Kopš 2018. gada ik mēnesi Rīgā Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmeklētāji var iepazīties ar vienu priekšmetu no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma. Katrs no izstādes priekšmetiem atspoguļo kādu īpašu stāstu par latviešu dzīvi ārpus Latvijas. Šis stāsts arī tiek publicēts ik mēnesi presē. Izstādi “Mēneša priekšmets” atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka. Muzeja “Latvieši pasaulē” mēneša priekšmets ir atrodams Bibliotēkas pirmā stāva vestibilā pie ieejas restorānā “Klīversala”.
“Mēneša priekšmets” – oktobris 2024
Šo krūzi Dzintaru ģimene paņēma līdzi, atstājot Latviju 1944. gada oktobrī. Kopā ar saviem īpašniekiem tā nonāca Polijā, pēc tam Čehijā, bet – tā kā ģimenei neizdevās izvairīties no padomju okupācijas – cauri Austrijai, Ungārijai, Rumānijai un Ukrainai tā atgriezās Latvijā. Dāvinājusi Aina Pūliņa.
“Mēneša priekšmets” – septembris 2024
Šīs ziepes Liepiņu ģimene paņēma līdzi, atstājot Latviju 1944. gada oktobrī. Kopā ar Liepiņu ģimeni tās vairākus gadus ceļoja pa Vāciju, pārvācoties no vienas bēgļu nometnes uz otru, līdz 1951. gadā devās uz ASV. Ziepes nekad netika izmantotas un tika saglabātas līdz 2022. gadam, kad Egils Liepiņš tās dāvināja muzeja krājumam.
“Mēneša priekšmets” – augusts 2024
Latvieši spēlē novusu visā pasaulēNovuss tiek uzskatīts par latviešu nacionālo sporta spēli. Šī biljardam līdzīgā spēle, domājams, ir savulaik radusies uz kuģiem, kur jūrnieki to brīvajos brīžos spēlējuši. Novusu Latvijā sāka spēlēt ostu pilsētās Liepājā, Ventspilī un Rīgā 20. gadsimta 20. gadu vidū. Pirmās novusa meistarsacīkstes Latvijā rīkotas Rīgā 1932. gadā.Novuss ir spēle, kas pulcinājusi...
“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2024
Jaunākais muzeja krājuma papildinājums - maizes šķīvis, kurš darināts 1929. gadā Liepājā, kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās, nonācis ASV, un šā gada Toronto Dziesmusvētkos dāvināts muzejam.
“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2024
Garšvielu trauciņi, ko Milda Miķelsone no Austrālijas sūtīja radiem Latvijā 20. gadsimta 70. gados. Šie atsūtītie garšvielu trauciņi pēc to satura izlietošanas tika saglabāti, papildināti un regulāri izmantoti Sarmāju ģimenē.
“Mēneša priekšmets” – maijs 2024
Sventājā darinātie dūraiņi nāk no Annas Bielis mātes pūra. Tie adīti 20. gadsimta 20. gados un pieder Dienvidkurzemes cimdu tradīcijai.
“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2024
Daudzajiem Otrā pasaules kara bēgļiem jaunajās mītnes zemēs integrēties palīdzēja viņu ziemeļeiropeiskais izskats. 1963. gadā visā Amerikā pazīstama kļuva latviete Mārīte Ozers, kura kļuva par pirmo naturalizēto skaistumkonkursa “Miss USA” uzvarētāju.
“Mēneša priekšmets” – marts 2024
Muzeja krājumā nonācis unikāls materiālu vākums par Lauru latviešu koloniju, tajā skaitā fotoalbums ar Mucenieku dzimtas vēstures liecībām.
Aicinām Lauru kolonijas iedzīvotāju pēctečus piedalīties pētījumā par kolonijas vēsturi.
“Mēneša priekšmets” – februāris 2024
Plāksnīti ar Bībeles pantu un rozes ziediem 1923. gadā no Latvijas līdzi uz Brazīliju paņēmusi Vītolbergu ģimene. Līdz nesenam laikam tā atradusies pie virtuves durvīm Elgas Vītolbergs Lasmanis mājās Vārpas ciemā. 2023. gadā muzejam to dāvinājis Elgas māsasdēls Roberts Vītolbergs-Monteiro.
“Mēneša priekšmets” – janvāris 2024
19. gadsimta beigās daudzas latviešu ģimenes pārcēlās uz dzīvi Baškīrijā. Tur varēja savā īpašumā iegūt zemi un sākt saimniekot. Biškopība latviešu saimniecībās bija būtisks rūpals. Mūsdienās Baškīrijā joprojām dzīvo latvieši, bet lielākā daļa ir asimilējušies un vairs tikai retais zina latviešu valodu.
“Mēneša priekšmets” – decembris 2023
Karina Millere (Karin Möller) ar ģimeni izbrauca no Latvijas 1939. gadā un mainīgajā kara situācijā vairākkārt mainīja dzīvesvietu. Vienīgais priekšmets, kas Karinai palika kā īpaša piemiņa no dzīves Latvijā, bija porcelāna pīlīte.
“Mēneša priekšmets” – novembris 2023
Kristīnas Putenes gatavoto plakātu izmantoja Ņudžersijas latviešu pamatskolas skolēni, apmeklējot Ņujorkas “Knicks” basketbola spēli pret Milvoku „Bucks” 2016. gada 10. janvārī. Spēles laikā bērni skaļi un sirsnīgi atbalstīja latvieti – basketbolistu Kristapu Porziņģi. Viņš šīs ASV NBA līgas komandas sastāvā bija sācis spēlēt iepriekšējā gadā.
“Mēneša priekšmets” – oktobbris 2023
Latviete Rita Grīslis (precējusies Sēja, 1935-2022), mācoties zobārstniecības fakultātē Oregonas Universitātē, ASV, savā klasē bija vienīgā sieviete starp 79 vīriešiem.
