LATVIEŠU VASARAS ĀRPUS LATVIJAS
Vasaras nometņu tradīcijai ir svarīga loma latvietības uzturēšanā diasporā visā pasaulē. Katru gadu, ik vasaru latviešu bērni, jaunieši, pat visas ģimenes mēdz pavadīt kopīgi laiku, nedēļām nometņojot īpašās vietās, kas nereti ir latviešu kopīpašumi.
Vasaras nometņu rīkošana latviešu kopienās aizsākās uzreiz pēc Otrā pasaules kara, kad bēgļu nometnēs Vācijā tika organizētas gan skautu un gaidu, gan YMCA (Young Men’s Christian Association – Jaunekļu kristīgā savienība) nometnes ar mērķi izklaidēt un nodarbināt bēgļu bērnus.
Dalība nometnēs palīdz dibināt un uzturēt draudzības saites starp latviešiem dažādos vecumos; veicina zināšanas par latviešu kultūru, tradīcijām un dzīvesziņu. Nometņotāji mācās latviešu valodu un citus priekšmetus, tiek apgūtas latviešu dziesmas, dejas un daiļamatu prasmes, notiek diskusijas par literatūru, politiku. Nometnēs tiek rīkoti arī jautri, saviesīgi pasākumi un kopīgas aktivitātes, piemēram, šķēršļu gājieni ar aizrautīgām tēmām un neaizmirstamiem uzdevumiem.
T-krekli no latviešu vasaras nometnēm visā pasaulē.
Tos muzejam dāvinājušas Ingrīda Mazutis, Solveiga Miezīte un Dace Ruņģe.
T-krekli kā vasaras nometņu “formas tērpi” populāri kļuva 20. gadsimta 70. un 80. gados. Tos latvieši vilka ne tikai nometnēs, bet arī ārpus tām – kā ikdienas apģērbu. Šie krekli ir no vasaras vidusskolām Beverīnas un Gaŗezera ASV, Tērvetes un Sidrabenes bērnu nometnes Kanādā un Vasaras vidusskolas Austrālijā.
Nils Students atceras, ka bērnībā viņam nepatika iet latviešu skolā, bet nometnē gan likās aizraujošai: [Vecāki sāka mani uz turieni vest], cik agri varēja. Sākot ar 2. vai 3. klasi. Un tā bija burvīga vieta un burvīga lieta! Un nevienam nekad mani nebija jāspiež, lai iekāptu mašīnā un lai aizbrauktu tās trīs stundas uz to nometni!
