Oktobra pirmajā nedēļā muzeju nozari satracināja Kultūras ministrijas ziņa par finansējuma piešķiršanas kārtības maiņu privātiem akreditētiem muzejiem Latvijā. Svarīgi norādīt, ka te domāti 4 no kopumā 10 muzejiem un tikai tie, kuriem valsts finansējums ticis gadiem uzturēts Kultūras ministrijas bāzes budžetā.
Šī kultūras ministres Agnese Lāces iniciatīva tiek pamatota ar vēlmi – radīt visiem Latvijas akreditētajiem privātajiem muzejiem vienlīdzīgus, taisnīgus un caurskatāmus nosacījumus valsts budžeta finansējuma saņemšanai.
Arī muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir privāts akreditēts muzejs, kas pastāv kopš 2007. gada un ir vienīgais muzejs pasaulē, kura galvenais uzdevums ir apkopot liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā kopš 19. gadsimta līdz mūsdienām. Septiņpadsmit gadu laikā muzejs, būdams nevalstiska organizācija (biedrība), bez augstāk pieminētā Kultūras ministrijas bāzes finansējuma ir spējis pastāvēt un veikt profesionāla muzeja funkcijas – veidojot un arvien papildinot muzeja krājumu (šobrīd jau vairāk kā 32 000 vienību), īstenojot pētniecību un veicot aktīvu izglītojošu darbu sabiedrībā. Pa šo laiku ir sagatavotas vērienīgas un labi apmeklētas izstādes Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Stūra mājā; tapušas divas dokumentālas pilnmetrāžas filmas “Vārpa. Apsolītā zeme” un “Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju”, kā arī izdotas grāmatas (vairāk par muzeja dzīvi un darbības rezultātiem sk. muzeja mājas lapā www.lapamuzejs.lv). Vairāki no šiem projektiem atzīti par vieniem no labākajiem Latvijā, saņemot Muzeju gada balvas nominācijas. 2020. gadā muzejs ieguva valsts akreditēta muzeja statusu.
Kopumā skaista un ražīga ir bijusi muzeja izaugsme un attīstība, it īpaši no malas raugoties un baudot muzeja darba rezultātus. Ikdienas realitāte ir cita. Lai muzejs pastāvētu, nemitīgi tiek gatavoti un iesniegti pieteikumi dažādos projektu konkursos un ik gadu rīkotas ziedojumu akcijas, lūdzot sabiedrību gan Latvijā, gan ārpus tās atbalstīt muzeja darbību. Finansētāju vidū ir gan Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), Rīgas Dome, Sabiedrības integrācijas fonds un Ārlietu ministrija – visi te Latvijā, gan dažādi latviešu kultūras atbalsta fondi diasporā. Kopš 2019. gada ļoti svarīgs ir bijis valsts deleģējuma līgums no Kultūras ministrijas ar 30 000 eiro ikgadēju atbalstu – konkursa kārtībā esam valsts pārvaldes uzdevuma veicējs diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma apzināšanai, komplektēšanai un pieejamībai sabiedrībai, ar šo finansējumu daļēji nosedzot muzeja krājuma darbinieku algas. Šobrīd muzejā strādā seši darbinieki – trīs no tiem nepilnu darba slodzi, daudz palīdz divi brīvprātīgie. Visam pāri – aktīva biedrības valde, kas darbojas sabiedriskā kārtā.
Ja muzeja kuratora, muzeja izglītojošā un komunikācijas darbinieka atalgojumu var iekļaut kāda kultūras projekta tāmē, jo to var pamatot ar projekta rezultāta (izstādes, pasākuma, filmas u.c.) sasniegšanu, tad iegūt atbalstu krājuma darbinieku atalgojumam, kuru ikdiena ir rutīnas sistemātisks darbs ar tūkstošiem Nacionālā krājuma priekšmetu, projektu konkursos ir teju bezcerīgi. Turklāt mums vēl nav savas patstāvīgās mājvietas – muzeja krājums glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, muzeja birojs ar nelielu izstāžu un pasākumu telpu atrodas Berga bazārā un muzeja noliktava zemāku izmaksu dēļ ir Ogrē. Visas šīs vietas tiek nomātas un apmaksātas galvenokārt ar saziedotajiem muzeja atbalstītāju līdzekļiem.