“Mēneša priekšmets” – septembris 2023
Pēc diviem bēgļu nometnēs pavadītiem gadiem Margareta Daškevica pārcēlās uz Lielbritāniju, un sāka strādāt vienkāršus darbus psihiatriskajā slimnīcā. Pēc slimnīcas vadības ierosinājuma Margareta iestājās medmāsu skolā, kuru absolvēja 1954. gadā. Margareta ilgus gadus strādāja par medmāsu Londonas slimnīcā un pie savas darba formas nēsāja jostu ar sudraba sprādzi, kas ir tradicionāla medmāsas apģērba sastāvdaļa Anglijā....
“Mēneša priekšmets” – augusts 2023
Šovasar mūsu izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” ir izstādīti 40 tautastērpi no visas pasaules. Par mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Dagmāres Grīsles Hilas darinātais tautastērpu, kuru saņemām kā dāvinājumu izstādes laikā, 2023. gada jūlijā. Dagmāra Grīsle Hila uzšuva šo tautastērpu savām meitām 20. gadsimta 70. gados. Lielvārdes tautastērpu vispirms valkāja Elita, vēlāk – Marisa.
“Mēneša priekšmets” – maijs 2023
LATVIEŠU DZIESMUSVĒTKU TRADĪCIJAS TURPINĀJUMS TRIMDĀ Latviešiem, kuri devās prom no dzimtenes Otrā pasaules kara beigās, Latvijas brīvvalsts idejas un latviešu kultūras saglabāšana bēgļu nometnēs, vēlāk mītņu zemēs kļuva par galveno virsmērķi. Pēc kara trimdā bija nonākusi apmēram trešā daļa latviešu mūziķu, viņu vidū vairāki neatkarīgās Latvijas komponisti un dziesmu svētku diriģenti - Jānis Mediņš, Jānis...
“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2023
KOPĪGI DARINĀTI TAUTASTĒRPI Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un ir vismaz viens tautastērps, kas tiek augstu godāts un cienīts – vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija no Latvijas, vai pašu gatavots, austs un šūdināts, vai varbūt pasūtināts pie kāda no daiļamatniekiem.No 1945. līdz 1991. gadam trimdas latviešiem saikne ar Latviju bija ierobežota,...
“Mēneša priekšmets” – marts 2023
CAUR SAVĒJO AR VIENĪGO Tradicionālā latviešu kāršu spēle zolīte ir prāta spēle, kura vismaz gadsimtu ir vienojusi draugus, ģimenes un kopienas Latvijā un visā pasaulē. Zolītes tradīcijai raksturīgi ne tikai spēles noteikumi, māņticības prakses un aizraujoši pieredzes stāsti, bet arī specifiski izteicieni, piemēram, caur savējo ar vienīgo, pīķis velk uz dīķi, policistu brokastis, galds...
“Mēneša priekšmets” – februāris 2023
LATVIEŠU SATIKŠANĀS VIETAS PASAULĒ No Latvijas izceļojušie latvieši vienmēr centušies atrast un izveidot vietu, kur tautieši varētu pulcēties kopīgos sarīkojumos. Visbiežāk pirmā pulcēšanās vieta ir bijusi baznīca vai kāda telpa, kur notikuši dievkalpojumi. Visos izceļošanas viļņos dažādos kontinentos un zemēs latvieši ir būvējuši gan baznīcas, gan savus latviešu namus, nesavtīgi ziedojot līdzekļus, laiku un...
“Mēneša priekšmets” – janvāris 2023
LATVIEŠU ROKDARBU MEISTARI PASAULĒ Lai saglabātu latviešu kultūru un dzīvesveidu trimdā padomju okupācijas laikā, latviešu kopienās pasaulē attīstījās daiļamatniecība. Anglijā, Amerikā, Kanādā, Austrālijā radās spēcīgi domubiedru pulciņi, kuros rokdarbu meistari dalījās ar pieredzi, pulciņu dalībnieki paši centās veidot etnogrāfiski pareizus tautastērpus un citus smalkus rokdarbus. Starp lietpratējiem radās pat konkurence, kas veicināja ļoti rūpīgu tautastērpu...
“Mēneša priekšmets” – decembris 2022
PANTIŅŠ ZIEMASSVĒTKU VECĪTIM Atšķirībā no amerikāņu vai angļu Ziemassvētku vecīšiem, kuri mēdz klusi atstāt dāvanas Ziemassvētku vakarā vai naktī, lai bērni saņemtu dāvanas, uzmostoties no rīta, latviešu Ziemassvētku vecītis ciemos nāk Ziemassvētku vakarā. Latviešu bērni svētku dāvanas parasti “nopelna”, Ziemassvētku vecītim skaitot īpaši sagatavotu pantiņu vai nodziedot dziesmiņu. Šī tradīcija tika piekopta arī...
“Mēneša priekšmets” – novembris 2022
SAVĒJIE! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā Starp ārzemēs dzīvojošiem un strādājošiem latviešiem ir tādi, kuri lepni nes Latvijas vārdu pasaulē - cilvēki, kuri ir sasnieguši augstus profesionālus rezultātus visdažādākajos amatos un nozarēs ārpus savas dzimtās zemes robežām. Ne visi no viņiem ir dzimuši Latvijā, ne katrs prot latviešu valodu, daži no viņiem...
“Mēneša priekšmets” – oktobris 2022
JA NE ES, TAD – KURŠ?! Latviešu kopienas un sabiedriskās organizācijas ārpus Latvijas radās un turpina pastāvēt, pateicoties daudziem brīvprātīgajiem - viņu ieguldītajam laikam, veicot visdažādākos darbus un ikdienas pienākumus latviešu sabiedrības labā.Sabiedriskās aktivitātēs iesaistījušies daudzi jo daudzi mūsu tautieši plašajā pasaulē – gan braucot uz deju kopu vai koru mēģinājumiem un dziesmu svētkiem, gan...
