Ir pagājusi nedēļa, kopš atgriezāmies no brauciena uz Ameriku, kur Misisipi upes kreisajā krastā, Sentpaulas (St. Paul) centrā no 29. jūnija līdz 4. jūlijam notika XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV.
Kā mums gāja Amerikā un kāpēc turp braucām? Tie ir divi jautājumi, no kuriem pirmais interesē teju ikvienu, ar kuru nākas runāties un satikties pēc brauciena. Savukārt – otrais jautājums – ir svarīgs mums pašiem muzeja un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē”.
Dziesmu svētki ārpus Latvijas ir tēma, kas samērā plaši ir pārstāvēta mūsu muzeja krājumā, piemēram, ar dažādiem svētku izdevumiem (vadoņiem, programmām, plakātiem u.c.), priekšmetiem (nozīmītēm, apbalvojumiem u.c.) un, protams, arī svētku apģērbu – tautastērpiem. Turklāt 2015. gadā muzejs klajā laida grāmatu “Dziesma. Svētki. Dzīve”, kurā apkopoti stāsti un atmiņas par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. Toreiz, strādājot pie grāmatas satura, apbrīnojama likās ārzemju latviešu pieredze un uzņēmība, uzturot un saglabājot šo tradīciju teju visās pasaules malās. Noorganizēt un apmeklēt dziesmu svētkus ārzemēs nav nekāds joks, tas ir ne tikai “latviešu lietai” ziedots brīvais laiks, atvaļinājums un savlaikus iekrātie finansu līdzekļi, bet arī neticami daudzpusīga un intensīva iespēja četru piecu dienu laikā “uzlādēt latviskās baterijas” – gan beidzot vienkopus satiekot savus pasaulē izkaisītos radus, draugus un paziņas, gan kopā dziedot, dejot un nodrošinot kvalitatīvu svētku programmu, gan apmeklējot daudzos svētku pasākumus, piemēram, koncertus, balles, izstādes un citus sarīkojumus.
Šovasar dziesmu svētki ārpus Latvijas notika divās vietās – gan Eiropā (Eslingenā, Vācijā), gan Ziemeļamerikā (Sentpaulā, Minesotas štatā, ASV). Muzejs un pētniecības centrs šoreiz piedalījās dziesmu svētkos Amerikā, ik dienu satiekot savus atbalstītājus un stāstot par jau īstenotajiem un aktuālajiem muzeja projektiem. Dziesmu svētku dalībnieku uzmanība un atsaucība muzeja darbam bija negaidīti liela un patīkama! Ne tikai ar sarunām un jaunu kontaktu uzņemšanu muzeja stendā, bet arī ar pilnajām sēdvietām un stāvovācijām muzeja veidotās dokumentālās filmas “Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju” divos seansos. Filmas izrādīšana bija daļa no svētku programmas. Pirms un pēc seansiem ar skatītājiem tikās gan filmas idejas autore un producente Marianna Auliciema, gan filmas režisore Māra Pelēce, gan kādreizējais filmas galvenās varones – demonstrāciju automašīnas Plymouth Valiant “Slant Six” – īpašnieks Juris Bļodnieks.
Taču bez šī visa muzeja delegācijai XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētkos ASV bija vēl kāds svarīgs uzdevums. Proti – iegūt labu un “dzīvu”, aizraujošu un papildinošu saturu nākamajai muzeja izstādei “Latvieša tautastērps pasaulē”. Topošo izstādi paredzēts atklāt 2023. gada vasarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā, kur tā būs daļa no svētku programmas. Arī šis uzdevums tika godam veikts – svētku laikā satiekot un fotografējot dziesmu svētku dalībniekus tautastērpos un vienlaikus dokumentējot viņu stāstus un sajūtas par savu tērpu. Lai arī muzeja krājumā glabājas vairāki desmiti trimdas tautastērpu, vērienīgajai izstādei ir nepieciešami vēl daži tērpu, to daļu dāvinājumi vai deponējumi. Un svētki Sentpaulā bija piemērots brīdis, lai šo jautājumu risinātu un vienlaikus iegūtu vērtīgu informāciju pētniecības tēmas izzināšanā. Paldies, visiem satiktajiem atsaucīgajiem dziesmu svētku dalībniekiem – latviešu tautastērpu valkātājiem un glabātājiem! Jūsu stāsti un skaistie, īpašie tērpi, iemūžināti fotogrāfijās, būs svarīgi izstādes sagatavošanā! Noteikti ieplānojiet izstādes apmeklējumu nākamajos dziesmu svētkos, kas notiks Latvijā, atzīmējot dziesmu svētku tradīcijas 150gadi!
Bet! Atgriežoties pie pirmā jautājuma – kā tad mums gāja Amerikā? – nobeigumā dažas atziņas un vērojumi (N.B. – no personiskā skatupunkta).
Viena nedēļa prombūtnes likās nu vismaz mēnesi gara – tik intensīva un piesātināta svētku programma un mūsu muzeja dalība tajā bija! Bez jau iepriekš aprakstītajiem muzeja darbiem un veiktajiem pienākumiem bijām uz Svētku atklāšanas pasākumu, Tautas deju lieluzvedumu, Koru kopkoncertu, Zaļumballi ar cūku bērēm, Rokmūzikas vakaru, Vakaru bez Juŗa Kronberga, Rakstnieku cēlienu, Sanfrancisko Jaunā teātra iestudējumu “Anšlavs un Veronika” ar lielisko Kasparu Znotiņu galvenajā lomā un pašā svētku izskaņā – uz Džeza brokastīm. Tātad, ja savelk visu kopā – 4,5 dienās 9 pasākumi!!!
