Atvērts "Latvieša koferis"

2014. gada 1. maijā „Latvieši pasaulē” atvēra lielāko izstādi, kuru muzejs ir līdz šim veidojis:  „Latvieša koferis”. Izstāde ir Rīga 2014 notikums, daļa no projekta „Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014”, kurā ietilpst sešas izstādes – gan par bijušo Valsts drošības komitejas (VDK) ēkas vēsturi (izstādē „Izstaigā Stūra Māju” kuru piedāvā  Okupācijas muzejs) gan par citiem aspektiem no tēmas cilvēks un vara. „Latvieša koferis” izstādē apmeklētājam tiek piedāvāts izpētīt simtiem priekšmetu, kurus cilvēki ir izveduši no Latvijas.  Sīs lietas kalpo par „atslēgu” atsevišķu cilvēku stāstiem, kuri vēsta par izbraukšanu vairākos vēsturi skos izbraukšanas viļņos – tiecoties uz labāku dzīvi, mūkot no kara, okupācijas un posta, meklējot reliģisku brīvību, lai apvienotos ar ģimeni un tā tālāk. „Latvieša koferis” ievada daļā apmeklētājam paveras trīs lielformāta projekcijas – animācijas par atsevišķiem priekšmetiem, kuras māksliniece Zane Oborenko ir veidojusi ar smilšu animācijas tehniku. Darbs pie smilšu animācijas bija laikietilpīgs, māksliniecei pavadot aptuveni divus mēnešus pie katras 2 minūšu filmiņas.  Melnbaltās projekcijas ir veidotas, lai skatītājam dotu pārdzīvojumu, emocionālu saikni ar attiecīgo priekšmeta stāstu un izbraukšanas vilni.  Līmeņrādis, izvests uz Brazīliju 1923. gadā, tiek pavadīts ar mūžameža ēnainām lapotnēm, kuras lēnām tiek „nocirstas”. Seko līduma līšanas dūmu mutuļi, kurus pārņem būvniecības skaņas, baznīcas zvans, taisnas un pārklājošas būvniecības līnijas. Istabā ar jūras kapteiņa cepuri, kas piederējusi pārcēlājam uz Gotlandi 1944. gada nogalē, ir redzama bangojoša, vētraina jūra, Kurzemes meža priežu augstie stāvi aiz kuriem slēpjās bēgļi, gaidot laivu piebraucam – tumšo mežu ēnas izgaismo armijas patruļas prožektori.  Paciņa ar Latvijas zemīti tiek pavadīta ar izbraukšanu no lauku sētas, ar ratiem garām vecajam ozolam pērkoņa negaisa laikā – jeb vai tomēr tālumā var dzirdēt lielgabala dārdienus? Izstādes otrā daļā ir izveidota izstādes mākslinieces Ditas Pences stilizēta „bagāžas noliktava”,  kurā ir aplūkojamas  visvisādas lietas, kuras latvieši ir iepakojuši koferos kopš pagājušā gadsimta sākuma.  Starp šiem 200 priekšmetiem ir lietas, kuras ir vissnepieciešamākās izbraucot no valsts – dokumenti un somas; lietas izdzīvošanai un darbam, kā darba rīki, galda piederumi, apģērbs, segas;  priekšmeti, kuri ir svarīgi laimei un atmiņai, kā fotogrāfijas, tautas tērpi, vecmāmiņas adītās zeķes; un vēl lietas, kuras palīdz ieviest mājas sajūtu – dekoratīvi, skaisti, interesanti, izglītojoši priekšmeti, kā rotas, grāmatas, utt. Lielākā daļa, bet ne visi, priekšmeti izstādē liecina par bēgļu gaitām otrā pasaules kara laikā. Šīs mantas, daudzas no kurām ir steigā paņemtas  un par brīnumu izdzīvojušas visas bēgļu gaitas, pārvietoto personu nometnes, ceļojumus uz mītņu zemēm un 70 gadus trimdā, ir pārsteidzoši un aizkustinoši savās būtībās: maizes doniņas, kuras bija palikušas pāri no rupjmaizes klaipiem, kurus Lilijas Kūlas mamma bija izcepusi Lilijai dodoties bēgļu gaitās no Zemgales saimniecības; pareizticīgo ikona – ģimenes relikvija, kuru Valentīna Visockis ir paņēmusi bēgot no Daugavpils ar savu vīru; savu kristību kleitiņu un dāvinātās sudrablietas, kuras pusaudze Skaidrīte Braunfelda izvēlējās no visām savām mantiņām no Rīgas dzīvokļa; mežsarga cirvis, sava amata rīks, kuru Bruno Bramanis, mežsargs no Īles pagasta, paņēma izbraucot ar jauno sievu Alvīni, un tā tālāk. Katra lieta izstādē, kaut viņa būtu sabružāta, novalkāta vai vecomodīga, ir bijusi daudzus gadus paturēta un uzmanīta. Tā satur sevī cilvēka stāstu un ir simbols tā īpašnieka piedzīvojumiem, izbraukšanai no Latvijas.  Katra lieta arī liecina par to, kas nav paņemts līdzi – ko nevarēja paņemt, izbraucot no valsts.   Šie cilvēku un lietu stāsti ir pieejami izstādē uz sešiem planšetdatoriem, un drīzākā laikā arī tiks publicēti interneta mājas lapā. Izstādes nobeiguma daļā apmeklētāji tiek uzrunāti ar interaktīvu nodaļu – apmeklētāji, sevišķi nesenie izbraucēji, tiek lūgti atstāt ziņu par sevi, uzrakstot savu „vissvarīgāko līdzpaņemto lietu sarakstu” uz zīmītem, un atstājot to pie sienas. Apmeklētāji, kuri nekad nav dzīvojuši ārpus Latviju, var iztēloties, ko viņi ņemtu, ja būtu spiesti braukt projām. Atbildes liecina par cilvēku izdomu, humora izjūtu, praktiskumu un latviskumu.

