LATVIEŠU RAKSTAINIE CIMDI
Latviešiem ir bagātīga cimdu adīšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcija. Rakstaini cimdi ir ne tikai praktiska ikdienas ziemas apģērba sastāvdaļa, cimdi dāvināti arī cilvēka dzīves svarīgākajos brīžos – kristībās, kāzās, bērēs. Nereti tie izmantoti arī kā simboliska samaksa par darbu.
Dzīvojot ārpus Latvijas, rokdarbi iegūst papildus funkciju: darinot un nēsājot apģērbus ar tradicionāliem rakstiem tiek nostiprināta un vienlaikus apliecināta latviskā piederība un pašapziņa, atšķirība citu mītnes zemes iedzīvotāju vidū.
Siltajās zemēs, kur nonāca latvieši, cimdu darināšanas, dāvināšanas un glabāšanas tradīcija ir turpinājusies, neskatoties uz to, ka šajās zemēs cimdus nevalkā.
Dāvanas mācītājam Fricim Rupertam
Rakstainie dūraiņi – pavisam 35 cimdu pāru – ir Džamaikapleinas (Jamaica Plains, ASV) Trīssavienības draudzes locekļu dāvana savam mācītājam. Dūraiņi liecina ne tikai par viena cilvēka darba novērtējumu, kalpojot savai draudzei, bet arī par latviskajām tradīcijām un identitātes uzturēšanu svešumā.
Mācītājs Fricis Ruperts (1912 – 1992) tika ordinēts mācītāja amatā Liepājā 1942. gadā. Pēc izbraukšanas no Latvijas bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā viņš pildīja mācītāja pienākumus Memmingenas bēgļu nometnē Vācijā. 1950. gadā F. Ruperts izceļoja uz Kanādu, kur kalpoja kā mācītājs Vinipegā, Manitobas provincē. 1960. gadā, pārvācoties uz dzīvi ASV, Bostonas tuvumā, F. Ruperts kļuva par mācītāju Džamaikapleinas Trīssavienības draudzē. Tur 30 darba gadu laikā mācītājs Ruperts savāca lielu kolekciju ar latviskiem dūraiņiem, kurus visticamāk adījušas un viņam uzdāvinājušas latvietes – draudzes dalībnieces.
Pēc F. Ruperta nāves cimdu kolekcija nonāca Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras vērtību krātuvē Priedainē, ASV. 2019. gadā šis etnogrāfijas krājums tika oficiāli slēgts, cimdi un citi daiļamatniecības priekšmeti tika uzdāvināti muzejam “Latvieši pasaulē” un Latvijas Nacionālam vēstures muzejam.
