16. septembra draugu vakarā – par Brazīlijas latviešiem toreiz un tagad

By Ziņas

16. septembra draugu vakarā – par Brazīlijas latviešiem toreiz un tagad

Neformālā gaisotnē tiksimies ar muzeja projektu vadītāju un pētnieku Tomu Pāvilu. Toms šovasar sešas nedēļas pavadīja ekspedīcijā Brazīlijā un vadīja 64 intervijas Sanpaulu, Vārpā, Novaodesā, Ižuī un Kuritibā. Ekspedīcija notika Brazīlijas Latviešu kultūras apvienības organizēta Brazīlijas latviešu mutvārdu vēstures saglabāšanas projekta ietvaros, kura laikā tika ievākta informācija par latviešu kopienu dzīvi starp 2. Pasaules karu un 1990. gadiem. Vakara gaitā Toms dalīsies iespaidos un fotogrāfijās atspoguļos Brazīlijas latviešu dzīvi mūsdienās, kā arī stāstīs par projekta laikā uzzināto.

Gaidīsim jūs 16. septembrī plkst. 18.00 muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” Berga Bazārā (ieeja no Dzirnavu ielas 84).

❗Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu, LŪDZAM PIETEIKTIES, rakstot uz pasakumi@lapamuzejs.lv!

Kā jau ierasts, par nelieliem ziedojumiem būs pieejami arī atspirdzinājumi – kafija, tēja, sarkans un balts vīns, alus.

Draugu vakari ir regulāras tikšanās, kur apspriežam muzejam aktuālus tematus un tērzējam ar muzeja draugiem, atbalstītājiem un muzeja speciālistiem.

Uz tikšanos!

PIESAKIES!

PASĀKUMA ILGUMS: 2 stundas

DALĪBAS MAKSA: bezmaksas

NORISES VIETA: Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs, BERGA BAZĀRS, Dzirnavu iela 84

TĀLRUNIS INFORMĀCIJAI: +371 28066186

Pētnieks Toms Pāvils pie Latviešu kultūras centra ieejas Ižuī pilsētā Brazīlijas dienvidos. Kultūras centrs tika dibināts 1987. gadā, bet ēkas pirmā daļa tika uzbūvēta 1988. gadā, balstoties uz attēliem un informāciju par Kuldīgas muzeja izskatu. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.
Pētnieks Toms Pāvils pie Latviešu kultūras centra ieejas Ižuī pilsētā Brazīlijas dienvidos. Kultūras centrs tika dibināts 1987. gadā, bet ēkas pirmā daļa tika uzbūvēta 1988. gadā, balstoties uz attēliem un informāciju par Kuldīgas muzeja izskatu. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.
Latviešu pavārgrāmata, izdota pārvietoto personu nometnē Vācijā pēc Otrā pasaules kara un uzieta kādā ģimenes mājā Novaodesas pilsētā Sanpaulu štatā. Brazīlijas latviešu kopienās ir dziļas, daudzpusīgas un vēsturiski bagātas ēdienu pagatavošanas tradīcijas, kam mēdz būt raksturīgas pat Latvijā jau aizmirstas garšas nianses. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.
Latviešu pavārgrāmata, izdota pārvietoto personu nometnē Vācijā pēc Otrā pasaules kara un uzieta kādā ģimenes mājā Novaodesas pilsētā Sanpaulu štatā. Brazīlijas latviešu kopienās ir dziļas, daudzpusīgas un vēsturiski bagātas ēdienu pagatavošanas tradīcijas, kam mēdz būt raksturīgas pat Latvijā jau aizmirstas garšas nianses. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.
Tipogrāfijas ēka Palmas saimniecībā Vārpā, Sanpaulu štatā, Brazīlijā. Ēkā ir iekārtots muzejs, kas stāsta par tipogrāfijas vēsturi. Vārpas latviešu kolonija tika dibināta 1922. gadā, un tās simtgadei par godu šī gada jūlijā Vārpā tika rīkots Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības 71. kongress, uz kuru pilsētiņa un Palmas saimniecība tika izdekorētas Latvijas nacionālajās krāsās un karogos. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.
Tipogrāfijas ēka Palmas saimniecībā Vārpā, Sanpaulu štatā, Brazīlijā. Ēkā ir iekārtots muzejs, kas stāsta par tipogrāfijas vēsturi. Vārpas latviešu kolonija tika dibināta 1922. gadā, un tās simtgadei par godu šī gada jūlijā Vārpā tika rīkots Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības 71. kongress, uz kuru pilsētiņa un Palmas saimniecība tika izdekorētas Latvijas nacionālajās krāsās un karogos. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.
Ikgadējā etnisko kopienu festivāla "EXPOFEST Ijuí" inaugurācijas pasākums, kurā piedalījās arī Latviešu kultūras centra un Dienvidamerikā vienīgās latviešu tautisko deju kopas "Staburags" pārstāvji. Festivāls katru gadu oktobrī ar dažādiem nosaukumiem notiek jau kopš 1980. gadu beigām, un šobrīd jau pārstāv 13 vietējās etniskās kopienas, tostarp arī latviešu kopienu. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.
Ikgadējā etnisko kopienu festivāla "EXPOFEST Ijuí" inaugurācijas pasākums, kurā piedalījās arī Latviešu kultūras centra un Dienvidamerikā vienīgās latviešu tautisko deju kopas "Staburags" pārstāvji. Festivāls katru gadu oktobrī ar dažādiem nosaukumiem notiek jau kopš 1980. gadu beigām, un šobrīd jau pārstāv 13 vietējās etniskās kopienas, tostarp arī latviešu kopienu. Foto no Toma Pāvila personīgā arhīva.

Pasākums iespējams,
pateicoties ziedojumiem,
kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda
un Rīgas Domes atbalstam.
Paldies!

Latvieši Pasaulē