LATVIEŠU DZIESMUSVĒTKU TRADĪCIJAS TURPINĀJUMS TRIMDĀ
Latviešiem, kuri devās prom no dzimtenes Otrā pasaules kara beigās, Latvijas brīvvalsts idejas un latviešu kultūras saglabāšana bēgļu nometnēs, vēlāk mītņu zemēs kļuva par galveno virsmērķi. Pēc kara trimdā bija nonākusi apmēram trešā daļa latviešu mūziķu, viņu vidū vairāki neatkarīgās Latvijas komponisti un dziesmu svētku diriģenti – Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Jāzeps Vītols, Roberts Zuika, Teodors Reiters u.c. Neilgi pēc kara, 1948. gadā, latvieši Vācijā sapulcējās, lai atzīmētu dziesmu svētku tradīcijas 75 gadu atceri kā trimdā, tā arī okupētajā Latvijā. Dziesmu svētku atceres dienā Fišbahā kopkoris dziedāja gan ierastās dziesmas no neatkarīgās Latvijas repertuāra, gan arī piecus pirmatskaņojumus, kuri tika radīti izsludinātajā jaundarbu konkursā. Okupētajā Latvijā togad notika X Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Dziesmu svētku organizēšana Padomju Latvijā tika izmantota ideoloģijas propagandai, koriem dziedot tādas dziesmas kā “Mūs veda Staļina griba”, “Uzvaras rīts” u.c.
Visus 47 okupācijas gadus trimdas latvieši aktīvi saglabāja un turpināja latviešu dziesmu svētku tradīciju savās mītņu zemēs ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, Austrālijā (tur latviešu dziesmu svētki tika un tiek saukti par Kultūras dienām). Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšana ārpus Latvijas turpinās joprojām – pagājušā gadā XV Vispārējie ASV Dziesmu un deju svētki notika Minesotā, pulcinot tūkstošiem latviešu koristu, dejotāju un skatītāju no visas pasaules.
Kārlis Karelis savu pirmo kori nodibināja 16 gadu vecumā dzimtajā Vaiņodē, Latvijā. Pēc mūzikas studijām Fonoloģijas institūtā Rīgā viņš atgriezās Kurzemē un Vaiņodes pagastā strādāja par dziedāšanas skolotāju. Ar savu skolēnu kori Kārlis Karelis piedalījās vairākās Novada dziesmu dienās, kā arī trijos Vispārejos latviešu dziesmu svētkos Rīgā.
Otrā pasaules kara beigās Kārlis Karelis bija spiests pamest dzimto zemi un doties bēgļu gaitās. Viņš nonāca Zviedrijā, kur 1955. gadā Gēteborgā nodibināja latviešu jaukto kori. Šis kamertonis tika izmantots diriģenta darbā. Kārļa Kareļa vadītais Gēteborgas koris sasniedza augstu līmeni, ar dziesmām un koncertiem piedaloties latviešu sarīkojumos un atceres dienās. Gēteborgas latviešu koris kopā ar diriģentu Kārli Kareli piedalījās arī divos Eiropas latviešu dziesmu svētkos, kas notika Vācijā, Hanoverē un Hamburgā.
