[:lv]Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” sagatavojis un izdevis atmiņu stāstu grāmatu „Dziesma. Svētki. Dzīve”, kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai.
Uzreiz jānorāda, ka grāmata „Dziesma. Svētki. Dzīve” sniedz pavisam neparastu un nebijušu skatu uz latviešu dziesmu svētku fenomenu ārpus Latvijas. Tā piedāvā dažādu paaudžu dalībnieku – galvenokārt dejotāju, dziedātāju un skatītāju – atmiņas, pārdomas un vērtējumus par dziesmu svētku nozīmi viņu dzīvē. Izdevumā iekļauti arī daži svētku organizētāju atmiņu stāsti, tomēr jābrīdina, ka grāmatā nebūs atrodami visu pazīstamāko ārzemju latviešu dziesmu svētku rīkotāju vārdi un nopelni. Tas darīts ar nolūku, jo vairākās citās, nu jau par klasiku kļuvušajās grāmatās (piemēram, V. Bērzkana “Latviešu dziesmu svētki trimdā, 1946-1965”, V. Dulmaņa “Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1950-1970”, M. Biezaites “Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1971-1991” u.c.) ir iespējams gūt detalizētu un izsmeļošu informāciju par ārpus Latvijas notikušajiem dziesmu svētkiem un kultūras dienām, to rīkotājiem, norises vietām un aktivitātēm.
Ar grāmatu „Dziesma. Svētki. Dzīve” muzejs „Latvieši pasaulē” vēlas atklāt unikālus un aizraujošus atmiņu stāstus par piedzīvoto dziesmu svētkos, dziesmu dienās un kultūras dienās Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un Zviedrijā.
Latvijas lasītājiem grāmata būs atklājums par apbrīnojamo enerģiju un mērķtiecīgajām, izdomas bagātajām trimdas latviešu sabiedrības aktivitātēm, savukārt bijušiem trimdas latviešiem izdevums uzjundīs pieredzē glabātas atmiņu ainas un izjūtas, kas radušās, piedaloties dziesmu svētkos ārpus Latvijas.
No vienas puses, izdevumā publicētie stāsti dokumentē dziesmu svētku tradīciju no individuālu cilvēku perspektīvas, no otras puses, tie negaidīti rada dziesmu svētku īpašo “garšu”, aizrauj līdzi lasītāju svētku dalībnieku piedalīšanās priekā, sniedzot visdažādākās atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc cilvēki paaudžu paaudzēs piedalījās svētkos? Kāpēc viņiem bija tik svarīgi ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus dziesmu un kultūras svētku kustības uzturēšanā?
Gotlandes Dziesmu dienas notika pirmsjāņu nedēļā. Man vel tagad rodas zosāda, kad to stāstu. Mēs sēžam Baltijas jūras krasta un skatāmies saulrietu, čalojam, dziedam un te piepeši viena motorlaiviņa, nez no kurienes uzradusies, brauc mums garam ar lielu, garu plīvojošu Latvijas karogu! Vai sapnis, vai īstenība?! Ieviņa Picka-Emharte (Vācija)
Atmiņu stāstus grāmatā papildina Maijas Hinkles sagatavotais vēsturiskais pārskats par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas no 1946. līdz 2014.gadam, noslēgumā publicēts arī personu, vietu un organizāciju rādītājs.
Pie izdevuma sagatavošanas strādājuši „Latvieši pasaulē” darbinieki, biedri un atbalstītāji Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Maija Hinkle, Ināra Reine, Arta Savdona, Ieva Vītola, Brigita Tamuža un Juris Zalāns. Grāmatas vāka noformējumam izmantoti attēli un fotogrāfijas no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma, un Kanādas latviešu Ādolfa Avena, Andra Matīsa un Astrīdes Sīles personīgajiem arhīviem. Vāka dizainu veidojis Džeremijs Smēde (Jeremy Smedes).
Izdevuma sagatavošanu un publicēšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds.