“Mēneša priekšmets” – septembris 2022
IZGLĪTĪBA KĀ TRIMDAS PRIORITĀTE Otrais pasaules karš izjauca tūkstošiem jauniešu nodomu iegūt augstāko izglītību. Tikai neliela daļa jauniešu, kuri, dodoties bēgļu gaitās, bija spiesti pārtraukt studijas Latvijas augstskolās, varēja tās turpināt kādā no Eiropas augstskolām vai 1945. gadā nodibinātajā Baltijas Universitātē Hamburgā (Pinebergā), kur strādāja profesionāli mācībspēki no Baltijas valstīm.Jaunajās mītņu zemēs parasti netika...
“Mēneša priekšmets” – augusts 2022
LATVIEŠU VASARAS ĀRPUS LATVIJAS Vasaras nometņu tradīcijai ir svarīga loma latvietības uzturēšanā diasporā visā pasaulē. Katru gadu, ik vasaru latviešu bērni, jaunieši, pat visas ģimenes mēdz pavadīt kopīgi laiku, nedēļām nometņojot īpašās vietās, kas nereti ir latviešu kopīpašumi.Vasaras nometņu rīkošana latviešu kopienās aizsākās uzreiz pēc Otrā pasaules kara, kad bēgļu nometnēs Vācijā tika organizētas gan...
“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2022
JA PRIEKŠMETI VARĒTU RUNĀT! Daudzi priekšmeti muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā pēc pirmā acu skata neliekas īpaši vai interesanti. Liela daļa no tiem ir veci sadzīves priekšmeti, nereti saplīsuši, nokalpojuši, pagalam necili. Varētu šķist, ka tie kādas nejaušības dēļ ir saglabājušies cilvēku mājās, daudzus gadus nelietoti.Taču pēc priekšmeta vēstures izpētīšanas, kuras pamatā lielākoties ir saruna...
“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2022
MEKLĒJOT LATVIEŠU CIEMUS KRIEVIJĀ Padomju laikā mūziķis Ingvars Leitis un fotogrāfs Uldis Briedis 1975. gadā veica savdabīgu ceļojumu - viņi nolēma apciemot latviešu ciemus Sibīrijā un Baškīrijā, kurus bija izveidojuši 19. gadsimta otrajā pusē no Latvijas izceļojušie ļaudis. Neviens līdz tam vēl nebija ciemojies šajās kolonijās, un ziņas par latviešu dibinātajiem ciemiem bija reti...
“Mēneša priekšmets” – maijs 2022
SVĒTĀ un MAĢISKĀ LATVIJAS ZEME Otrā pasaules kara beigās, dodoties bēgļu gaitās, daudzi latvieši paņēma līdzi smiltis vai zemi no dzimtenes. Arī padomju okupācijas gados, apciemojot Latviju, daudzi izvēlējās vest sev līdzi uz mītnes zemēm nevis bezgaumīgos, veikalos nopērkamos “tautiskos” suvenīrus, bet gan zemi.No Latvijas atvestās smiltis vai zeme tika glabāta kā svēta piemiņa no...
“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2022
VAI MANU PĒDĒJO PACIŅU SAŅĒMI? Latvijā 20. gadsimtā, padomju okupācijas apstākļos, kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm un citiem sūtījumiem. Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis Padomju Latvijā, ir atmiņas par vēstulēm un pakām, ko sūtījuši “aizokeāna radi”. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret komunikāciju ar Rietumiem, pirmajos pēckara gados...
“Mēneša priekšmets” – marts 2022
GLĀBT DZĪVĪBU Lai glābtu savu un ģimenes locekļu dzīvību, latvieši dažādu karu laikos ir bijuši spiesti atstāt dzimto zemi, savas mājas un ierasto dzīvi.20. gadsimta divos pasaules karos simtiem tūkstošu latviešu nācās bez lielas kavēšanās sapakot savu iedzīvi, lai dotos bēgļu gaitās. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu plūsma no Latvijas teritorijas virzījās...
“Mēneša priekšmets” – februāris 2022
LATVIETIS MEKLĒ LATVIETI Latviešiem, kuri pēc Otrā pasaules kara devās bēgļu gaitās, bija svarīgi saglabāt latviešu valodu un kultūru. Viņi jutās atbildīgi ne tikai par Latvijas neatkarības idejas uzturēšanu, bet arī par latvietības kopšanu savā ģimenē. Tas noteica daudzu trimdinieku dzīvesveidu.Lai jauno paaudzi pieturētu pie latvietības, vecāki veda bērnus uz sestdienas skolām, latviešu vasaras...
“Mēneša priekšmets” – janvāris 2022
SAVĒJIE! Latvieši – profesionāļi pasaule 21. gadsimtā. Starp visas pasaules teju 8 miljardiem cilvēku tikai nepilni 2 miljoni ir latvieši. Nonākot citā valstī, reizēm var šķist, ka esi vienīgais apkārtnē dzīvojošais latvietis. Ja nejauši dzirdi latviešu valodu uz ielas, ir sajūta, ka satikts sen neredzēts ģimenes loceklis vai draugs. Ja medijos pamani kāda latvieša...
“Mēneša priekšmets” – decembris 2021
BĒGĻU BĒRNI Dodoties bēgļu gaitās, kara laika apstākļos bērniem nebija iespējams kontrolēt un ietekmēt esošo situāciju. Pilnīgi pakļauti pieaugušo pasaulei, bērni kopā ar vecākiem, vecvecākiem, nereti nepilnā ģimenes sastāvā, atstāja savas mājas, pazīstamās vietas un cilvēkus. Izbraucot tika iepakots līdzi pats nepieciešamākais. Bērniem parasti bija iespēja paņemt līdzi tikai vienu savu spēlmantiņu, dažreiz arī nevienu......
