Biezaišu ģimenes mūzikas krātuve

Latviešu dzīve un paveiktie darbi svešumā bieži ir maz zināmi sabiedrībā. Amerikā, Zviedrijā, Brazīlijā un citur plašajā pasaulē dzīvojošie tautieši, netaupot spēku, laiku un līdzekļus, ir devuši lielu ieguldījumu latviešu kultūras saglabāšanā un uzturēšanā. Iespējams, tieši esamība ārpus Latvijas, devusi viņiem plašākas iespējas un līdzekļus veikt ievērojamus darbus. Starp viņiem ir arī Austrālijas latvieši Ēriks un Margarita Biezaiši, kuri izveidoja, apkopoja un uzturēja latviešu mūzikas krātuvi savā privātmājā Adelaidē vairāk kā 30 gadu garumā. Biezaišu ģimenes devums latviešu kultūrai, īpaši mūzikai, līdz šim ir nepelnīti maz pieminēts un popularizēts Latvijā.
Īstenojot muzeja „Latvieši Pasaulē” un Latviešu fonda sadarbības projektu, kura ietvaros tiek digitalizēts Latviešu Fonda arhīvs, manās rokās nonāca fonda pirmā priekšsēdētāja Valda Muižnieka vēstule, kas rakstīta 1974. gadā pēc ceļojuma pa Austrāliju: „Labi palikuši atmiņā divi Austrālijas latviešu brīnumi. Par pirmo biju daudz dzirdējis. Tā ir latviešu bibliotēka Melburnas latviešu namā (…). Par otro zināju tikai vārdu: Latvijas mūzikas krātuve. Domāju – nu, būs tāda parasta kolekcija ar šo un to! Pēc tam, kad krātuves vadītājs Ēriks Biezaitis bija vairākas stundas stāstījis un rādījis, tikai īsti apjautu to dārgumu daudzumu, kas tādā rūpībā savākts, sakataloģizēts, salikts.

Nez, vai tā nav lielākā, kāda latviešiem jebkad bijusi? Šai krātuvei ir un būs milzīga nozīme visas pasaules latviešu mūzikas dzīves vajadzībām. Skaitļi liecina, ka to jau tagad izmanto daudzi mūsu mūziķi un mūzikas draugi visā pasaulē.”
Biezaišu ģimene 1944.gada oktobrī no Liepājas ar kuģi devās ceļā uz Vāciju. Dzīvojot vairākus gadus „dīpīšu” nometnēs, kurās notika plašas kultūras aktivitātes, Ēriks Biezaitis (1911-1994), sāka vākt nošu materiālus un veidot repertuāru korim, kurā pats arī dziedāja.
1949. gadā Biezaišu ģimene pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, Adelaidē. Pūrā jau bija krietns daudzums latviešu dziesmu un skaņdarbu, ko E. Biezaitis kopā ar sievu Margaritu Biezaiti (1921 – 2007) turpināja papildināt un uzturēt savā dzīvesvietā. Tika uzsākta sarakste ar Latviju, uz Austrāliju sāka ceļot notis un skaņdarbi. E. Biezaitim izdevās savā krājumā iekļaut arī Jāzepa Vitola vāktos materiālus, kuros bija ne tikai kora mūzika. Latviešu kori un dziedātāji, no dažādām pasaules malām, rakstīja un saņēma nošu kopijas no Biezaišu krātuves. To visu Biezaišu ģimene veica par saviem līdzekļiem, savā privātmājā, kura vairākkārtēji tika pārbūvēta un paplašināta krātuves uzturēšanas vajadzībām. Vēlākos gados krātuves uzturēšanā palīdzēja Adelaides latviešu biedrība.

Ēriks Biezaitis par krātuves darbības mērķiem un uzdevumiem raksta tā: „Mērķis ir savākt, cik vien iespējams pilnīgi visu to, ko latviešu komponisti uzkrājuši vienalga, kad un kur, un sakrāto dot tālāk ikvienam jauna repertuāra meklētajam, lai latviešu mūzika svešumā neapsīktu nošu trūkuma dēļ.”
Pat tad, kad Latvija bija atguvusi neatkarību, Mūzikas krātuve turpināja darboties. Tai bija daudz pasūtījumu ne tikai no ārvalstīs esošajiem latviešiem, bet arī no Latvijas, jo krātuvē bija arī daudz ārpus Latvijas izdotu un komponētu materiālu, kas nebija zināmi un pieejami latviešiem Latvijā.
E. Biezaiša pamatdarbam nebija saistības ar mūziku, viņš Austrālijā strādāja kādā grāmatvedības uzņēmumā. Viņš bija apveltīts ar ļoti loģisku un sistemātiski domājošu prātu. Pēc viņa aiziešanas pensijā, uzņēmumam nācās nodibināt vairāku darbinieku nodaļu, kas veica to darbu, ko E. Biezaitis bija darījis viens pats.
Biezaišu izveidotais mūzikas skaņdarbu katalogs tiek izmantots arī šodien, jo nav radīta labāka sistēma. Pašlaik Mūzikas krātuve atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM). 1996. gadā ar Margaritas Biezaites gādību, Rīgas ostā kuģis nogādāja Mūzikas krātuves materiālus kopā ar citiem Biezaišu mūža darbiem un guvumiem.
Margarita Biezaite ir veidojusi un 20 gadus vadījusi Latviešu muzeju Adelaidē. Līdztekus viņa sakrājusi bagātīgu latviešu literatūras, teātra un tēlotājas mākslas materiālu arhīvu, kā arī materiālus par latviešu muzejiem ārpus Latvijas. Uz Latviju atceļoja Latviešu mūzikas krātuve, daļa no Adelaides Latviešu muzeja un Margaritas Biezaites personīgais arhīvs, pavisam kopā aptuveni 45 000 vienību.

Daļa šo atvesto vienību pēc savas satura vairāk atbilstu vēstures vai kara muzeju saturam. Taču RMM ir uzņēmies visu šo vienību glabāšanu, jo Biezaišu vēlme bija paturēt šo materiālu nesadalītu, kā vienotu kolekciju. Margaritai Biezaitei izveidojās laba sadarbība ar RMM galveno krājuma glabātāju Annu Eglienu, kura Latvijā ir cilvēks, kas par Biezaišu devumu var pastāstīt visvairāk.
Muzejs „Latvieši Pasaulē” savā krājumā ir iekļāvis Ērika un Margaritas Biezaišu sastādīto Mūzikas krātuves skaņdarbu otro katalogu, kas izdots 1992. gadā, Adelaidē.
Paldies Rakstniecības un mūzikas muzejam par foto attēliem un krājuma galvenajai glabātājai Annai Eglienai par sniegto informāciju!  Šo fotoattēlu pārpublicēšana iespējama tikai ar Rakstniecības un mūzikas muzeja atļauju.
Sagatavoja: Kristīne Jansone