SKAUTI UN GAIDAS BĒGĻU NOMETNĒS
Latvijā 1940. gadā skautu kustībā bija iesaistījušies apmēram 10 000 skautu un 3000 gaidu. Kara beigās, kad tūkstošiem latviešu nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, skautu un gaidu kustība atdzima tur.
Vairākums bērnu un jauniešu bēgļu nometnēs piederēja skautu vienībām. Bērniem, kuri bija zaudējuši dzimteni un mājas, skautu pasākumi radīja kopības sajūtu. Skauti un gaidas regulāri tikās sanāksmēs, piedalījās dažādās izaicinošās aktivitātēs. Notika vasaras nometnes, vakara ugunskuri, šķēršļu gājieni. Kustībai bija izteikts patriotisks saturs. Vienībām tika izgatavotas uniformas, izmantojot labdarības drēbju sūtījumus un vecus formas tērpus.
Pēc tam, kad notika bēgļu nometnēs dzīvojošo latviešu emigrācija tālāk, arī mītņu zemēs nodibinājās latviešu skautu vienības. Tās, saskaņā ar starptautiskā skautu biroja norādījumu, lielākoties pievienojās vietējām skautu organizācijām kā etniskas vienības.
Aivara Vintera mazskautu uniforma,
izgatavota un valkāta Vīsbādenes bēgļu nometnē Vācijā ap 1946. gadu.
Aivars Vinters astoņu gadu vecumā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, 1944. gadā atstājot ģimenes saimniecību Penkules pagastā. Aivars kā mazskauts iestājās Vīsbādenes bēgļu nometnē Vācijā, vēlāk pārgāja uz Rudbāržu (101.) skautu vienību Fuldas nometnē. Aivars atceras, ka mazskauti gāja pārgājienos mežā un gulēja teltī, kā arī iesaistījās nometnes dzīvē, piemēram, stāvot sardzē pie Latvijas karoga. Nodarbībās viņi iemācījās ne tikai mezglu siešanu un dažādas zināšanas par dabu, bet arī pieklājību un izpalīdzību: Cik atceros, tad Fuldā mazskauti tikās reizi nedēļā, vienmēr tērpti formas tērpā. (..) Skauti uzsvēra sadarbību, kopību, respektu un uzticību. Tās vērtības iesēdās uz mūžu.