“Mēneša priekšmets” – novembris 2021
PIESAISTĪT UZMANĪBU LATVIJAI Latvijas okupācijas laikā latvieši trimdā lietoja dažādus paņēmienus, lai piesaistītu preses uzmanību Baltijas valstu okupācijas jautājumam. Spilgtākais veids bija publiskas demonstrācijas, kuras visaktīvākās un asprātīgākās bija tieši Ziemeļamerikā Aukstā kara beigās, 1980. gados. Galvenie šo demonstrāciju dalībnieki bija trimdas latviešu jaunieši, kuri ar savu aizrautību, trakulīgumu, drosmi un nacionālpatriotisko stāju panāca...
“Mēneša priekšmets” – oktobris 2021
NEVEIKSMĪGI MĒĢINĀJUMI TIKT UZ RIETUMIEM 1944. gada rudenī, tuvojoties padomju armijai, apmēram 180 000 Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās, atstājot savas mājas un Latvijas teritoriju. Ne visi bēgļi veiksmīgi atrada glābiņu Rietumos. Bēgļi, kuri bija nonākuši Vācijas okupētā Polijā un Čehijā, nevarēja šajās vietās ilgi patverties, jo bija jāturpina bēgļu gaitas atkarībā no frontes virzības....
“Mēneša priekšmets” – septembris 2021
RAKSTNIEKU CĒLIENI Rudenī Latvijā ir ierasts atzīmēt Dzejas dienas, kas pulcē kopā dzejniekus un viņu daiļdarbu cienītājus. Ārpus Latvijas līdzīga veida literāros sarīkojumus mēdz dēvēt par “rakstnieku cēlieniem”. Tos rīko ārzemju latviešu dziesmusvētku, kultūras dienu un dažādu paaudžu nometņu (2x2 un 3x3) ietvaros. “Rakstnieku cēlienos” literātiem ir iespēja dalīties ar saviem jaunākajiem darbiem, satikt citus...
“Mēneša priekšmets” – augusts 2021
"SIST BUMBU" TRIMDĀ Dažiem latviešiem tieši sports ir bijis atslēga viņu piesaistei latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas, kamēr daudziem citiem ierasti tā bijusi piedalīšanās latviešu kultūras pasākumos, dziedot koros, dejojot tautas deju pulciņos u.c.Pēc Otrā pasaules kara bēgļu nometnēs Eiropā latvieši veidoja savas sporta komandas, organizēja sporta spēles un treniņus. Sporta nodarbības palīdzēja ne tikai aktīvi pavadīt...
“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2021
SAULCERĪTES BĒNIŅOS Daudzu māju bēniņos vai pagrabos atrodas sen aizmirstas lietas no citiem dzīves posmiem, kurām vairs nav praktiskas nozīmes. Šīs, bieži vien ikdienišķās, pat necilās lietas no jauna kļūst svarīgas, atceroties to radīšanas vai lietošanas vēsturi. Daļu muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” krājuma veido tieši šādi bēniņu atradumi! Kastēs ilgi glabātie un pēc...
“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2021
IZCEĻOŠANAS VĒSTURE PRIEKŠMETU STĀSTOS Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā starp 19 800 priekšmetiem daudz ir tādu, kas pirms nokļūšanas muzejā ne tikai godam veikuši savu funkciju, bet, nodoti no paaudzes paaudzē, piedzīvojuši daudzus un dažādus vēsturiskus laikus, notikumus un dzīvesvietas. Muzejā “Latvieši pasaulē” glabātie priekšmeti atspoguļo latviešu izceļotāju stāstus un daudzveidīgos izceļošanas viļņus no 19. gadsimta...
“Mēneša priekšmets” – maijs 2021
SVINOT LATVIJAS VALSTS SVĒTKUS VISĀ PASAULĒ Pēc Otrā pasaules kara latviešu kopienām ārpus Latvijas allaž ir bijis svarīgi atzīmēt Latvijai īpašās dienas – pat tajā laikā, kad Latvijā tās nedrīkstēja svinēt. Okupācijas laikā 18. novembri trimdā parasti atzīmēja ar svinīgu aktu sērīgās noskaņās, atceroties tos gadus starp abiem pasaules kariem, kad Latvija bija neatkarīga, un...
“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2021
POLITISKĀS DEMONSTRĀCIJAS TRIMDĀ Viens no Latviešu trimdas galvenajiem mērķiem pēc Otrā pasaules kara bija Latvijas Republikas neatkarības idejas aizstāvība. Šis mērķis caurvija visu okupācijas laiku un kļuva par vienu no galvenajiem trimdas iekšējās identitātes pamatiem un balstiem. Attīstoties un mainoties politiskā darbība trimdā kopumā noritēja divos virzienos. Viens virziens bija tieša politiska lobija darbība –...
“Mēneša priekšmets” – marts 2021
LATVISKA VIDE STUDENTIEM AMERIKĀ No 1966. gada studentiem ASV radās iespēja iegūt akadēmiskas zināšanas latviešu valodā, piedaloties akreditētos latviešu valodas vasaras kursos Rietummičiganas Universitātē (RMU). Šī ideja dzima Valdim un Lalitai Muižniekiem, un kopīga, neatlaidīga darba rezultātā tā tika paplašināta – 1981. gadā RMU tika izveidota pilna akadēmiskā gada latviešu studiju programma, kurā mācības notika...
“Mēneša priekšmets” – februāris 2021
MUZEJA EKSPEDĪCIJĀS IEGŪTIE PRIEKŠMETI Lai arī pandēmijas laiks ir apturējis muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” došanos ekspedīcijās uz latviešu kopienu centriem pasaulē, tomēr dzīve ierobežojumu apstākļos ir ļāvusi vairāk uzmanības pievērst muzeja krājuma priekšmetiem un to izpētei. Viena no muzeja krājuma kolekcijām ir “Latvieši – Krievija”, to veido priekšmeti, fotogrāfijas dokumenti, audio un video...
