LATVIEŠI BAŠKĪRIJĀ
Sākot ar 19. gadsimta otro pusi, tūkstošiem latviešu brīvprātīgi izceļoja uz citām Krievijas guberņām, lai iegūtu „savu stūrīti” zemes. Viens no izceļotāju galamērķiem bija 2500 km tālā Baškīrija Ufas guberņā (tagadējā Baškortostānas Republika Krievijas Federācijā). Latvieši apmetās viensētās, uzcēla latviešu skolas un lūgšanu namus, runāja un dziedāja latviski. Ne tikai zemkopība, pienkopība, biškopība, bet arī liepu lūku sagatavošana bija viens no latviešu ienākumu avotiem. Pēc Otrā pasaules kara Baškīrijā latviešu skaits krasi samazinājās, to veicināja mobilizācija armijā, politiskās represijas un aizceļošana (t. sk. uz Latviju). Pēc tautas skaitīšanas datiem 2002. gadā Baškortostānā dzīvoja 1508 latviešu (20. gs. 20.gados – ap 10 tūkstošu).
Vīzes, izgatavotas no liepu lūkiem. Tās 2011. gadā uzpinis Baškīrijas latvietis Ēvalds Inspēters (1926 – 2017).
Ēvalds Inspēters dzimis un audzis latviešu kolonijā Bakaldīnā, Baškīrijā. Līdz Otrajam pasaules karam latviešiem Baškīrijā vīzes bija viens no izplatītākajiem apaviem – ar tām latvieši gāja gan uz darbu, gan večerinkām un dančiem brīvajā laikā. Tās valkāja gan vasarā, gan arī ziemā (ar vairākām vilnas zeķēm), īpaši kara un pēckara laikā, kad pārticība mazinājās. Ēvalds stāsta:
“Ar vīzēm es aizgāju armijā. No Bakaldīnas bijām kādi 30, kas brauca uz armiju, un laikam tikai diviem bija kurpes. Ar vīzēm aizbraucām uz nometni, un tur mūs apāva ar apaviem.”
Muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā glabājas liecības par latviešu kolonistiem un viņu pēctečiem Krievijā – priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un intervijas.
