25 km Baltijas atbalstam – soļošanas akcija Kanādā
1990. gada 10. jūnijā Toronto un Hamiltonā notika soļošanas ziedojumu akcija The Baltic Way Walk-A-Thon. Soļotāji nosoļoja līdz 25 kilometriem, lai vāktu naudu humanitārai palīdzībai Baltijai. Savāktie ziedojumi deva arī stingru pamatu jaunam labdarības fondam Kanādā – Latvia Relief and Development Fund.
Lūk, kā šo notikumu atminas Alberts Upeslācis, kurš akcijas rīkošanā piedalījās kā Baltijas Tautas federācijas Kanādā kasieris. Stāstījumu ilustrē Intas Briedes dāvinātās fotogrāfijas no akcijas norises Toronto.
The Baltic Way Walk-A-Thon Toronto un Hamiltonā
Baltijas Ceļš Kanādā radās 1990. gada vētraino notikumu ietekmē, kuru rezultātā 4. maijā LR Augstākā Padome pieņēma vēsturisko lēmumu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, par pamatu liekot Latvijas Republikas 1922. gada Satversmi.
Vērojot notikumu straujo attīstību, Toronto dzīvojošais psihiatrs Dr. Voldemārs Gulēns ātri rīkojās. Viņa nolūks bija savākt naudu, lai varētu nosūtīt uz Baltijas valstīm nepieciešamos medikamentus un zāles bērniem, kā arī veciem un slimiem ļaudīm. Viņa sasauktā sēdē ar latviešu organizāciju vadītājiem un ar igauņu un lietuviešu pārstāvjiem nolēma rīkot 10. jūnijā soļošanas akciju Baltic Way in Canada. Jaunizveidotā komiteja dzīvoja līdzi apstākļiem Baltijas valstīs un drudžaini strādāja, lai visu varētu paveikt laikā.
Naudas vākšanas pieteikuma lapas un brošūras nodrukāja un izdalīja iespējamiem staigātājiem. Pasūtināja vienu tūkstoti kreklu, izmantojot mākslinieces Māras Laures grafiku. Edītes Āpšes un Ineses Korbas vadītā komiteja ātri vien pieprasīja nepieciešamās atļaujas no pašvaldības iestādēm, jo arī soļošanas akcijas ir pakļautas likumu aktiem. Edvīns Kalviņš ar skautiem un gaidām rūpējās par ātrās palīdzības sniegšanu soļotājiem vajadzības gadījumā. Ieva Martina un Dace Priede gādāja, lai katrā atpūtas punktā soļotāji varētu izbaudīt sulas glāzi, augli vai jogurtu. Velta Buša apzināja kanādiešu firmas, kuras visu ēdamo un dzeramo noziedoja. Lai gājiena nobeigums būtu pacilātā garā, Ruta Siliņa gādāja par īpašu programmu Toronto valdes nama laukumā.
Komitejas darbs veicās ļoti labi, arī visi priekšdarbi bija paveikti laikus. Tikai neviens nevarēja pareģot, cik 10. jūnijā būs staigātāju.
Visas raizes izgaisa svētdienas rītā, jo bija ieradušies 608 dalībnieki, ieskaitot 4 suņus un vismaz 3 zīdaiņus (no tiem jaunākais bija 5 nedēļas vecs!). 270 dalībnieki soļoja Latvijai par labu, 180 Igaunijai, 83 Lietuvai un 75 izvēlējās ziedot savu savākto naudu visām trim Baltijas valstīm. Hamiltonā piedalījās 160 dalībnieki, no tiem 40 bija latvieši.
Maršruts bija 25 kilometrus garš, un bija arī iespēja nostaigāt tikai pēdējo daļu – 5 kilometrus. Pirmie soļotāji izgāja pulksten deviņos no rīta un pirmais dalībnieks to nostaigāja pēc aptuveni divām stundām. Tas bija igauņu ārsts J. Roos, kurš ar lielu sajūsmu visu gabalu nostaigāja otrreiz. Daži staigātāji bija savākuši lielas summas, un starp latviešiem bija trīs indivīdi, kas katrs savāca solījumus par 3000 dolāriem!
Soļošanai beidzoties, Toronto pilsētas valdes nama laukumā notika koncerts, no katras tautības piedaloties pa vienai grupai. Koncerts bija ļoti labi apmeklēts – ar 2000 dalībniekiem, jo bija atnākuši daudzi, kas paši nepiedalījās staigāšanā.
Saziedotās summas ienāca latviešu pārvaldītā kontā un to iegrāmatoja komitejas kasieris Andris Zeibots un Baltijas Tautas federācijas Kanādā kasieris Alberts Upeslācis, caurskatot vairāk nekā 400 aploksnes. Naudu tad izdalīja igauņu un lietuviešu organizācijām, kas rīkojas pēc saviem ieskatiem. Kopējā saziedotā summa bija apm. 200 000 dolāru. Latviešu atlikums no ienākušās naudas bija 67 000 dolāru.
Neilgi pēc soļošanas Kanādas ārlietu ministrs Joe Clarke pieņēma baltiešu delegāciju, lai palīdzētu veikt humanitāro palīdzību Baltijā, solot ātru un labvēlīgu atrisinājumu, jo latviešiem nebija organizācijas, kam būtu tiesības izsniegt nodokļu atlaižu kvītis par labdarību, kas veikta Latvijā.