“Mēneša priekšmets” – janvāris 2021
LIELIZMĒRA DĀRGUMI MUZEJA "LATVIEŠI PASAULĒ" KRĀJUMĀ Muzeji visā pasaulē spēj izstādīt tikai niecīgu procentu no savām krājuma bagātībām. Daži priekšmeti tiek izstādīti retāk nekā citi, jo tie prasa īpašus eksponēšanas apstākļus to apjoma vai trausluma dēļ. Kurš to būtu domājis, ka kultūras iestāžu slēgšana kā COVID-19 pandēmijas rezultāts ir radījusi muzejiem jaunas iespējas! Arī muzejam “Latvieši...
“Mēneša priekšmets” – decembris 2020
LATVIEŠI KOKVILNAS PLANTĀCIJĀS MISISIPI, ASV Pirmā lielā latviešu bēgļu grupa (apm. 600 cilvēku), kas pēc Otrā pasaules kara devās uz ASV, 1949. gada maijā ieradās Ņūorleānas (New Orleans) ostā, Luiziānas štatā. Viņi nāca no Hērsbrukas, Valkas un citām bēgļu nometnēm Vācijā.Pēc gara ceļojuma ar vilcienu viņi nonāca mazpilsētiņā Senatobijā (Senatobia), Misisipi štatā (tolaik – apm. 2000...
“Mēneša priekšmets” – novembris 2020
LATVIJA VIENMĒR LĪDZI Izceļojot latvieši ņēmuši līdzi dažādas noderīgas lietas. Tomēr gandrīz vienmēr daudzi ir izvēlējušies likt koferī arī šķietami nepraktiskus priekšmetus, kas kļuva par svarīgiem simboliem un deva spēku grūtos brīžos. Ja pietika vietas bagāžā, šie simboli varēja būt tautas tērps, Latvijas karogs vai pat smagas grāmatas. Bieži vien kabatā nokļuva kāda neliela, bet...
“Mēneša priekšmets” – oktobris 2020
ATSTĀJOT MĀJAS OTRĀ PASAULES KARA BEIGĀS Kad 1944. gada oktobrī padomju armija jau bija okupējusi lielāko Latvijas daļu, aptuveni 180 000 Latvijas iedzīvotāji devās bēgļu gaitās,cerēdami rast patvērumu Rietumos. Daļa bēgļu izbrauca no Rīgas, Liepājas vai Ventspils ostām lielajos vācu evakuācijas kuģos, daļa - mazās zvejnieku laiviņās no Kurzemes krasta devās uz Zviedriju. Pirmajos pēckara...
“Mēneša priekšmets” – septembris 2020
LATVIEŠU SKOLA DIENVIDAMERIKAS MŪŽAMEŽĀ Vārpa ir neliels ciems Sanpaulu (São Paulo) štata iekšzemē Brazīlijā, ko nodibināja izceļotāji no Latvijas 1922. gadā. Lielākā daļa no viņiem bija baptisti, kuri paši sevi dēvēja par atmodniekiem. Viņus vadīja cieša pārliecība, ka visdrīzākajā laikā sagaidāma Kristus otrreizēja atnākšana, kurai pienācīgi jāsagatavojas. Pēc viņu domām, vislabāk no grēkiem varēja attīrīties Brazīlijas...
“Mēneša priekšmets” – augusts 2020
TRIMDAS ROKS 20. gadsimta 70. un 80. gados latviešu trimdas sabiedrībā attīstījās jauns mūzikas virziens – populārajai tradicionālajai latviešu etnogrāfiskajai, koru un instrumentālajai mūzikai pievienojās oriģināla rokmūzika, kura tika rakstīta latviešu valodā, to komponēja un izpildīja trimdas latviešu jaunieši. Trimdas rokgrupu sniegumus ātri kļuva pieprasīts – mūzikas ieraksti tika sūtīti no vienas valsts uz citu, jaunieši...
“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2020
LATVIETĪBAS UZTURĒŠANA ĀRPUS LATVIJAS Latviešu sabiedrības izveidošana un uzturēšana ārpus Latvijas ir izvēle, kurai ir vajadzīgi līdzekļi: nauda, lai sagādātu vietu, kur tikties, iegādātos materiālus, tērpus, skatuves dekorācijas, segtu ceļa, sarīkojumu izdevumus. Reti kura mītnes zeme valstiskā līmenī ir bijusi gatava piedāvāt līdzekļus latviešu kopienām, kuras mīt viņu teritorijā. Latviešu organizācijas pasaulē pašas ir gadu gadiem...
“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2020
LATVIEŠI PASAULĒ PANDĒMIJAS LAIKĀ Nav pasaulē vietas, kuras iedzīvotājus neietekmē COVID-19 izraisītā pandēmija. Viņu vidū ir arī latvieši, kuri dzīvo ārpus Latvijas.Muzejs “Latvieši pasaulē” plāno atspoguļot šo neparasto laiku muzeja krājumā, vācot priekšmetus ar stāstiem – lai nākamajām paaudzēm parādītu, kā latvieši ārpus Latvijas ir pārdzīvojuši šo laiku, kā palīdzējuši citiem, kā meklējuši drošību sev un...
“Mēneša priekšmets” – maijs 2020
BĒGŠANA NO LATVIJAS: KURZEME – GOTLANDE, 1944. – 1945. GADS Otrā pasaules kara nogalē, 1944. gada rudenī, sākās slepena, bīstama un regulāra bēgļu pārvešana mazās zvejnieku laiviņās no Kurzemes piekrastes uz Gotlandes salu Zviedrijā. Laivu vadītāji bija jauni, bezbailīgi puiši, jūrskolas audzēkņi un zvejnieki, kas nebaidījās riskēt ar dzīvību. Vairāki pārcēlāji tika nodoti un pie Latvijas...