Salīdzinoši patukšais Sentpaulas pilsētas centrs šīs piecas svētku dienas bija savā ziņā teleportējusies Latvija mikroformātā – visapkārt skanēja latviešu valoda, uz ielām pilns ar letiņiem, svētku plakātiem, Latvijas sarkanbaltsarkaniem karogiem! Ja nebūtu dažu debesskrāpju, gaisa ceļu (skyway) tuneļu starp ēkām un vietējo Sentpaulas centra ļaužu uz ielām, laika joslu maiņas skurbumā varbūt pat nepamanītu savu aktuālo lokāciju! Goda vārds!
Maz biščiņ skaļāk! Asprātīgs un sevi attaisnojošs svētku sauklis, jo svētki tika pamanīti ne tikai Mineapoles lidostā, Sentpaulas krodziņos un viesnīcās (uz jautājumu – Where are you from? – teju vienmēr sekoja konstatējums: Oh yeah, Latvian song festival!), bet arī Minesotas štatā – svētku atklāšanā uzrunu teica gubernatora kundze, svētku patronese Gvena Valca (Gwen Walz). Viņa bija arī klāt uz koru kopkoncertu – grandiozu un emocionālu svētku norises noslēguma pasākumu. Arīdzan no Latvijas svētkos piedalījās augsta līmeņa viesi – LR Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un LR Kultūras ministrs Nauris Puntulis. Jādomā, kas tas nāks par labu gan latviešu diasporai pasaulē un nākotnē, gan dziesmu un deju tradīcijai, kuras būtiska daļa kopš Otrā pasaules kara tiek pašaizliedzīgi un brīvprātīgi uzturēta un saglabāta ārpus Latvijas – un to dara nevis desmit vai simt latviešu visā pasaulē, bet tūkstoši!
Forši arī, ka teju ikkatrā svētku norises programmiņā tika pausta cieņa Minesotas štata un apkārtnes pamatiedzīvotājiem – dakotas un odžibuē tautām. Nez, vai Latvijā kādreiz pienāks tāds brīdis, kad svētku reizēs, rīkojot pasākumus, piemēram, Ziemeļkurzemē vai Ziemeļvidzemē, sveiksim un pateiksimies mūsu zemes pirmiedzīvotājiem – lībiešiem?! Hei, lībieši nav “izmiruši 12. gadsimtā”, kā par to nereti mēdz stāstīt vēstures stundās! Viņi joprojām dzīvo Latvijā, ir starp mums, kaut skaitliski pavisam nedaudz, un lībiešu atstātais mantojums ir nozīmīgs latviskās identitātes substrāts!
Saprotams, emociju un iespaidu ir daudz, un par katru no apmeklētajiem pasākumiem varētu uzrakstīt piedzīvotā secinājumus vairāku rindkopu garumā. Bet, ja jālūko īsi un kodolīgi, tad varbūt par trim:
1) Amerikas latviešu dibinātā rokgrupa “Akacis” ir vienkārši lieliska, mana favorīte mūžīgi mūžos! Dikti žēl, ka rokvakarā neizskanēja mīlīgā dziesma “Sirsniņa”.
2) Ja dzirdat mūziķu Artas Jēkabsones (Ņujorka), Krisītes Skares (Bostona), Elīnas Oses (Rīga) vārdus, pērciet biļetes, apmeklējiet viņu koncertus un baudiet viņu vienreizējos talantus!
3) Cūku bēres Amerikā nav tas pats, kas cūku bēres Latvijā!
Lai nebūtu viss tik rožaini jeb kā pa diedziņu, svētkos bija arī kāds nožēlojams, neaicināts viesis – C19 vīruss. Starp vairākiem tūkstošiem dalībnieku tas, saprotams, jutās kā mājās. Nelīdzēja ne dažu ļaužu nēsātās maskas (Amerikā masku nēsāšana nav obligāta), ne pašaizliedzīgi ievērotās karantīnas – daudzi uz savām mājām Amerikā, Kanādā, arī Latvijā kovidu pārveda līdzi, un, cerams, nupat jau ir atguvuši veselību!
Viss labs, kas labi un laimīgi, sveiki un veseli beidzas! Esam atpakaļ mazajā, zaļajā, mīļajā Latvijā, kur pat lidostā gaiss smaržo un teju visu var aizsniegt, ejot kājām! Nākamajos latviešu dziesmu svētkos ārzemēs, kas notiks 2024. gada jūlijā Kanādā, izskatās, ka ar iešanu vien nepietiks, būs arī jālec, sekojot gaidāmo svētku sauklim: “Let’s, lec, Letts!”
Sagatavoja Ieva Vītola,
muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” valdes locekle,
izstādes “Latvieša tautastērps pasaulē” viena no kuratorēm.
Izstādes “Latvieša tautastērps pasaulē” tapšanu, tai skaitā Ievas Vītolas radošo braucienu uz XV Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem ASV, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