Tā mēs strādājam un pastāvam. Krājuma priekšmetu dāvinātāji saņem (lietišķu) norādi, ka viņi ir informēti un atļauj biedrībai “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” nodot uzdāvinātās izceļošanas vēstures liecības trešajām personām, kuras vāc vai veido līdzīgus krājumus, ja mūsu muzeja darbība tomēr par spīti ieguldītajam laikam un darbam tiktu izbeigta.
Bet, godīgi sakot, mēs galīgi no tā neciešam un fatāli nejūtamies, tieši otrādi – šādi muzeja dzīves un pastāvēšanas apstākļi neļauj mums atslābt un justies nemainīgi ērti un droši. Meklējot visdažādākās atbalsta iespējas muzeja misijas piepildīšanai, muzeja darbs ik dienas ir vitāls un tāpēc aizraujošs. Sirds gan reizēm ļoti nosāp, ja negūstam atbalstu kārtējā projektu konkursā vai kad medijos redzam un dzirdam, ka citi privāti akreditēti muzeji ik gadu saņem prāvu atbalstu no Kultūras ministrijas budžeta vai agrāk no konkrētiem politiķiem, t.s. “deputātu kvotām”.
Te vietā pieminēt, ka, privātu muzeju dibinot, tā izveidotāji – šīs nevaldības organizācijas biedri – uzņēmās pilnu atbildību par muzeja attīstību, laika gaitā darot visu iespējamo, lai nodrošinātu pilnvērtīgu muzeja darbību nākotnē. Šī apņemšanās, saprotams, iekļāva arī detalizētu finanšu risku izvērtējumu. Ticam, ka mūsu muzejs ir Latvijai, tās tautai un mūsu kopīgās vēstures izpratnei vajadzīgs un ka tā dzīvotspēja nav mērāma kāda dibinātāja, biedra vai politiķa vienas dzīves ilgumā, bet gan saturiski un finansiāli ilgtspējīgā muzeja darbā.
Tāpēc mēs atbalstām Kultūras ministrijas vēlmi beidzot ieviest kārtību valsts atbalsta sistēmā privātiem akreditētiem muzejiem, šādi izskaužot negodīgus vēsturiskus, politiskus lēmumus.
Tiesa, arī mūs tāpat kā mūsu kolēģus uztrauc šīs problēmas sakārtošanas novirzīšana uz VKKF pleciem, jo, kā rāda pieredze vairākiem mūsu valdes locekļiem savulaik esot arī fonda nozaru ekspertiem, VKKF projektu konkursos vienmēr naudas ir par maz, konkursa rezultāti lielā mērā ir balstīti ekspertu individuālā izpratnē un lēmumu pieņemšanas kopējā noskaņojumā. Vai tiešām eksperti sapratīs un atbalstīs finansējuma piešķiršanu privātu muzeju infrastruktūrai un ikdienas darbam krājumā? Ko darīs privāts akreditēts muzejs, ja projektu konkursā nesaņems vai saņems daļēju finansējumu krājuma darbinieku atalgojumam, kas gadā mērāms vairākos tūkstošos, jo ietver arī sociālo garantiju iemaksas? Ko darīs privāts akreditēts muzejs, ja neizturēs konkurenci projektu konkursā un nevarēs apmaksāt apkures rēķinus? Atbilžu šobrīd nav, bet ir sajūta, ka dosimies dzīvotspējīgā un vienlīdzības principu vadītā virzienā.
VKKF budžeta pieaugums nākamgad par 1,6 miljoniem eiro it kā mierinoši skan, tomēr tas nav paredzēts tikai profesionālo nevaldības organizāciju atbalstam vai privātiem akreditētiem muzejiem. Tas ir pieaugums, par ko fonda konkursos 2025. gadā sacentīsies visas kultūras nozares pārstāvji no valsts, pašvaldību, privātā un nevalstiskā sektora. Arī mēs – muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”.
Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” valde