“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2020
LATVIEŠU BAPTISTU JAUNIEŠI BRAZĪLIJĀ Latviešu izceļošana uz Brazīliju sākās 19. gadsimta 90. gados. Pirmā kolonija Rio Nova (Rio Novo, tulkojumā: Jaunā upe) izveidojās Santa Katarinas štatā, Orleānas pilsētiņas tuvumā. Tās dibinātāji galvenokārt bija baptisti, kuri, sarakstoties ar ticības biedriem Latvijā, aicināja tos pārcelties uz Brazīliju. Ieceļotāju skaitam pieaugot, tie apmetās arvien plašākā apkaimē. Vienu no jaunajiem...
“Mēneša priekšmets” – marts 2020
SAŠĶELTAS ĢIMENES Otrā pasaules kara iespaidā daudzas latviešu ģimenes tika sašķeltas uz mūžu. Liela daļa latviešu tautas tika iznīcināta dēļ kara darbības un okupācijas režīmu represijām. 1941. gada jūnijā padomju varas iestādes deportēja uz Sibīriju aptuveni 15,400 Latvijas iedzīvotāju. Baidoties no atkārtotām represijām, aptuveni 180 tūkstoši cilvēku 1944./1945. gadā bēga uz Eiropu (Vāciju, Austriju, Franciju, Zviedriju,...
“Mēneša priekšmets” – februāris 2020
LATVIEŠU MĀKSLINIEKI DODAS PASAULĒ Atmodas laikā Latvijas māksliniekiem pavērās plašākas iespējas uzstāties ārpus Padomju Savienības. Vairāki ansambļi, dzejnieki un mūziķi koncertēja ārzemju latviešu namos, dziesmu svētkos un kultūras dienās. Trimdas latvieši ar interesi vēroja un klausījās kultūras sniegumu, kas bija tapis aiz “dzelzs priekškara”. Tajā pašā laikā Latvijas māksliniekiem radās iespēja tuvāk iepazīt trimdas latviešus -...
“Mēneša priekšmets” – janvāris 2020
SALS SIBĪRIJAS LATVIEŠU CIEMĀ Latviešu ciems Lejas Bulāna (Hижняя Буланка) atrodas Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajonā, skaistā Sibīrijas vietā – Sajānu kalnu tuvumā, Kebežas un Bulankas upju krastos. Lejas Bulānas ciems izveidojās 1858. gadā. Pirmie ciema iedzīvotāji bija luterticīgie latviešu un vācu tautības noziedznieki, kuri uz Sibīriju tika izsūtīti par dažādiem pārkāpumiem. 19. gadsimta beigās Lejas Bulāna bija...
“Mēneša priekšmets” – decembris 2019
LATVIEŠU RAKSTAINIE CIMDI Latviešiem ir bagātīga cimdu adīšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcija. Rakstaini cimdi ir ne tikai praktiska ikdienas ziemas apģērba sastāvdaļa, cimdi dāvināti arī cilvēka dzīves svarīgākajos brīžos – kristībās, kāzās, bērēs. Nereti tie izmantoti arī kā simboliska samaksa par darbu. Dzīvojot ārpus Latvijas, rokdarbi iegūst papildus funkciju: darinot un nēsājot apģērbus ar tradicionāliem rakstiem tiek...
“Mēneša priekšmets” – novembris 2019
MUZEJS SATIEK MŪSDIENU IZBRAUCĒJUS Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” vāc vēsturiskus stāstus, priekšmetus, dokumentus un fotogrāfijas par latviešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir izbraukuši no Latvijas un dzīvo ārpus tās robežām. Muzeju interesē ne tikai izceļošanas iemesli, bet arī izbraukšanas apstākļi un tas, kā, nonākot jaunajā mītnes zemē, latvieši nodrošina sev iztiku, uztur vai neuztur...
“Mēneša priekšmets” – oktobris 2019
LATVIEŠU GARĪDZNIEKU DARBS TRIMDĀ Latviešu mācītāji trimdā bija ne tikai garīgie līderi, kuri organizēja draudžu dzīvi, izpildīja reliģiskos rituālus un sniedza morālu atbalstu cilvēkiem, kuri bija zaudējuši dzimteni, tuviniekus un ierasto dzīvi. Mācītāji aktīvi iesaistījās trimdas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Jaunajās mītnes zemēs latvieši vispirms sāka pulcēties kopīgos dievkalpojumos, dibināt draudzes un būvēt baznīcas, tikai pēc...
“Mēneša priekšmets” – septembris 2019
SKAUTI UN GAIDAS BĒGĻU NOMETNĒS Latvijā 1940. gadā skautu kustībā bija iesaistījušies apmēram 10 000 skautu un 3000 gaidu. Kara beigās, kad tūkstošiem latviešu nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, skautu un gaidu kustība atdzima tur. Vairākums bērnu un jauniešu bēgļu nometnēs piederēja skautu vienībām. Bērniem, kuri bija zaudējuši dzimteni un mājas, skautu pasākumi radīja kopības sajūtu. Skauti un...
“Mēneša priekšmets” – augusts 2019
LAURU KOLONIJA Igaunijas teritorijā, tikai 7 kilometrus no Latvijas robežas, Lauru kolonijas uzplaukuma laikā 20. gs. 30. gados dzīvoja vairāk nekā 2000 latviešu (visi Igaunijas pavalstnieki). Mūsdienās latviešu valoda tur skan reti, taču latviešu pēdas vēl samanāmas kapsētā un ēkās.Lauru koloniju Pleskavas guberņā nodibināja latviešu izceļotāji no Vidzemes 19. gs. 60.gados. 1863. gadā Lauros dzīvojuši vismaz...
