Izstāde “Uzvilkt Latviju” atvērta apmeklētājiem!
8. jūnijā skaistu un sirsnīgu atklāšanu piedzīvoja izstāde “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē.
8. jūnijā skaistu un sirsnīgu atklāšanu piedzīvoja izstāde “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē.
Šo Bārtas tērpu trīsgadīgajai Laurai Sāns mamma darinājusi latviešu bēgļu nometnē Felbahā, Vācijā pēc Otrā pasaules kara.
Šo 12. gadsimta latgaļu tērpa atdarinājumu izgatavoja Kanberas tautas deju kopas “Sprigulītis” dejotāji. Gatavojoties Sidnejas Operas nama atklāšanai 1973. gadā, dažādas Austrālijā dzīvojošas etniskās grupas tika aicinātas pieteikties konkursam par iespēju uzstāties šajā vēsturiskajā notikumā.
Gaujenieku ģimenē ir kāds īpašs tautastērps. Grezno vīriešu tautastērpu savam vīram darinājusi Zigrīda Gaujeniece, un savulaik Alfrēds Gaujenieks to vilcis dažādos latviešu sabiedrības sarīkojumos. Tad, aizlienēts citiem Amerikas latviešiem, tas bija pazudis, bet pirms deviņiem gadiem brīnumainā kārtā atradies!
Krievijas Federācijā, Baškortostānas republikā atrodas Arhangeļskas rajons, kur Maksima Gorkija ciemā joprojām dzīvo daudzi latviešu izceļotāju pēcteči. Līdz 2021. gadam ciema vidusskolā notika aktīva latviešu folkloras ansambļa “Atbalss” darbība. Košais, savdabīgais tautastērps ir viens no pirmajiem ansambļa tērpiem. Tas tapis 2004. gadā.
Neilgi pēc ierašanās jaunajā mītnes zemē ASV, 14 gadus vecā Maija viena pati ASV Kongresa bibliotēkā pētīja Latvijas etnogrāfijas grāmatas un uz rūtiņu papīra pārzīmēja Nīcas tautastērpa rakstus.
Māras Siksnas tautastērpa mūžs vijas no aizpagājušā gadsimta Alsungas caur Vācijas bēgļu nometnēm un Austrālijas tropisko svelmi līdz mūsdienu Alsungai, piedzīvojot arī Austrālijas tropisko svelmi un uzstāšanos dažādās pasaules malās.
Dzirdot, ka atveras durvis, es pametu darbu pie datora un steidzos saņemt izstādes apmeklētāju. Pensionētā skolotāja, kura ir ienākusi, jau purina sniegu nost no kažoka un sveicinās pa gabalu. Pieeju
Šajā vasarā man bija iespēja pavadīt sešas apbrīnojami skaistas nedēļas Brazīlijas latviešu kopienās, intervējot un ielūkojoties cilvēku dzīvēs laika posmā starp Otro pasaules karu un 1990. gadiem. Saku lielu paldies
Vienreiz pētnieks – vienmēr pētnieks! Strādājot pasaules vienīgajā muzejā, kas pēta latviešu dzīvi ārpus Latvijas, muzeja darbinieki arī atvaļinājumā gribot negribot pamana citus latviešus. Publicējam muzeja vēsturnieces Brigitas Tamužas atvaļinājuma