Pieminot Astrīdu Jansoni (1930-2020)

Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” dibinātāji un darbinieki skumst par muzeja līdzdibinātājas Astrīdas Jansones (dz. Riekstiņa) aiziešanu mūžībā.  

Astrīda bija muzeja “Latvieši pasaulē” aktīva atbalstītāja – 2014. gadā Astrīda muzejam dāvināja materiālus par savu ģimenes vēsturi un dzīvi latviešu kopienās bēgļu nometnēs Vācijā un ASV. Muzejs pierakstīja Astrīdas atmiņas un dzīvesstāstu – intervijā Astrīda stāstīja par savu dzīvi ar vieglumu un lielisku humora izjūtu. Šeit publicējam dažas fotogrāfijas, ko Astrīda dāvinājusi muzejam, papildinātas ar citātiem no intervijas. 

Paldies, “daaaaarling”, par Tavu devumu muzejam un latviešu sabiedrībai Latvijā un ārpus tās!

Māsas Mundrīte un Astrīda (pa labi) Riekstiņas savā kristību dienā 20. gadsimta 30. gadu sākumā.
Katlakalna skolas 7. klases izlaidums 1944. gada aprīlī, Astrīda Riekstiņa otrā no kreisās. 1944. gadā oktobrī Riekstiņu ģimene, kurā auga sešas meitas, devās bēgļu gaitās.

Astrīda atceras viņu saimniecību “Jaunkaugas” Doles salā: “Mūsu māju sabumboja. Ja mēs nebūtu bijuši piena pagrabā tai laikā, tad mēs neviens nebūtu izdzīvojuši. Māja bija neapdzīvojama, zirgu mums paņēma karaspēks. Kas notika ar govīm, es vairs neatceros, jo mēs bijām apjukuši ar to bumbošanu. Tas bija diezgan briesmīgs vakars.”
Astrīdas Riekstiņas sudraba kristību karote, ko Riekstiņu ģimene izveda bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā.
Gaidu un skautu teātra izrādē “Maija un Paija” Bernsenas (Bornsen) bēgļu nometnē Vācijā 1946. gada janvārī. Astrīda Riekstiņa tēlo Paiju, pirmajā rindā otrā no kreisās.
Astrīda Riekstiņa (otrā iesvētamā no kreisās) iesvētībās bēgļu nometnē 1947. gada maijā.
Pinebergas latviešu ģimnāzijas vienīgā izlaiduma klase 1948. gada maijā. Astrīda Riekstiņa stāv labajā pusē. Riekstiņu ģimene dzīvoja vairākās bēgļu nometnēs pēckara Vācijā, Angļu zonā. Šajos 5 gados Astrīda pabeidza Pinnebergas ģimnāziju, iestājās korporācijā “Spīdola”.
Astrīda Riekstiņa ar māsu Dailu Vācijā, ceļā uz Brēmenhāfenas ostu 1950. gada martā. Riekstiņu ģimene nodzīvoja Vācijas bēgļu nometnēs līdz 1950. gadam, kad ģimene pārcēlās uz ASV, kur viņiem bija sarunāts pildīt lauku darbus saimniecībā Audobonā (Audobon) Minesotas štatā.
Astrīda atceras: “Mēs nonācām saimniecībā, kur mūs gaidīja ģimene ar sešiem puikām, un tie nu dabūja ģimeni ar sešām meitām. Kad saimnieks mūs ieraudzīja, viņš saķēra galvu un iebļāvās – ak Dievs, seši skuķi! Un tad mani pataisīja par lauku zēnu, uzsēdināja un traktora un pateica – brauc!”
Pirmā tautas deju grupa Klīvlendā (ASV). No kreisās Astrīda Riekstiņa, Visvaldis Viesiņš, Mirdza Gruzīte, Astrīda Cers, ? Gruzīte, Reinis Upe, Smuidrīte Riekstiņa, Laimonis Jansons.
Astrīda Riekstiņa ar krustdēlu 1958. gadā ASV. Astrīdai mugurā bēgļu nometnē darināts tautastērps, kas gatavots no karogiem.
Astrīda Jansone Valentīndienas ballei šūtā kleitā Klīvlendā (ASV) 1971. gadā.
Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” dibinātāji Rīgā 2007. gada septembrī. Astrīda Jansone pirmajā rindā, otrā no labās puses.

Latvieši Pasaulē