Grāmata ir nopērkama grāmatnīcās Latvijā: „Valters un Rapa” un „Mansards”, vai pasūtot „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” mājas lapā zem “Veikals”
***
Daži citāti no izdevuma „Dziesma. Svētki. Dzīve. Atmiņas par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas”:
Tajā gada bija īpaši karsts, un no karstuma sliedes saliecās. Gandrīz puse no tiem, kas bija tajos vilcienos [ceļā uz Kultūras dienām Pertā], bija latvieši. Vilcienos bija salonu vagoniņi, kuros bija bars un parasti arī klavieres, un kāds spēlēja, tur notika jautras dziedāšanas. Un tad mēs tā lēnām braucām pāri Austrālijas vidienes tuksnesim, apstājamies katrā pilsētiņā, kur tad visi kāpām ārā un parasti izdzērām sausu vienīgo krogu. Jānis Čečiņš (Austrālija)
Vecie koru vadītāji toreiz teica tā: „Jūs jaucat mūsu darbību, jo visiem jaunajiem ir jānāk dziedāt vecajos koros.” Tur nebija, ko strīdēties. Jaunie negribēja iet uz veco kori un mēģinājumiem viena vienkārša apstākļa dēļ – tie mēģinājumi netika veltīti simtprocentīgi kora dziedāšanai. Tur bija jāiedzer un jāuzdzīvo un tā tālāk, un jaunie tolaik teica: „Mēs to negribam.” Un tā mēs dabūjām visus tos jaunos dziedātājus. Trīs simtus! [par pirmajiem Latviešu Jaunatnes dziesmu svētkiem Montreālā 1974] Mārtiņš Štauvers (Kanāda)
Vairāk informācijas:
Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs
o Juris Zalāns, projekta vadītājs – 29566995, lauska@lauska.lv
o Marianna Auliciema, biroja vadītāja – 29175510, auliciema@gmail.com[:en]Muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē” sagatavojis un izdevis atmiņu stāstu grāmatu „Dziesma. Svētki. Dzīve”, kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai.
Grāmatā publicētie stāsti balstīti cilvēku atmiņās, pārdomās un vērtējumos par dziesmu svētku nozīmi viņu dzīvē. Dažādu paaudžu dalībnieki – gan organizētāji, gan dalībnieki, gan skatītāji – savos stāstos atklāj unikālas un saistošas atmiņas par piedzīvoto dziesmu svētkos, dziesmu dienās un kultūras dienās Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un Zviedrijā.
No vienas puses, izdevumā publicētie stāsti dokumentē dziesmu svētku tradīciju no individuāla cilvēka perspektīvas, no otras puses, negaidīti rada dziesmu svētku īpašo sajūtu, piedalīšanās prieku, sniedzot visdažādākās atbildes uz vairākiem jautājumiem – kāpēc cilvēki to paaudžu paaudzēs darīja? Kāpēc viņiem bija tik svarīgi ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus dziesmu svētku kustības uzturēšanā?
Atmiņu stāstus grāmatā papildina Maijas Hinkles sagatavotais vēsturiskais pārskats par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas no 1946. līdz 2014.gadam, noslēgumā publicēts arī personu, vietu un organizāciju rādītājs.
Pie izdevuma sagatavošanas strādājuši „Latvieši pasaulē” darbinieki, biedri un atbalstītāji Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Maija Hinkle, Ināra Reine, Arta Savdona, Ieva Vītola, Brigita Tamuža un Juris Zalāns. Grāmatas vāka noformējumam izmantoti attēli un fotogrāfijas no muzeja “Latvieši pasaulē” krājuma, un Kanādas latviešu Ādolfa Avena, Andra Matīsa un Astrīdes Sīles personīgajiem arhīviem. Vāka dizainu veidojis Džeremijs Smēde (Jeremy Smedes).
Izdevuma sagatavošanu un publicēšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds.
Grāmatas atvēršana notiks 2015.gada 9.aprīlī tautas mūzikas kulbā „Folkklubs. Ala. pagrabs” Vecrīgā, Peldu ielā 19.
***
Daži citāti no izdevuma „Dziesma. Svētki. Dzīve. Atmiņas par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas”:
Tajā gada bija īpaši karsts, un no karstuma sliedes saliecās. Gandrīz puse no tiem, kas bija tajos vilcienos [ceļā uz Kultūras dienām Pertā], bija latvieši. Vilcienos bija salonu vagoniņi, kuros bija bars un parasti arī klavieres, un kāds spēlēja, tur notika jautras dziedāšanas. Un tad mēs tā lēnām braucām pāri Austrālijas vidienes tuksnesim, apstājamies katrā pilsētiņā, kur tad visi kāpām ārā un parasti izdzērām sausu vienīgo krogu. Jānis Čečiņš (Austrālija)
Vecie koru vadītāji toreiz teica tā: „Jūs jaucat mūsu darbību, jo visiem jaunajiem ir jānāk dziedāt vecajos koros.” Tur nebija, ko strīdēties. Jaunie negribēja iet uz veco kori un mēģinājumiem viena vienkārša apstākļa dēļ – tie mēģinājumi netika veltīti simtprocentīgi kora dziedāšanai. Tur bija jāiedzer un jāuzdzīvo un tā tālāk, un jaunie tolaik teica: „Mēs to negribam.” Un tā mēs dabūjām visus tos jaunos dziedātājus. Trīs simtus! [par pirmajiem Latviešu Jaunatnes dziesmu svētkiem Montreālā 1974] Mārtiņš Štauvers (Kanāda)
Vairāk informācijas:
Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs
Marianna Auliciema, biroja vadītāja – 29175510
Juris Zalāns, projekta vadītājs – 29566995[:]