Piedāvājam latviešu kopienu sarīkojumos izrādīt filmu “Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju”

Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” latviešu kopienu sarīkojumiem bez maksas piedāvā pilnmetrāžas dokumentālo filmu “VALIANT! BRAUCIENS UZ BRĪVU LATVIJU”.

Pēc stāvovācijām XV Vispārējos dziesmu un deju svētkos ASV, Minesotā filma jau guvusi lielu atsaucību pasaules latviešu kopienu saietos. Caur smiekliem un asarām tā uzrunā un iedvesmo skatītājus, bez didaktikas pievēršoties jautājumiem par latviskumu, patriotismu un mērķtiecīgu ceļu uz ideāliem. Filma ne tikai ļauj uzzināt, kā notika cīņa par Latvijas neatkarību brīvajā pasaulē, bet arī mudina aizdomāties, kā bija iespējams saglabāt latviskumu gan svešumā, gan padomju režīma apstākļos.

Kā iegūt tiesības rādīt filmu sarīkojumā ārpus Latvijas?

Lūdzam rakstīt muzejam uz valiant@lapamuzejs.lv, īsi norādot sarīkojuma rīkotājus, norises laiku, vietu, mērķi un plānoto auditoriju. 

Filma latviešu valodā ar angļu subtitriem būs pieejama bez maksas.
Ja sarīkojumā plānojat vākt ziedojumus, tad pēc izdevumu segšanas atlikumu aicinām ziedot muzejam un pētniecības centram “Lavieši pasaulē”. Lūdzam ņemt vērā, ka visas filmas licences ir slēgtas nekomerciālai izplatīšanai.

Aicinām filmas seansu plānot savlaicīgi. Licencētu arhīva un mūzikas materiālu izmantošanas maksas dēļ šis piedāvājums ir spēkā līdz 2023. gada novembrim.

Par ko ir filma?

Aukstā kara noslēguma fāzē 20. gs. 80. gados Ziemeļamerikas latviešu jauniešu politiskās demonstrācijas piesaistīja preses uzmanību Baltijas valstu okupācijas jautājumam. Tas bija laiks, kad tikai retais prata atrast Latvijas vārdu uz pasaules kartes. Filma ir stāsts par trimdas latviešu jauniešu izdomu, trakulīgumu, drosmi un nacionālpatriotisko stāju. Stāstu atklāj kādas īpašas automašīnas dzīvesstāsts. “Valiant” ir Ņūdžersijā, ASV, dzīvojošā latvieša Jura Bļodnieka Plymouth markas automašīna, kuru viņš ar draugiem aprakstīja ar “Nyet, nyet, Soviet!” un citiem pretpadomju saukļiem. Juris šo automašīnu izmantoja ikdienā, tādējādi pievēršot uzmanību Padomju Savienības nelikumīgajai rīcībai – Baltijas valstu okupācijai. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas auto atradās Jura pagalmā un laika gaitā sarūsēja. Taču tad radās doma to atdzīvināt un sūtīt uz Latviju, dāvinot to muzejam un pētniecības centram “Latvieši pasaulē.”

Filmā izmantoti bagātīgi arhīvu materiāli un iekļautas intervijas ar Latvijai nozīmīgiem sabiedriskajiem darbiniekiem, atklājot viņu jaunības gaitas, kurās cīņa par Latvijas neatkarības atjaunošanu bija pašsaprotama. Savās atmiņās dalās Latvijas ilggadīgais vēstnieks Pēteris Elferts, mācītājs Māris Ķirsons, politiķe Vita Tērauda, jurists Ivars Slokenbergs, kā arī pats auto īpašnieks Juris Bļodnieks. Filma ilustrē gan formas, gan satura ziņā daudzveidīgas, izdomas bagātas un pat “teatrālas” latviešu protesta akcijas, kuras tika organizētas ar mērķi piesaistīt preses uzmanību: Brīvības kuģa brauciens gar Baltijas valstu jūras robežu, pieķēdēšanās pie Padomju vēstniecībām dažādās valstīs, asiņošana uz Padomju Savienības karoga un kāju iebetonēšana milzīgos cementa klučos. Filmai īpašu noskaņu piešķir trimdas rokgrupu “Akacis” (ASV) un “Ļembasts” (Austrālija) radītā mūzika, kura 20. gadsimta 80. gados bija ļoti iecienīta latviešu vidū.

