Marianna Auliciema: Pieminot Pēteri Kārli Elfertu

By Blog-LV


Jūlijā Latvijā notika piemiņas brīdis veltīts vēstniekam Grieķijā, Latvijas brīvības sargātājam, mūžīgam optimistam un muzeja “Latvieši pasaulē” draugam Pēterim Kārlim Elfertam (1961 – 2021).  Pēteris ilgus gadus bija muzeja “Latvieši pasaulē” dedzīgs atbalstītājs un sadarbības partneris. Viņš vairākkārt piedalījās muzeja pasākumos kā goda viesis, pakāpeniski dāvināja muzejam savu personīgu kolekciju ar fotogrāfijām un dokumentiem, un, sākot ar 2014. gadu,  sniedza vairākas audio un video intervijas muzeja krājumam. Intervijās viņš stāstīja par savām dzīves gaitām, uzaugot ASV, krāšņi raksturojot savu aktīvo darbību ārzemju latviešu jauniešu audzināšanā, politiskās demonstrācijās un ārzemju latviešu organizācijās. 

Muzejs “Latvieši pasaulē” sēro līdzi Pētera ģimenei un daudzajiem draugiem. Mums pietrūks Pētera sajūsmas un padomu par muzeja darbību un izstādēm, pietrūks viņa kolorīto stāstu par latviešu trimdas sabiedriskiem darbiniekiem un apdomāto ieskatu politikā un sabiedrībā. 

Šajā albumā ir atlasītas dažas fotogrāfijas no Pētera Elferta dāvinātām fotogrāfijām ar citātiem un skaidrojumiem no dzīvesstāstu intervijas ar muzeju 2016. gadā. Albums ilustrē Pētera raksturu, humora izjūtu un attieksmi pret latvietību un politisko aktīvismu.

