2017. gada augustā muzeja “Latvieši pasaulē” brīvprātīgie darbinieki Ieva Vītola, Brigita Tamuža un muzeja atbalstītājs Jānis Nāgelis apmeklēja Laurus Pleskavas apgabalā, kur 19.gs. 60. gados apmetās latviešu izceļotāji no Vidzemes.
1923. gadā Lauru kolonija tika sadalīta – ziemeļu daļu pievienoja Igaunijai, bet dienvidu daļu – Latvijai (Kacēni). 20.gs. 30.gados Lauros dzīvoja vairāk nekā 2000 latviešu (visi Igaunijas pavalstnieki), te pastāvēja ap 500 latviešu saimniecības. II Pasaules kara laikā Lauru ciems tika gandrīz pilnībā nopostīts. 1944.gadā Laurus iekļāva Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas teritorijā, tagad – Krievijas Federācijā.
Ekspedīcijas mērķis bija apsekot un dokumentēt, vai un cik daudz latviskā saglabājies 150 gadus pēc kolonijas dibināšanas. Pēc ekspedīcijas turpinājās izpētes darbs, apzinot arī citu pētnieku agrāk savākto materiālu.
Ir iecerēts turpināt intervijas ar repatriantu ģimenes locekļiem Latvijā un Igaunijā, vākt priekšmetus un citas liecības par latviešu dzīvi Lauru kolonijā. Tuvākajā nākotnē kopā ar “Dzīvesstāstu” projektu iecerēts izveidot izstādi par Lauru kolonijas iemītnieku likteņiem, sevišķi izceļot tēmu par repatriāciju uz Latviju, kā arī izdot izstādes katalogu ar aprakstu par kolonijas vēsturi, kuru papildinātu vēsturiskās un mūsdienu fotogrāfijas.
Ekspedīcija uz Lauru koloniju Krievijā tika finansēta no pašu ekspedīcijas dalībnieku privātajiem līdzekļiem.
Paldies visiem satiktajiem Lauru kolonijas iedzīvotājiem!
