Izstāde “Līdz pasaules malai un atpakaļ” (2024)

Izstādē “Līdz pasaules malai un atpakaļ. Muzeja krājuma priekšmetu stāsti par latviešu diasporas veidošanos” spilgti muzeja krājuma priekšmeti vēsta par došanos prom no mājām, par izceļošanas iemesliem dažādos laikos un par latviešu dzīvi tuvās un tālās pasaules malās.  Eksponāti ļauj uz izceļošanu paskatīties no dažādiem skata punktiem ‒ tie atspoguļo bērnu un pieaugušo, sieviešu un vīriešu, akadēmiķu, sportistu un piedzīvojumu meklētāju dzīves tuvās un tālās pasaules malās. Izstādē iekļautie priekšmeti pabijuši visos apdzīvotajos kontinentos. Eksponātu vidū ir multiplikācijas filmas dekorācija, skaistumkaralienes tautastērps, dievvārdi, dēkaiņa airis u. c.

Izstādes eksponāti skatītāju izved simboliskā ceļojumā cauri laikiem. Tas aizsākas 19. gadsimta otrajā pusē, kad latviešu kolonijas veidojās vietās, kur zeme vieglāk pieejama nekā Latvijas teritorijā – dažādās Krievijas impērijas guberņās un Ziemeļamerikā. Piemēram, loga rotājums reiz greznojis latviešu mājas Lejas Bulānā, Sibīrijā (Krievijā), bet uz pusēm pārlūzušais baznīcas stūrakmens ir viena no retajām liecībām, kas saglabājušās no latviešu kolonijas Linkolnā, Viskonsinā (ASV). 

Otrā pasaules kara laikā par galvenajiem izceļošanas iemesliem kļuva karadarbība un okupācijas varas represijas, kā arī došanās bēgļu gaitās, lai no tām izvairītos. Piemēram, rotaļu rūķīšu pāris palīdzēja tikt galā ar nedrošību un bēgļu nometnes garlaicību māsai un brālim, kuri no Latvijas aizbrauca kopā ar māti, kamēr tēvs cīnījās frontē Kurzemē. Kopā ar septiņus gadus veco Maiju un četrgadnieku Andreju rūķīši sākumā nonāca Čehijā, tad bēgļu nometnē Vācijā, pēc tam pārcēlās uz Austrāliju un nu ir atgriezušies Latvijā. 

Ceļojums laikā noslēdzas ar priekšmetiem no 21. gadsimta, kad biežākie izceļošanas iemesli ir darba iespēju meklējumi, mācības, karjeras veidošana un mīlestība. Piemēram, tamborētā hiperboliskā plakne stāsta ne tikai par Dainas Taimiņas centieniem radīt taustāmu paraugu matemātikas mācīšanai, bet netieši liecina arī par nākamā vīra, matemātikas profesora satikšanu starptautiskā konferencē, par iemīlēšanos, ģimenes un karjeras veidošanu ASV.

 

Izstādes veidotāji
Kuratore: Marianna Auliciema

Grafiskais dizains un multimediji: Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes)

Priekšmetu sagatavošana: Guna Dancīte

Iekārtojums:
Uldis Dimiševskis

Muzejpedagoģija: 
Danute Grīnfelde

Atbalstītāji
LR Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Sabiedrības integrācijas fonds.

Ieeja brīva. Izstāde no 4. jūnija līdz 4. oktobrim apskatāma muzeja izstāžu zālē Berga bazārā, Rīgā Dzirnavu ielā 84/2.
     O, T, Pk 12-18
     C 12–20 

Izstādē pieejama nodarbība sākumskolas vecuma bērniem. Lūdzam nodarbību pieteikt pa tālruni 29184594.

Linkolnas Mārtiņa Lutera draudzes baznīcas stūrakmens, kuru pirmajai latviešu būvētajai luterāņu baznīcai Amerikā darināja latvietis Edvards Arders. Dāvinājis Andris Straumanis.
Mārtiņa Lutera draudzes baznīcas atklāšana Linkolnā, Viskonsīnā ASV 1906. gadā. Muzeja “Latvieši pasaulē” foto. Dāvinājis Andris Straumanis.
Baubeļu–Kalniņu māja Lejas Bulānā. Foto no Viļa Kalniņa arhīva.
Loga rotājums (naļičņiks) no Baubeļu–Kalniņu mājām Lejas Bulānā. Viļa Kalniņa dāvinājums.
Rūķīši, kurus Maija un Andrejs Stīpnieki izveda no Latvijas bēgļu gaitās 1944. gada oktobrī. Deponējusi Maija Auliciema.
Andrejs un Maija Stīpnieki ar māti Margaritu ap 1943. gadu Talsos, Latvijā. Fotogrāfs Žanis Grauds. Foto no Maijas Auliciemas arhīva.

Latvieši Pasaulē