Sietlas latviešu skola 1975. gadā uzved Annas Brigaderes “Sprīdīti”. Pēteris Elferts aizmugurē, vidū.
Pēteris Elferts ka pusaudzis demonstrācijā 20. gadsimta 70. gados.
Pēteris Elferts kā audzinātājs Mežotnes bērnu nometnē ASV Rietumkrastā 20.gs. 70. gadu beigās, teatralizētā nodarbībā pamostas uz plosta: “Mēs bijām audzinātāji. Tur mums bija mūsu Bītlu atdarinātāju grupa un viss kas. Mēs tur tulkojām viņu dziesmas un dziedājām…”. Pēteris arī atcerējas, ka lika bērniem maršēt un dziedāt, ka “Latviju neatbrīvosim ar polkas soli vien…”.
Pēteris Elferts piedalās rīta raidījuma vadīšanā Annas Ziedares Vasaras vidusskolā Dienvidu Austrālijā 1983. gadā. Pētera domas par to, ka, iesaistot jauniešus politiskās akcijās, palīdz nostiprināt viņu uzticību Latvijas neatkarības aizstāvēšanai: “Un kā šos jauniešus padarītu par aktīvistiem [ir parūpēties, par to], ka viņi jau jaunībā ir ieguldījuši kaut ko no sevis un jau izjutuši to emocionālo – tad viņi, varētu teikt, ir tajā latviešu lietā līdz mūža galam.”.
Pēteris Elferts (vidū) demonstrācijā pie Austrumvācijas robežas Dūderštatē 1984.gada augustā.
Pētera Elferta pašdarinātais demonstrāciju plakāts no vairākiem sašūtiem palagiem ASV Rietumkrasta demonstrācijā 20.gs. 80. gados. No intervijas 2014. gadā: “Es ar mātes šujmašīnu sašuvu kopā palagus, un tad kopā ar citiem mēs latviešu namā izlikām šitos milzīgos palagus. Likām tur avīzes vai kartonu apakšā, lai nenokrāsotu [grīdu]. … Mēs riktīgi ar melno krāsu. Bija tāds „USSR get out of Latvia!” Vēl viens, kas bija „Latvia is not free, thank God you are”. Tātad – Latvija nav brīva, varat pateikties, ka pats esi. Muzejs: Un tā bija pirmā reize, kad tu šuvi? P. Elferts: Es teiktu – kaut kur starp droši vien un noteikti.”.
Pēteris Elferts un draugi ar šo plakātu demonstrēja svarīgā volejbola spēlē Sietlā 1985. gadā – ASV pret PSRS. Pēteris atceras: “Mēs atļāvāmies pacelt palaga garumā plakātu tad, kad spēlēja ASV pret Padomju Savienību volejbolā. Bija tajā laikā visapmeklētākā volejbola spēle pasaules vēsturē. … Iedomājieties, spēlē lielvalstis – ASV un Padomju Savienība – un latvieši spēlē abās komandās…. Mēs bijām audzināti kā tādi likumpaklausīgi cilvēki. Bija jāpārkāpj sev pāri. Un arī sāka maisīt politiku ar kultūru vai politiku ar sportu. Nu jā, sports. Līdz tam Amerika bija vadībā 2:0, un mačs gāja uz beigām. Un kad trešais sets sākās, mēs pacēlām šo lielo plakātu, un tad apsardze steidzās saņemt…. Mums to atņēma. Un tad, kad mēs gājām ārā, es redzēju, kur bija nomests, un tad es paņēmu atpakaļ!”.
Pēteris Elferts: “Viena no akcijām Vašingtonā, kur mēs iztēlojām, kā politiskajiem ieslodzītājiem de facto piespriež nāvessodu. Protams, nepiesprieda, bet sūtīja uz cietumu Padomju Savienībā – tas bija gandrīz līdzvērtīgs. Un tad mēs publiski pakārām cilvēkus. Piemēram, Tija Kārkls bija tajā brīdī Lasmane-Doroņina. Tad Viktors Felkers bija un Raimonds Pavlovskis – vai nu Gunārs Astra, vai Ints Cālītis, es neatceros, bet to var redzēt bildēs. Mēs uzbūvējām tās karātuves, nolasīja spriedumu, kāds tas būtu Padomju Savienībā, un tad pakārām viņus. Un tas izskatījās tik iespaidīgi, ka to reāli izdarījām, ka viens cilvēks pēc tās akcijas bija šokā, redzot Tiju dzīvu, jo viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka viņa ir pakārta. Tas bija kaut kādā ēstuvē pēc tam, viņš skatās: „You be dead!”
Pēteris Elferts skrien Stokholmas maratonā 1989 gadā: “Man Raitis Freimanis iedeva Latvijas karogu uz to brīdi, kad es skrēju beigās. Es visu laiku neskrēju ar karogu – 42 kilometrus?! (Smejas.)”
Pēteris Elferts pie Berlīnes mūra 1988.gadā ar pret-padomju graffiti, kuru uzgleznoja audzēkņi no Minsteres Latviešu ģimnāzijas. Pēteris darbojās Minsteres latviešu ģimnāzijā kā audzinātājs, un komentē: “Es arī piedalījos Vispasaules latviešu jaunatnes kongresos, tad ALJA’s kongresos, 2×2 nometnēs. Ieaudzināja apziņu, ka tu esi daļa no kaut kā lielāka. Ka tu neesi viens pats vienā pasaules stūrī, ka īstenībā tā Latvijas un latviešu tauta ir daudz lielāka nekā vietējā latviešu sabiedrībā.” Ar MLĢ audzēkņiem brauca Berlīnes mūri apgleznot vairakkārt no 1987. – 1989. gada.
1988. gadā Pēteris Elferts ar draugu Juri Kļaviņu Minsteres Latviešu ģimnāzijā izdeva Latviešu optimistu pasaules savienības laikrakstu, “Oooptimists”. Laikraksts tikai nogādāts uz vistālākiem pasaules nostūriem, un iznāca vairākos numuros. Diemžēl muzeja krājumā nav šāds izdevums. Varbūt jums “Oooptimists” mājās glabājas?
Pēteris lasa “Oooptimistu” Rīgā, 20.gs. 80. gadu beigās.
Pēteris Elferts Pakistānas ziemeļos tiekās ar Afgāņu brīvības cīnītājiem 1988. gadā. Pēteris devās pie viņiem, lai uzzinātu par iespējami kritušajiem baltiešiem Afgāņu karā, un lai izplatītu informāciju par Baltijas valstīm: “…viņi [afgāņi] fakstiski nedokumentēja… Teica: “Apskaties..” Tur bija tāda kaudze ar pasēm, mēs viņu fotografējām, dokumentējām, bet īstenībā ļoti maz informāciju savācām tieši no pasēm. Tur varbūt bija viena no Ukrainas, varbūt kāds lietuvietis starp tiem, bet jāsaka drusciņ paldies dievam – neviens latvietis nebija. Un tad mēs arī iedevām viņiem informāciju par Baltijas valstīm Baltijas valstu valodās, vēl krieviski un arābiski ar mērķi, ja kādi baltieši nonāk gūstā, tad viņi apietās ar viņiem civilizētāk.”. No intervijas ar M. Hinkli no ALA mutvārdu vēstures krājuma 2004. gadā.
Skrejlapiņa, kas tika izplatīta afgāņu kaujiniekiem.
Pēteris Elferts piedalās muzeja grāmatas “Nyet, Nyet Soviet!” atklāšanā 2018. gada maijā. Pēteris, kopā ar Džeriju Nikolsonu un Ēriku Juri Raisku ir dizaina autori slavenajam “Nyet, Nyet Soviet!” logo. Izteiksmīgie krekli ar šo nepārprotamo pretpadomju saukli kļuva kā uniforma latviešu trimdas demonstrantiem 20. gadsimta 80. gados. Pēteris atceras, kā kreklus tirgoja: “Kad bija Dziesmu svētki Toronto, es braucu ar mašīnu pilnu ar krekliem – kādus simtus. Džerijs lidoja caur Vankūveru, un viņam atņēma. Mēs par tādām lietām kā muitu – mums neienāca prātā, ka būtu par to jāuztraucas. Un viņam atņēma. Bet mēs tā varējām piedalīties visādās nometnēs un akcijās. Mums īsti mērķis nebija pelnīt, bet mērķis bija pelnīt pietiekami, lai veidotu politisku akciju un ka mēs varētu ņemt līdzdalību. Teiksim, tā mēs arī nofinansējām mūsu studiju maksu. Bet es objektīvi domāju, ka tas visticamāk ir 2. vietā kā pārdotākais krekls trimdas vēsturē. Muzejs: Kas ir pirmais? P.Elferts: Melnais balzams. Es tā domāju!”.

Latvieši Pasaulē