Māris Ķirsons (1940-2025)
Māris Ķirsons bija viena no spilgtākām un iedvesmojošākām personībām latviešu trimdas sabiedrībā Latvijas okupācijas laikā.
Muzejs viņu iepazina kā mācītāju un aktīvistu, kurš jau no bērna kājas bija secinājis, ka cīņa par brīvību un latvietību ir svarīgāka par likumu un birokrātiju. Intervijās, ko viņš sniedza muzejam, Māris stāstīja par pirmo svarīgo nevardarbīgo pretošanos, ko viņš bija piedzīvojis – pēc kara Vācijā ar tēvu, mācītāju Pāvilu Ķirsonu braucis uz gūstekņu nometni apciemot ieslodzītos latviešu leģionārus, slepeni nometnē ienesot stangas, ar kurām latviešu puiši varējuši sagriezt drāšu žogu un izmukt no nometnes. Šo pretestības garu un pārliecību par brīvības nepieciešamību Māris nesa līdzi savā darbībā Ziemeļamerikā, principiāli un radoši risinot jautājumu, kā visefektīvāk izsludināt Latvijas vārdu un ziņas par tās nelikumīgo okupāciju. Māris atcerējās: “Tas ir, ar ko es uzaugu: ka mācītājs ne tikai skaita kaut kādus svētulīgus pātarus, bet ir iesaistīts pasaulē, kur atrodas cilvēki. … Te ir runa par taisnību un netaisnību pasaulē. Tas ir, kur mums ir jāapliecina, kas mēs esam. Par ko mēs priecājamies, un arī, ko mēs nosodām.”
Māris rīkoja demonstrācijas un akcijas, atbalstīja un aizstāvēja jauniešus-demonstrantus, iedvesmoja citus iestāties par Latvijas neatkarības atgūšanu. Vissvarīgākā akcija, kuru rīkoja Māris Ķirsons bija viņa vienpersoniskā demonstrācija EDSO konferences laikā Madridē 1980. gadā, kas nokļuva pasaules mediju uzmanībā.
Mums muzejā “Latvieši pasaulē” ir prieks par iespēju iepazīt Māri Ķirsonu un dokumentēt viņa darbību Latvijas labā. Ielūdzam noskatīties muzeja producētās filmas “Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju” (2021, režisore Māra Pelēce) fragmentus, kuros redzamas dažas epizodes no Māra darba un sabiedriskās dzīves.
Paldies, Māri, par tavu stāju un darbu! Lai vieglas smiltis!