“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2019
DZIESMU SVĒTKI KATRU GADU Vairāk nekā septiņdesmit gadus ārpus Latvijas ir pastāvējusi latviešu dziesmu svētku tradīcija. Aizsākušies pirmajos trimdas gados bēgļu nometnēs, uzplaukumu piedzīvojuši jaunajās mītnes zemēs 20. gadsimta 50. – 80. gados, joprojām ārpus Latvijas notiek dziesmu svētki, kopā pulcējot gan nesen izceļojošos latviešus, gan bēgļu gaitās devušos un viņu pēcnācējus. Ārzemēs rīkotie dziesmu...
“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2019
LATVIJA KABATĀ Dažādos izceļošanas viļņos latvieši ņēmuši līdzi atšķirīgas lietas. Tomēr gandrīz vienmēr daudzi ir izvēlējušies likt koferī arī pilnīgi nepraktiskus un šķietami nevajadzīgus priekšmetus, kas kļuva par svarīgiem simboliem un deva spēku grūtos brīžos. Pat ja nebija iespējams paņemt līdzi tautastērpu vai smagas grāmatas, bieži vien kabatā nokļuva kāda neliela, bet emocionāli ļoti nozīmīga...
“Mēneša priekšmets” – maijs 2019
LATVIJA LATVIEŠIEM Trimdas latviešu kopienas galvenais mērķis visus Latvijas okupācijas gadus bija vērsts uz Latvijas neatkarības idejas aizstāvēšanu. Šī doma vijās cauri teju visām trimdas latviešu aktivitātēm. Politiskās darbības veidi trimdā bija vairāki: notika mītņu zemes politiķu lobēšana ar individuālām sarunām un vēstulēm, kā arī plašākās sabiedrības uzmanības piesaistīšana Baltijas jautājumam – informāciju par okupāciju izplatot...
“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2019
LATVISKAS LIELDIENAS Viens no latvietības uzturēšanas veidiem ārzemēs ir gadskārtu svinēšana latviskā gaumē, kad svētku rituālos īpatnējā veidā savijas tautiskās un kristīgās tradīcijas. Neatņemama un ļoti nozīmīga svētku sastāvdaļa ir ēdiena gatavošana. Latviešu receptes – rokrakstā rakstītas vai iespiestās pavārgrāmatās - paņemtas līdzi, dodoties bēgļu gaitās, un rūpīgi glabātas no paaudzes paaudzē. Cik daudz izdomas vajadzēja saimniecēm,...
“Mēneša priekšmets” – marts 2019
LATVIEŠU SPORTISTI ĀRVALSTĪS Starp bēgļiem, kuri atstāja Latviju II pasaules kara laikā, bija arī izcili sportisti. Daļa no viņiem atsāka sportot bēgļu nometnēs Eiropā un turpināja pēc pārcelšanās uz jaunajām mītņu zemēm, kur sporta spēles kļuva par veidu, kā nodarbināt latviešu jaunatni un dot iespēju viņiem regulāri satikties un darboties komandās. Daži latviešu sportisti sasniedza...
“Mēneša priekšmets” – februāris 2019
LATVISKI IZROTĀT MĀJU Daudzi latvieši, kas pēc Otrā pasaules kara bija nonākuši bēgļu (DP) nometnēs Vācijā un citur, darināja dažādus daiļamatniecības darbus, lai aizpildītu brīvo laiku. Bēgļiem izsniegtās armijas segas pēc pārkrāsošanas pārtapa tautas tērpos, bet no izārdītiem džemperiem iegūtā dzija – jaunos rokdarbos. Vīrieši apguva kokgriešanu, intarsiju un rotas lietu darināšanu. Ierosmei noderēja no Latvijas...
“Mēneša priekšmets” – janvāris 2019
VĒSTULES NO ĀRZEMĒM Gandrīz katram latvietim, kurš dzīvojis padomju Latvijā, ir atmiņas par vēstulēm un pakām, ko “aizokeāna radi” sūtījuši vai nu viņu pašu vai paziņu ģimenēm. Padomju okupācijas varas kontroles apstākļos kara laikā izšķirtie radi un draugi varēja uzturēt kontaktus galvenokārt caur vēstulēm. Apzinoties padomju režīma nelabvēlīgo attieksmi pret komunikāciju ar Rietumiem, pirmajos pēckara...
“Mēneša priekšmets” – decembris 2018
LATVIEŠI SIBĪRIJĀ 19. gadsimta 90. gados tūkstošiem latviešu brīvprātīgi izceļoja uz Sibīriju, lai varētu saimniekot savā zemes īpašumā. Viena daļa, galvenokārt izceļotāji no Alūksnes (toreiz – Marienburga), apmetās tagadējās Ujaras stacijas tuvumā, nodibinot vairākas kolonijas. Viena no tām bija Imbeža (tagad – Zapasnoj Imbež, Запасной Имбеж, dibināta ap 1900. – 1901. gadu ar 60 latviešu...
“Mēneša priekšmets” – novembris 2018
LATVIEŠI ARGENTĪNĀ Arī Argentīnā latviešiem ir bijusi bagātīga sabiedriskā dzīve. Ieceļošana Argentīnā sākusies jau 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kad Argentīnā ieceļojuši pirmie latvieši, galvenokārt laimes meklētāji un 1905. gada revolūcijas bēgļi. Starpkaru periodā Buenosairesā pastāvēja divas organizācijas: Latviešu savienība un Latviešu klubs. Pēc II Pasaules kara ieradās vairāki tūkstoši tautiešu, izveidodami otru lielāko...
“Mēneša priekšmets” – oktobris 2018
BĒGŠANA NO LATVIJAS: KURZEME – GOTLANDE, 1944. – 1945. GADS Represijas, apcietināšanas un izsūtīšanas padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. gadā dziļi satrieca daudzus Latvijas iedzīvotājus. 1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai armijai, apmēram 180 000 (10%) Latvijas iedzīvotāju atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās, meklēdami glābiņu Rietumos. Cilvēki, kuriem nebija iespēju aizbraukt ar vācu organizētajiem kuģiem, slēpās Kurzemes piekrastes mājās...
