PANTIŅŠ ZIEMASSVĒTKU VECĪTIM
Atšķirībā no amerikāņu vai angļu Ziemassvētku vecīšiem, kuri mēdz klusi atstāt dāvanas Ziemassvētku vakarā vai naktī, lai bērni saņemtu dāvanas, uzmostoties no rīta, latviešu Ziemassvētku vecītis ciemos nāk Ziemassvētku vakarā. Latviešu bērni svētku dāvanas parasti “nopelna”, Ziemassvētku vecītim skaitot īpaši sagatavotu pantiņu vai nodziedot dziesmiņu. Šī tradīcija tika piekopta arī bēgļu nometnēs tūliņ pēc Otrā pasaules kara, kad Ziemassvētku vecītis ar paštaisītu vates bārdu un ādas kažoku apciemoja latviešu bēgļu bērnus. Arī mūsdienās šī tradīcija turpinās, un Ziemassvētku vecītis latviešu ģimenēs visā pasaulē tiek gaidīts ciemos 24. decembra vakarā. Tiesa, Ziemassvētku vecītis kažoku un rakstainos dūraiņus nomainījis atbilstoši modei un tērpjas sarkani baltā tērpā!
Ne visi no viņiem ir dzimuši Latvijā, ne katrs prot latviešu valodu, daži no viņiem ir atgriezušies senču zemē. Taču viņi visi – ar savu vārdu, dzīvesziņu un mantoto saikni ar Latviju – ir “Savējie”!
Ziemassvētku vecīša bārda. Izmantojis Ferlands Krūmiņš latviešu Ziemassvētku pasākumos Ņujorkas apkaimē, Amerikā.
Šī bārda ir daļa no Ziemassvētka vecīša tērpa, kuru Ferlands Krūmiņš (1920-2011) vilka, tēlojot Ziemassvētku vecīti latviešu pasākumos Ņujorkas apkaimē 21. gadsimta sākumā. Šī noteikti nebija Ferlanda Krūmiņa vienīgā vecīša bārda, jo ir zināms, ka viņš klausījies latviešu bērnu skaitītos pantiņus vismaz 40 gadu garumā, pildot Ziemassvētku vecīša pienākumus Ņujorkas Daugavas Vanagu apvienības, Ņujorkas ev. lut. draudzes Jonkeru Sestdienas skolas un Bībeles stundu sarīkojumos.
