Ieva Vītola: Gaidot šī gada svarīgāko dienu muzejā – 28. oktobri

2020. gada rudens ir darbīgs muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē”. Ikviens muzeja darbinieks un valdes loceklis gaida 28. oktobri – tā būs diena, kad muzeja “Latvieši pasaulē” darbu iepazīs un līdzšinējo darbību vērtēs Kultūras ministrijas deleģēta muzeju akreditācijas komisija.

Ceļš uz muzeja “Latvieši pasaulē” akreditēšanu aizsākās  2019. gada sākumā, kad tika nolemts vairs neatlikt šo ieceri un beidzot īstenot akreditācijas procesu. Impulsu tam deva Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotais apjomīgais pētījums par Latvijas muzeju darbību un auditorijas piesaisti “Latvijas muzeju nozīme dažādām sabiedrības mērķgrupām: muzeju un sabiedrības mijiedarbība” (2018), kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsts projektam “Izvērtējums un attīstības programma. Muzejs “Latvieši  pasaulē””. Tāpat no svara bija muzeja atbalstītāju dāsnie ziedojumi 2018. un 2019. gada Ziemassvētku akcijās, kas ļāva muzejam pastāvīgā darbā pieņemt vairākus čaklus un zinošus krājuma darbiniekus!

Kas ir muzeja akreditācija? Oficiāli definēts, ka akreditācija ir muzeju darbības izvērtēšanas process, kura rezultātā muzejam uz noteiktu laiku (pirmreizējā akreditācijā – uz pieciem, bet kārtējā akreditācijā – uz pieciem vai desmit gadiem), var tikt piešķirts valsts atzīta jeb akreditēta muzeja statuss. Muzeju akreditācija tiek veikta, lai nodrošinātu kvalitatīvu, profesionālu, uz sabiedrības interesēm un vajadzībām orientētu muzeju darbību. 

Muzeja “Latvieši pasaulē” biroja un krājuma darbinieki 2020. gada oktobrī pie krājuma atrašanās vietas – Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Praksē akreditācijas iegūšana jebkuram muzejam – lielam vai mazam, valsts, pašvaldības vai privātam – nozīmē, no vienas puses, izvērtēt savu darbību un sakārtot saimniecību, lai saņemtu valsts atzītu kvalitātes apliecinājumu savam darbam, no otras puses, iegūt jaunu vai nostiprināt esošo muzeja statusu. Mūsu muzeja gadījumā – pacelties līmeni augstāk un kļūt par pilntiesīgu muzeju nozares dalībnieku un līdzveidotāju Latvijā, vienlaikus papildinot valsts Nacionālo muzeju krājumu ar nozīmīgām diasporas mantojuma liecībām. Turklāt akreditēta muzeja statuss sniedz daudz plašākas iespējas pretendēt uz finansējumu dažādu ieceru īstenošanā, un šis aspekts  mūsu muzejam arīdzan ir svarīgs, jo kopš dibināšanas 2007. gadā muzejs “Latvieši pasaulē” sekmīgi darbojies kā nevalstiska organizācija uz ziedojumu un projektos piesaistīta finansējuma pamata.

Ko nozīmē sagatavoties muzeja akreditēšanai? Vispirms jau saziņu ar Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļu, piesakoties akreditācijas plāna rindā un gūstot konsultatīvu atbalstu uz dažādiem neskaidriem un nereti no mūsu puses, iespējams,  dīvainiem jautājumiem jebkurā brīdī. Tam sekoja rūpīga nozares normatīvo dokumentu izpēte, vairākkārt lasot un pat konspektējot gan Muzeju likumu un tā grozījumus, gan Muzeju akreditācijas noteikumus, gan Noteikumus par Nacionālo muzeju krājumu. Pēc tam jau norisa praktisks darbs grupās, kas no ikviena muzeja darbinieka un valdes locekļa prasīja ne tikai daudz laika un sistemātisku pieeju nepieciešamās nomenklatūras sakārtošanā, bet arī pamatīgu iedziļināšanos muzeja darbā un funkciju izpildē pēc būtības. 

Taču, lai cik grūti un darbietilpīgi tas viss ir bijis, pa šo laiku mūsu muzeja krājumā ir veikta pilna esības pārbaude un sakārtota ar krājuma darbu saistītā dokumentācija. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī ir iespējams ātri un raiti atrast ikkatru no teju 18 000 priekšmetiem muzeja krājumā (gan pamatkrājumā, gan palīgkrājumā) – uzzināt, kurš un kad šo priekšmetu muzejam ir uzdāvinājis, kāds inventāra numurs tam ir piešķirts, cik tas ir garš, plats, labi saglabāts u.c. Tāpat rūpīgi un detalizēti, saskaņā ar esošo ikdienas praksi un likumdošanu, ir izstrādāti muzeja darbības galvenie noteikumi, kas nosaka  kārtību, kādā notiek muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma veidošana, papildināšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana. Tāpat krājuma lietpratīgas uzskaites vārdā ir izveidoti dažādi nolikumi, plāni, līgumu un aktu paraugi, vairāki reģistrācijas žurnāli, no kuriem, piemēram, vienā ik dienu tiek fiksēti mikroklimata mērījumi muzeja krātuves telpā, jo muzeja krājuma priekšmetu ilglaicīgā saglabāšanā nākamajām paaudzēm tam ir noteicoša loma.

Paralēli sistemātiskam, skrupulozam un, jāatzīst, reizēm birokrātiskam darbam krājuma sakārtošanā, tika veikta arī muzeja “Latvieši pasaulē” līdzšinējās darbības analīze, izvērtēts iepriekšējos 13 gados paveiktais, veikts SVID vērtējums, izprasti un noteikti riski. Vairākkārt tiekoties darba grupās, diskusijās un auglīgās sarunās, tika sagatavota tālākās attīstības koncepcija un darbības programma nākamajiem pieciem gadiem jeb stratēģija, kas ietver sevī arī tādus muzeja darbībai svarīgus plānošanas dokumentus kā krājuma darba politika, pētniecības darba politika un komunikācijas darba politika. Tiesa, muzeja darbības stratēģija tika izstrādāta un apstiprināta īsi pirms pandēmijas sākšanās, un tagad, zinot šodienas kontekstu, daudz kas no plānotā un iepriekš paveiktā ir ieguvis citu prioritāti. Taču stratēģiju ir iespējams pārskatīt un aktualizēt jebkurā laikā, jo pamatlietas un muzeja attīstības virzieni kopumā tomēr nepakļaujas sērgas spēkam. Un labi, ka tā!

Kas notiks tālāk? Lēmumu par muzeja akreditēšanu vai par atteikumu muzeju akreditēt pieņems Kultūras ministrija, pamatojoties uz muzeju akreditācijas komisijas sagatavotu ziņojumu un Muzeju padomes atzinumu. Tas būs zināms šī gada nogalē, kad, saskaņā ar muzeju akreditācijas plānu 2020. gadam, Latvijas Muzeju padomes sēdē 17. decembrī šis lēmums tiks pieņemts. Tātad šogad Ziemassvētku laiks muzejā “Latvieši pasaulē” tiks vēl jo vairāk gaidīts!

Sagatavoja Ieva Vītola, muzeja “Latvieši pasaulē” akreditēšanas vadītāja

Latvieši Pasaulē