Kādas ir skatītāju atsauksmes?

Skatītāji pēc filmas izrādes XV Vispārējos dziesmu un deju svētkos ASV, Minesotā 2022. gada 29. jūnijā.

Liene Dindone 
Fantastiski forša filma! Tā reāli atspoguļo trimdinieka dzīvi, grūtības ārzemēs augot, bet arī to, cik nozīmīga bija piederība latviešu kopienai, kas sagādāja mums katram īpašu identitāti un mērķus, par ko cīnīties. Skatoties filmu, pārdzīvoju savu jaunības laikmetu. 
Gribu filmu rādīt tālāk, jo tā ne tikai tik interesanti pastāsta, kādi mēs bijām, bet arī atgādina, cik ļoti Latvija bija apspiesta. Tagad jaunieši nemaz nevar iedomāties, kā būtu dzīvot nebrīvībā.

Sandra Milevska, “Latvietis”
Smējāmies ar asarām acīs, bet gala iznākums ir iespaidīga trimdas aktivitātes vēsture, kas kļūst pamanāma tikai tad, kad visi elementi savirknēti vienā stāstījumā.

Īrijas 3×3 saieta avīze “Trejlapis”
Īrijas 3×3 nometņotājiem filma “Valiant” ir īpaša. Tā bija atkalsatikšanās ar Zaļās salas 3×3 nometnes aizsācēju un iniciatoru, vēstnieku [Pēteri Elfertu], kas pirms vienpadsmit gadiem sapulcināja pie sevis grupiņu aktīvistu un mudināja Īrijas latviešus rīkot šeit nometnes.

Juris Zalāns

Viena no labākajām dokumentālajām vēsturiskās tematikas filmām, kāda redzēta. Reti gadās redzēt nedidaktisku, bet izglītojošu, patriotisku, jautru un pamācošu filmu. Ļoti veiksmīgi izstāstīts stāsts.

Valters Nollendorfs
Filma ir izdevusies! Mēs ar Aiju nospriedām – tā ir mūsu bērnu paaudze, ar kuru drīkstam un varam lepoties.

Ilga Bērzkalna
Filma ļāva izjust laikmeta gaisotni, apvienot vēsturisko kontekstu ar patriotisma izpausmēm, radošumu un jaunības trakulību. Izvilkumi no pasaules medijiem un LTV kadriem deva pasaules kontekstu un stiprināja starptautisko piegaršu. Mūzikas izvēle neuzkŕītoša, vienlaikus papildinoša. Stāstītāju stāsti. Un cilvēciskais, ar atgriešanos pie paša Valianta stāsta mūsdienās. Izcila kombinācija, lieliski samontēta. Vienkārši ideāli!

Kas ir filmas veidotāji?
Filmu veidojis muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”, kas darbu pie filmas sāka 2017. gadā. Filmas režisore Māra Pelēce un montāžas režisore Dita Gruze abas ir ASV dzīvojošas un strādājošas latvietes. Filmas idejas autore un scenāriste, kā arī producente ir muzeja “Latvieši pasaulē” galvenā kuratore Marianna Auliciema. Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2021. gada 18. novembrī.

Filmas tapšanu atbalstījuši: Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKKF KultūrElpa, ALA Latviešu Institūts, ALA Kultūras Fonds, ASV Vēstniecība Rīgā, Latviešu organizāciju apvienība Minesotā, TILTS kultūras biedrība, Daugavas Vanagi Kanādā, Andrejs Vāpe Snr. un 80 individuāli ziedotāji visā pasaulē.

Informācija
– muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”, valiant@lapamuzejs.lv
– informācija par filmu muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” mājaslapā
– Latvijas teritorijā filma skatāma portālā filmas.lv 

Latvieši Pasaulē