzīvi Latvijā un arī Igaunijā. 20. gadsimta 60. gados tur bija palikušas tikai dažas latviešu ģimenes.
Mūsdienās par Lauru kolonijas izveidotājiem un viņu atstāto mantojumu liecina latviešu celtās baznīcas drupas ciema ceļmalā un Lauru kapsēta, kur uz kapu pieminekļiem lasāmi daudzi jo daudzi latviešu uzvārdi. Latvijā un arī Igaunijā joprojām dzīvo daudzi Lauru latviešu pēcteči, kuriem ir liela interese par savu senču dzīvesvietu un dzimtas vēsturi.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” 2024. gadā īsteno pētījumu par Lauru latviešu kolonijas vēsturi. Priecāsimies satikt Lauru latviešu pēctečus, lai iepazītu un dokumentētu dzimtas stāstus!
Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” krājumā ir nonācis unikāls materiālu vākums par Lauru latviešu koloniju, ko pirms vairāk nekā 20 gadiem savākusi Lauru latviešu pēctece Viola Korpa (Litauniece), rakstot savu bakalaura darbu.
Materiālu kopumu veido vairāki Lauru latviešu dzīvesstāsti un biogrāfiski dzimtu apraksti, vēsturiskas fotogrāfijas, Lauru latviešu kolonista Kārļa Manguļa piezīmju blociņš, skolas liecības, goda raksti, vēstules, apsveikuma kartītes, kā arī šis glītais fotoalbums, kas savulaik piederējis Mucenieku ģimenei. Foto albumā ir pavisam 56 fotogrāfijas, kas tapušas 20. gadsimta 20.–30. gados un atklāj Mucenieku ģimenes dzīvi.
Mucenieku ģimene, kurā auga septiņas meitas, sākumā dzīvoja Ličnikovas tuvumā, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Kacēnu (Kačanovas) pusē. Ģimenes iztiku nodrošināja piemājas saimniecība un zemkopības darbi. Viena no meitām bija apguvusi šuvējas arodu, cita – Olga Muceniece – strādāja par skolotāju latviešu skolā Ļičnikovā. Lauros bija pavisam četras pamatskolas, no kurām kolonijas izglītības centrs no 1922. gada bija Ličnikovas latviešu sešklasīgā pamatskola.
Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” aicina atsaukties Lauru kolonijas iedzīvotāju pēctečus, lai piedalītos pētījumā par kolonijas vēsturi. Lūdzam sazināties ar pētnieci Ievu Vītolu, rakstot ieva.vitola@lapamuzejs.lv.