Aicinām uz Pētera Krilova dokumentālās filmas “Klucis. Nepareizais latvietis” seansu. Filma vēsta par Latvijā dzimušo mākslinieku Gustavu Kluci (1895-1938), kurš kļuva par Ļeņina labo roku viņa pasaules pārveidošanas plānu popularizēšanā,
Pēc diviem bēgļu nometnēs pavadītiem gadiem Margareta Daškevica pārcēlās uz Lielbritāniju, un sāka strādāt vienkāršus darbus psihiatriskajā slimnīcā. Pēc slimnīcas vadības ierosinājuma Margareta iestājās medmāsu skolā, kuru absolvēja 1954. gadā. Margareta ilgus gadus strādāja par medmāsu Londonas slimnīcā un pie savas darba formas nēsāja jostu ar sudraba sprādzi, kas ir tradicionāla medmāsas apģērba sastāvdaļa Anglijā.
Līdztekus darbam medicīnā Margareta bija skolota dziedātāja un pazīstama soliste.
Vēl tikai divas nedēļas apskatāma mūsu izstāde “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē”. Aicinām apmeklēt sarīkojumus izstādē!
Etnogrāfes Aijas Jansones lekcija “Lietišķās mākslas kopēji trimdā. Ziemeļanglijas piemērs” izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” 2023. gada 15. jūnijā.
Par mēneša priekšmetu esam izvēlējušies Dagmāres Grīsles Hilas darināto tautastērpu.
Dagmāra Grīsle Hila uzšuva šo tautastērpu savām meitām 20. gadsimta 70. gados. Lielvārdes tautastērpu vispirms valkāja Elita, vēlāk – Marisa.
Pievieno sava tautastērpa stāstu mūsu krājumā glabātajiem ārzemju latviešu tautastērpiem, to darinātāju un valkāju stāstiem. IESŪTI MUMS SAVA TAUTASTĒRPA STĀSTU!
Etnogrāfes Anetes Karlsones lekcija “Latviešu tautastērpa dzimšana, augšana un došanās trimdā” izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” 2023. gada 15. jūnijā.
Piedāvājam daudzveidīgas atpūtas un izziņas iespējas gan Berga bazārā Rīgas centrā, gan muzeja izstādē “Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tiekamies!
Sveicam jāņabērnus visā pasaulē! Lai alutiņš salds, siera netrūkst, dziesmu pietiek Saules sagaidīšanai un Jāņu rīts mierīgs!
No odas kožleņei līdz hipiju protestu himnām – Arnolds, Indra un Raitis pacentīsies uzburt raibu “kaverversiju” kaleidoskopu. Lielākoties no dziesmām, ko latvieši patapinājuši no citām tautām, bet, protams, ne tikai. Programmā arī autentiski oriģināldarbi, kuri gadu gaitā iegravēti Arnolda smadzeņu rievās un ar kuriem viņš nedrīkst nepadalīties.
