Jāņa Dauguļa (1927) atmiņas par kara gaitām Vācijas armijas gaisa spēka izpalīgos šķiet kā sižeti no filmas, kurā jauns puisis cīnās par izdzīvošanu. Kad Jānis sniedza interviju savās mājās Gildfordā netālu no Londonas, viņam bija 89 gadi. 16 gadu vecumā piedzīvoto viņš atcerējās kā spilgtu epizožu virkni.
Dodoties bēgļu gaitās dzelzceļa vagonā bez jumta, Alīde Slociņa uzklāja ģimenei pāri šo segu, lai aizsargātos no dūmiem un sodrējiem, kas bira no vilciena skursteņa.
Viestura Zariņa lekcija “Jaunskotija (Novaskotija) un Kanādas latvieši. Piestātne. Patvērums. Mājas” balstīta vairāku gadu pētījumos, kas apkopoti šogad iznākušajā grāmatā “Nova Scotia Latvian Connections – Untold stories of arrival, haven and home”.
Dzintaru ģimenes bēgļu pieredze 1944.-1946. gadā šķiet teju neticama: pēc brauciena karakuģī bombardēšanas laikā, neveiksmīgiem centieniem šķērsot Elbu un pusgadu ilga brauciena lopu vagonā viņi atgriezās Dundagā.
Kā bija augt tik aktīvā latviešu ģimenē Bronksā? Kā viņa dzīvē vietu atraduši dažādi pretmeti: koris, rokmūzika un tautas mūzika, Ņujorka un meža ieloks Latvijā? Kā bija parcelties uz dzīvi neatkarību nule atguvušajā Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem ar Gati Gaujenieku sarunāsies Ieva Vītola.
14. novembrī pl. 18.00 notiks Imantas Nīgales un Jūlijas Gifordas vadīta sadziedāšanās, kas sniegs muzikālu atskatu uz 2×2 darbības 60 gadiem.
31. oktobrī Berga bazārā aicinām atskatīties uz bēgļu ceļu laivās uz Gotlandi 1944. gadā.
Šo krūzi Dzintaru ģimene paņēma līdzi, atstājot Latviju 1944. gada oktobrī. Kopā ar saviem īpašniekiem tā nonāca Polijā, pēc tam Čehijā, bet – tā kā ģimenei neizdevās izvairīties no padomju okupācijas – cauri Austrijai, Ungārijai, Rumānijai un Ukrainai tā atgriezās Latvijā. Dāvinājusi Aina Pūliņa.
Kā bija būt aktīvai latvietei Vācijā? Kā vācietes un latvietes identitātes mijušās dažādos laikos? Kā nobrieda lēmums pārcelties uz Latviju? Kā bija veidot uzņēmumu neatkarību nesen atguvušajā Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem ar Sabini Becu sarunāsies Ieva Vītola
Šoruden aprit 80 gadi kopš Otrā pasaules kara laikā – 1944. gadā – tūkstoši Latvijas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. Solveigai tajā laikā bija 7 gadi, bet arī 70 gadus vēlāk viņa spilgti atcerējās šos notikumus.