Izstādes veidošanā piedalījās Latvieši pasaulē darbinieki: izstādes kuratori Marianna Auliciema un Juris Zalāns, palīgi pie intervijām un tekstiem Maija Hinkle, Brigita Tamuža, Kristīne Jansone, Ieva Vītola; māksliniece Dita Pence; animācijas māksliniece Zane Oborenko; skaņas mākslinieks Maksims Šenteļejevs; multimēdijas dizainers un programētājs Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes); būvnieki un galdnieki Kristaps Gulbis, Atis Rozentāls, Matīss Biezaitis. Vislielākais paldies izstādes tapšanā pienākās tiem LaPa atbalstītājiem, kuri ir uzticējuši muzejam savus priekšmetus un stāstus, kuri ir izstādīti „Latvieša koferī”.  Jūsu stāsti ir mūs aizkustinājuši, un devuši lielu atbildības sajūtu, meklējot veidus, kā šīs lietas un atziņas nodot tālāk izstādes apmeklētājam. Pateicamies arī izstādes finansiāliem atbalstītājiem: Nodibinājumam Rīga 2014, Valsts kultūras kapitāla fondam, PBLA Kultūras fondam. Izstāde „Latvieša koferis” būs redzama līdz 2014.gada 19. oktobrim Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī,  Rīga 2014 projekta „Stūra māja. Lieta. Nr. 1914/2014” ietvaros. Jūlija sākumā izstādes versija būs redzama interneta vietnē www.koferis.lapamuzejs.lv. Preses aprakstus par izstādi var izlasīt „Latvieši pasaulē” mājas lapā zem nodaļas TĀLĀKA INFORMĀCIJA – Raksti presē.  https://www.lapamuzejs.lv/prese/raksti-prese/   .  Radio raidījumu „21.gadsimta latvietis”  par izstādi var noklausīties internetā http://lr1.latvijasradio.l
v/lv/raksts/21.-gadsimta-latvietis/par-simboliskam-lietam-liidzi-sveshuma.a38811/      

On May 1^st, 2014, the Latvians Abroad – Museum and research centre opened its largest exhibition yet: A Latvian’s Suitcase. The exhibition is a part of the project “KGB Building. File No. 1914/2014”, which, in turn, is part of Riga 2014 : European Capital of Culture. With a total of six exhibits, the project includes the history of Latvia’s KGB headquarters, interpeted by the Museum of the Occupation of Latvia, and other exhibitions that examine the relationships of people with power. A Latvian’s Suitcase, allows visitors to examine hundreds of objects which were taken along when people migrated from Latvia over the last 200 years. Each meaningful object serves as a “key” to individual life stories, revealing various reasons for leaving Latvia—to look for a better life; to escape war, occupation, and destruction; to find religious freedom; to be reunited with family – the list goes on.  