“Mēneša priekšmets” – septembris 2018
LATVIEŠU SKOLAS PASAULĒ Septembrī sākas jauns mācību gadu ne tikai šeit, Latvijā, bet arī daudzās latviešu skolās ārzemēs. Visos izceļošanas viļņos – gan 19. un 20. gadsimta mijā, gan laikā pēc Otrā pasaules kara, gan arī mūsdienās – daļa izbraucēju ir vēlējušies saglabāt piederību dzimtenei, arī saviem bērniem un mazbērniem mācīdami latviešu valodu un kultūru. Ne tikai...
“Mēneša priekšmets” – augusts 2018
SKARBI APSTĀKĻI MŪŽAMEŽĀ VĀRPA ir neliels ciems Sanpaulu (São Paulo) štata iekšzemē Brazīlijā, kur joprojām dzīvo latviešu pēcnācēji un vecākā paaudze vēl prot runāt latviešu valodā.Vārpu nodibināja izceļotāji no Latvijas 1922. gada novembrī. Lielākā daļa no viņiem bija baptisti, kuri paši sevi dēvēja par atmodniekiem. Viņus vadīja cieša pārliecība, ka visdrīzākajā laikā sagaidāma Kristus otrreizēja atnākšana, kurai pienācīgi jāsagatavojas....
“Mēneša priekšmets” – jūlijs 2018
KOFERĪTIS GAIDA MĀJĀS Mūziķis un dziedātājs Alberts Legzdiņš bija viens no trimdas latviešu leģendārā ansambļa “Čikāgas piecīši” dibinātājiem 1961. gadā Čikāgā. "Piecīši" spēlēja pašsacerētas, vienkāršas un skanīgas melodijas, un dziesmu vārdi sirsnīgi un dažreiz arī satīriski atspoguļoja dzīvi trimdā un okupētajā Latvijā gan sadzīviskās situācijās, gan latvietības izpausmēs. Grupa bija populāra ne tikai latviešu kopienās ārpus...
“Mēneša priekšmets” – jūnijs 2018
VIENREIZĒJA SATIKŠANĀS 1990. gadā ārzemju latviešu kori un deju kopas pirmo reizi piedalījās Vispārējos dziesmu un deju svētkos Rīgā. Tas bija vienreizējs pārdzīvojums visiem svētku dalībniekiem un skatītājiem, īpaši ārzemju latviešiem – dejot un dziedāt kopā ar Latvijas grupām un koriem, gūstot neaizmirstamo sajūtu, ka arī viņi ir daļa no daudz lielākā kopuma – visas latviešu...
“Mēneša priekšmets” – maijs 2018
LAI TIKTU SADZIRDĒTI Latviešu organizācijas ārpus Latvijas mērķtiecīgi strādāja, lai uzturētu dzīvu Latvijas neatkarības ideju padomju okupācijas laikā. Viena no galvenajām politiskajām organizācijām bija Amerikas Latviešu Apvienība (ALA, dibināta 1951. gadā). 1966. gadā tās individuālo biedru skaits bija sasniedzis 9000. No 20. gadsimta 70. gadiem ALA birojs atradās Vašingtonas priekšpilsētā Rokvillē, tas deva iespēju Latvijas okupācijas...
“Mēneša priekšmets” – aprīlis 2018
BĒGĻI OTRAJĀ PASAULES KARĀ Represijas, apcietināšanas un izsūtīšanas padomju okupācijas laikā 1940. – 1941. gadā dziļi satrieca daudzus Latvijas iedzīvotājus. 1944. gadā, tuvojoties Sarkanajai armijai, apmēram 180 000 (10%) Latvijas iedzīvotāju atstāja savas mājas un devās bēgļu gaitās, meklēdami glābiņu rietumos. Lielākā daļa varēja paņemt līdzi tikai izdzīvošanai nepieciešamo – dokumentus, drēbes, traukus un citas ikdienišķas lietas. Neskatoties...
“Mēneša priekšmets” – marts 2018
LATVIEŠU STRĀDNIEKI VĀCIJĀ Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un Padomju Savienības sabrukuma 20.gadsimta 90. gadu sākumā daudzi Latvijas iedzīvotāji devās uz ārzemēm, lai labāk nopelnītu un uzlabotu savus dzīves apstākļus. Daļa pēc kāda laika atgriezās Latvijā, citi izvēlējās apmesties uz pastāvīgu dzīvi ārpus dzimtenes. Kopš Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā 2004. gadā, jo īpaši ekonomiskās krīzes gados, cilvēku...
“Mēneša priekšmets” – februāris 2018
LATVIEŠI OGĻU RAKTUVĒS EIROPĀ Pirmie latvieši, kuri atstāja bēgļu nometnes Vācijā pēc Otrā pasaules kara, nereti kļuva par melnstrādniekiem. Jauni vīrieši devās uz ogļu raktuvēm Lielbritānijā, Beļģijā un Francijā. Šis darbs bija bīstams, psiholoģiski un fiziski grūts, toties bijušie bēgļi varēja nopelnīt iztiku un nodrošināt mājokli sev un savām ģimenēm.Akmeņogle ar papardes nospiedumu. To Mārtiņš Kļaviņš...
“Mēneša priekšmets” – janvāris 2018
LATVIEŠI BAŠKĪRIJĀ Sākot ar 19. gadsimta otro pusi, tūkstošiem latviešu brīvprātīgi izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai iegūtu „savu stūrīti” zemes. Viens no izceļotāju galamērķiem bija 2500 km tālā Baškīrija Ufas guberņā (tagadējā Baškortostānas Republika Krievijas Federācijā). Latvieši apmetās viensētās, uzcēla latviešu skolas un lūgšanu namus, runāja un dziedāja latviski. Ne tikai zemkopība, pienkopība, biškopība, bet...