GLĀBT DZĪVĪBU
Lai glābtu savu un ģimenes locekļu dzīvību, latvieši dažādu karu laikos ir bijuši spiesti atstāt dzimto zemi, savas mājas un ierasto dzīvi.
20. gadsimta divos pasaules karos simtiem tūkstošu latviešu nācās bez lielas kavēšanās sapakot savu iedzīvi, lai dotos bēgļu gaitās. Pirmā pasaules kara laikā bēgļu plūsma no Latvijas teritorijas virzījās uz Austrumiem, bet otrajā – uz Rietumiem. Parasti ģimenes tēvi un vecākie dēli jau bija iesaukti armijā un atradās frontē, tādēļ bēgļu gaitās lielākoties devās nepilnas ģimenes – sievietes, mātes ar bērniem un vecvecākiem.
Steigā sapakotajās mantās pārsvarā bija ikdienā nepieciešamais – dokumenti, nauda, vērtslietas, pārtika, drēbes, segas, virtuves piederumi, darbarīki, taču līdzi tika paņemtas arī bērnu rotaļlietas, grāmatas, fotogrāfijas vai citas sirdij tuvas lietas. Bieži līdzpaņemtās mantas, kas sen jau bija zaudējušas savu prakstisko nozīmi, gadu desmitiem tika glabātas kā vienīgā piemiņa par miera laika dzīvi, zaudētajām mājām un dzimteni.
Arī 21. gadsimtā militāri konflikti uzliesmo dažādās pasaules vietās, arī Eiropa nav pasargāta no kara. Ukraiņu bēgļu pieredze 2022. gadā, diemžēl, daudz neatšķiras no latviešu bēgļu piedzīvotā Otrā pasaules kara beigu posmā.
Rūdolfa Gravas naudas maks un Karlīnes Mindenbergas pūra dvielis.
Bēgļu gaitās 1944. gadā līdzi paņemtās mantas no Latvijas. Edītes Zariņas (dz. Grava) dāvinājums.
Skolotāji Rūdolfs un Irma Gravas 1944. gadā atstāja Latviju kopā ar četriem jaunākajiem bērniem, ar evakuācijas kuģi izbraucot no Liepājas. Trīs vecākie dēli jau bija iesaukti leģionā un cīnījās frontē. Daudzbērnu ģimenei gatavojoties bēgļu gaitām, katrs bērns palīdzēja mātei sapakot savu somiņu, kur bija bļodiņa, karotīte, nazītis, dakšiņa un ziepju gabaliņš.
Irmas mātes Karlīnes Mindenbergas austais lina pūra dvielis Vācijā tika sagriezts trijās daļās, lai katram ģimenes loceklim tiktu kāds gabals. Karlīnes mazmeita Edīte Zariņa (dz. Grava) savu dvieļa gabaliņu glabājusi gadu desmitiem kā dzimtas relikviju.
Rūdolfs Grava nekad nešķīrās no sava pirmā un vienīgā naudas maka. To viņš lietoja visu mūžu, teikdams: “No salāpīta nav jākaunās. No caura jākaunās.”