A Latvian’s Suitcase begins with three black-and-white animations, projected each in a darkened room. Each animation that is about one particular object. These mini-films, made using sand animation, were created by artist Zane Oborenko – it took around two months of work for Oborenko to fiish each  two minute animation. The finished animations are intended to connect the visitor with the experiences and emotions linked to each object and the story of its owner. In one room, a spirit level taken to Brazil in 1923 is the starring object. The associated animation shows how the the shadows rainforest leaves, where the trees are slowly being chopped down. Smoke swirls over, and once can hear noises – building construction and church bells. In the end, the wood is used as building material, perhaps for a new home.  The next room features a sailor’s hat, owned once by ferryman Pēteris Jansons. It is late 1944, and the boat is headed for the island of Gotland, Sweden. The visitor views the billowing, stormy sea and the pine forests of the Kurzeme coast line, in which refugees are hiding, waiting for the arrival of the boat. As the night grows dark, lights from an army patrol illuminate the forest. In the third room, a packet of Latvian soil is the center of attention. Soil is taken along in a departure from the rural countryside in a cart. Up above, the sky is dreary and thunder warns of an approaching storm—or is it the sound of cannon fire in the distance?

The second part of the exhibition, Left Luggage, reveals a diverse collection of objects, packed into suitcases by Latvians who have emigrated over the last 200 years. Designed by artist Dita Pence, the “store room” is crammed with practical items such as documents and bags; things needed for survival such as clothes, blankets and tools; mementoes such as  photographs, folk dresses, and grandmother’s knitted socks; and other items that bring a sense of home, no matter where you are. 

The majority of the collection on display is from Second World War refugees. These items, mostly grabbed at the last second, have survived the last 70 years – moving from refugee camp to camp, transported over long distances, used in distant lands.  It is moving to see that a piece of rye bread—left over from a loaf baked for Lilija Kūla by her mother, when Lilija left her home in Zemgale as a refugee—is still here today; or that an Orthodox icon, a family relic packed by Valentīna Visockis when fleeing from Daugavpils with her husband has survived. On display is also a baptismal gown and silverware, which adolescent Skaidrīte Braunfelda picked to take along before leaving her apartment in Riga; there is an axe which belonged to Bruno Bramanis, a forester from the Īles district, who fled Latvia with his new wife Alvīne. That is only a small part of what can be seen on display.

Every item in the exhibition, although it is crumpled, worn or old-fashioned, has been treasured by the owner for many years. Each belonging holds and symbolizes the owner’s story and experiences, and each one also displays what could not be taken along when leaving Latvia. Information about the objects on display can also be gained through the use of six interactive screens throughout the room. In the near future, the information will also be available to the public on the website. . The exhibit’s closing panel invites the viewer to an interactive task—visitors, especially those that have recently moved away from Latvia, are asked to compose their own “packing list” on a piece of paper and leave it on the wall. Those who have never lived outside of Latvia can imagine what they would bring if they were forced to move away. The answers are testimony to the creativity, sense of humor, practicality and identities of those who have visited the exhibition.

The exhibition was created by the staff of the Latvians Abroad museum:  curators  Marianna Auliciema and Juris Zalāns; assistants for interviews and text, Maija Hinkle, Brigita Tamuža, Kristīne Jansone, and Ieva Vītola; exhibition designer Dita Pence; animation artist Zane Oborenko; sound artist Maksims Senteļejevs; multimedia designer and programmer Jeremy Smedes. Our greatest thanks for assistance in the creation of the exhibition goes to the supporters of Latvians Abroad, who have entrusted the museum their belongings and stories. Your stories have moved us and given us a great sense of responsibility in searching for effective ways to interpret your experiences, so that they can be passed on to museum visitors and future generations. Thank you also to the museum’s financial supporters: Riga 2014 Foundation, State Cultural Capital Foundation, and World Association of Free Latvians Culture Fund. A Latvian’s Suitcase exhibition will be open until October 19^th, 2014, in Riga, on the corner of Brīvības and Stabu streets, as a part of the Riga 2014 project “KGB Building. File No. 1914/2014”.